2. Article

Īpašas prasības katrai apakšsistēmai: 2.1. infrastruktūra: 2.1.1. drošība: 2.1.1.1. veic pasākumus, lai liegtu pieeju iekārtām un nepieļautu patvaļīgu iekļūšanu tajās; 2.1.1.2. veic pasākumus, kas mazina apdraudējumu cilvēkiem, piemēram, vilcieniem braucot cauri stacijām; 2.1.1.3. publiski pieejamus infrastruktūras objektus projektē un būvē tā, lai mazinātu jebkuras briesmas cilvēku drošībai (piemēram, stabilitāte, ugunsdrošība, piekļuves iespējas, evakuācija, peroni); 2.1.1.4. paredz īpašus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos; 2.2. enerģijas apgāde: 2.2.1. drošība. Energoapgādes sistēmas ekspluatācija nedrīkst apdraudēt vilcienu vai cilvēku (pasažieru, apkalpojošā personāla, iedzīvotāju un trešo personu) drošību; 2.2.2. vides aizsardzība. Elektriskās vai termiskās energoapgādes sistēmu darbība nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni; 2.2.3. tehniskā saderība: 2.2.3.1. izmantojamās elektriskās un termiskās energoapgādes sistēmas nodrošina vilcieniem noteiktos jaudas rādītājus; 2.2.3.2. nodrošina elektriskās energoapgādes sistēmu saderību ar vilcienos uzstādītajiem strāvas noņēmējiem; 2.3. vilcienu vadības nodrošināšana un signalizācija: 2.3.1. drošība: 2.3.1.1. izmantojamās vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtas un darba paņēmieni nodrošina vilcienu kustības drošības līmeni, kas atbilst tīkla izveides mērķiem; 2.3.1.2. vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas nodrošina vilcienu bezavārijas kustību arī neatbilstošos apstākļos; 2.3.2. tehniskā saderība: 2.3.2.1. visi jaunie infrastruktūras objekti un jaunais ritošais sastāvs, kas ražots vai pilnveidots pēc vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmu ieviešanas, ir piemērots šai sistēmai; 2.3.2.2. vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas aprīkojums, kas uzstādīts vilciena mašīnista kabīnē, nodrošina normālu darbību visā Eiropas dzelzceļu sistēmā konkrētajos apstākļos; 2.4. ritošais sastāvs: 2.4.1. drošība: 2.4.1.1. ritošā sastāva un starpvagonu pāreju konstrukciju projektē tā, lai pasargātu pasažieru un mašīnistu nodalījumus vilcienu sadursmes gadījumā vai ja vilciens nobrauc no sliedēm; 2.4.1.2. elektroiekārtas nedrīkst traucēt vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu drošību un darbību; 2.4.1.3. nodrošina bremzēšanas paņēmienu un bremzēšanas radīto slodžu saderību ar sliežu ceļu, inženierbūvju un signalizācijas sistēmu konstrukciju; 2.4.1.4. veic pasākumus, kas nepieļauj piekļuvi sastāvdaļām, uz kurām iedarbojas spriegums, lai novērstu briesmas cilvēku drošībai; 2.4.1.5. ritošo sastāvu aprīko ar ierīcēm, kas briesmu gadījumā ļauj pasažieriem informēt mašīnistu, kā arī vilciena personālam sazināties ar viņu; 2.4.1.6. durvis aprīko ar atvēršanas un aizvēršanas mehānismu, kas garantē pasažieru drošību; 2.4.1.7. ritošajam sastāvam ir avārijas izejas ar attiecīgu uzrakstu; 2.4.1.8. paredz īpašus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos; 2.4.1.9. vilcienus apgādā ar pietiekami intensīvu un ilglaicīgu avārijas apgaismojumu; 2.4.1.10. vilcienus aprīko ar skaļruņu sistēmu, kas vilcienu un dispečeru centru personālam ir saziņas līdzeklis ar pasažieriem; 2.4.2. drošums un darbspēja. Īpaši svarīga aprīkojuma, ritošās daļas, vilces un bremžu iekārtu, kā arī vilcienu vadības nodrošināšanas sistēmas uzbūve ļauj vilcienam turpināt kustību arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos, nekaitējot