8. Article

Lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1., 91. un 109. pantam, pirmām kārtām nepieciešams aplūkot apstrīdētās normas rašanās vēsturiskos apstākļus kopsakarā ar Pensiju likuma principiem. Pensiju likums tika pieņemts 1995. gadā pensiju sistēmas reformas gaitā. Šīs reformas mērķis bija izveidot finansiāli stabilu un ekonomiski pamatotu pensiju sistēmu, ņemot vērā iepriekšējo piecu gadu pieredzi. Proti, 1990. gada 29. novembra likums "Par valsts pensijām" neatbilda tirgus ekonomikas apstākļiem, bija ekonomiski nepamatots un līdz ar to uzņemtās saistības nebija izpildāmas ar valsts rīcībā esošajiem finanšu resursiem. Pensiju likums, atšķirībā no 1990. gada 29. novembra likuma "Par valsts pensijām", ir pamatots uz principu, kas paredz, ka valsts obligātās pensiju apdrošināšanas sistēma tiek balstīta uz apdrošināšanas iemaksām. Tādējādi arī pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, ko veido likumā noteiktie darba periodi un tiem pielīdzinātie periodi. Savukārt 1990. gada 29. novembra likums "Par valsts pensijām" tika balstīts uz pārdales principu, kas pēc būtības neveicināja strādājošo ieinteresētību savu vecumdienu nodrošināšanā. Tāpat viens no Pensiju likuma principiem paredz, ka vecuma pensiju piešķir uz mūžu un ir iespējama tās pārrēķināšana un indeksācija, bet ne piešķiršana no jauna. Tas, ka pensijas apmērs ir atkarīgs no iemaksu lieluma [uzkrātā (domājamā) kapitāla] un cilvēka gadu skaita tajā brīdī, kad viņš dodas pensijā, nodrošina pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti [sk.: Par Latvijas pensiju sistēmas starptautisko novērtējumu. Latvijas Vēstnesis, Nr. 57 (2444), 2001. gada 10. aprīlis]. Savukārt apstrīdētā norma ļāva pensiju piešķirt no jauna, pastāvot noteiktiem apstākļiem un personai iesniedzot attiecīgu iesniegumu. Šāds regulējums noveda pie tā, ka ievērojami palielinājās vecuma pensijas aprēķināšanas pamatā esošais cilvēka gadu skaits brīdī, kad viņš faktiski otro reizi devās pensijā. Citiem vārdiem sakot, aprēķina formulā iekļautais dalītājs jeb paredzamais atlikušās dzīves ilgums kļuva krietni mazāks, bet pensijas apmērs - lielāks. Tātad apstrīdētā norma uzskatāma par izņēmumu no Pensiju likuma principiem, kuri neparedz pensijas piešķiršanu no jauna.