izmantojamajam aprīkojumam; 2.4.3. tehniskā saderība: 2.4.3.1. nodrošina elektroiekārtu saderību ar vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu darbību; 2.4.3.2. ja tiek izmantota elektriskā vilce, strāvas noņēmēju parametri nodrošina vilcienu kustību, izmantojot Eiropas dzelzceļu sistēmas energoapgādes sistēmas; 2.4.3.3. ritošā sastāva parametri ļauj tam kursēt pa jebkuru sliežu ceļu, kur paredzēts izmantot attiecīgo ritošo sastāvu; 2.4.4. kontrole. Vilcienus aprīko ar reģistrācijas iekārtu un nodrošina ar to iegūto datu un informācijas apstrādes saskaņotību; 2.5. tehniskā apkope: 2.5.1. veselības aizsardzība un drošība. Nodrošina, lai apkopes centru tehniskās iekārtas un izmantojamie darba paņēmieni garantētu apakšsistēmu drošu ekspluatāciju un neapdraudētu cilvēku veselību un drošību; 2.5.2. vides aizsardzība. Tehniskās iekārtas un darba paņēmieni, kurus izmanto apkopes centros, nedrīkst radīt tādu kaitējumu apkārtējai videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni; 2.5.3. tehniskā saderība. Ritošā sastāva tehniskās apkopes iekārtas spēj nodrošināt drošības, higiēnas un komforta pasākumus jebkuram ritošajam sastāvam, kuram tās paredzētas; 2.6. satiksmes nodrošināšana un vadība: 2.6.1. drošība: 2.6.1.1. dzelzceļu tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņotība, kā arī mašīnistu, vilcienu personāla un kontroles centru personāla kvalifikācija garantē drošu ekspluatāciju, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem; 2.6.1.2. tehniskās apkopes darbības un to biežums, apkopes un kontroles centru personāla sagatavotība un kvalifikācija, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēma, ko ieviesuši attiecīgie komersanti kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu drošības līmeni; 2.6.2. drošums un darbspēja. Tehniskās apkopes operācijas un to biežums, tehniskās apkopes un kontroles centru personāla sagatavotība un kvalifikācija, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēma, ko ieviesuši attiecīgie komersanti kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu sistēmas drošības līmeni un darbspēju; 2.6.3. tehniskā saderība. Dzelzceļu tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņotības līmenis un mašīnistu, vilcienu apkalpojošā personāla un dispečeru kvalifikācija nodrošina Eiropas dzelzceļu sistēmas ekspluatācijas efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem; 2.7. tālvadības izmantošana kravu un pasažieru pārvadājumos: 2.7.1. tehniskā saderība: 2.7.1.1. attiecībā uz tālvadības izmantošanu garantē pasažieriem un kravu pārvadātājiem vismaz noteikta kvalitātes līmeņa pakalpojumus; 2.7.1.2. datubāzes, programmatūras un datu pārraides protokolu izstrāde nodrošina maksimālu savstarpēju datu (izņemot konfidenciālus komercdatus) apmaiņu starp dažādām lietojumsistēmām un operatoriem, kā arī lietotājiem ērtu pieeju informācijai; 2.7.2. drošums un darbspēja. Datubāzu, programmatūras un datu pārraides protokolu izmantošanas, vadības, aktualizācijas un uzturēšanas paņēmieni garantē šo sistēmu efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti; 2.7.3. veselības aizsardzība. Tālvadības sistēmu un lietotāju saskarnes atbilst vismaz minimālajām ergonomikas un veselības aizsardzības prasībām; 2.7.4. drošība. Uzglabājot un pārraidot ar drošību saistītu informāciju, ievēro atbilstošas prasības informācijas pietiekamībai un drošumam. Satiksmes ministrs A.Šlesers