1. Article — noteic: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska

republika." No šā panta izriet virkne tiesiskas valsts principu, tostarp arī valsts varas dalīšanas princips. Varas dalīšanas mērķis ir personas brīvības garantiju saglabāšana, lai nepieļautu demokrātiskas tiesiskas valsts modeļa aizstāšanu ar autoritāru režīmu vai vienas personas patvaldību. Līdz ar to varas dalīšanas principa būtība ir politiskās ietekmes uz valsts un sabiedrības dzīvi sadalīšana un varas īstenošanas metožu mērenības nodrošināšana. Šis princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko realizē neatkarīgas un autonomas institūcijas. Tas garantē līdzsvaru un savstarpēju kontroli starp tām un veicina varas mērenību [sk. Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra sprieduma lietā Nr. 03-05(99) secinājumu daļas 1. punktu]. 6.2. Trīs varas īstenojošo valsts institūciju kompetenču sadalījums, kas veido varas dalīšanas principa "līdzsvara un atsvara" sistēmu, ir iedzīvināts Satversmes institucionālās daļas normās. Šāds varas īstenošanas funkciju dalījums nebūt nenozīmē, ka valstij jāveido tikai trīs konstitucionālas institūcijas, lai katra no tām pilnībā īstenotu vienu no trim varas funkcijām. Lai varas dalīšana sasniegtu savu mērķi, atsevišķas varas funkcijas ir jānodod dažādām konstitucionālajām institūcijām (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 secinājumu daļas 10.3. punktu). Latvijas valsts kompetence Satversmē ir sadalīta starp valsts varas konstitucionālajām institūcijām - Latvijas pilsoņu kopumu, Saeimu, Valsts prezidentu, Ministru kabinetu, tiesām, Satversmes tiesu un Valsts kontroli. Tas ir izsmeļošs sadalījums. Līdz ar to nevar būt valsts kompetences, kas nav piešķirta kādai valsts varas konstitucionālajai institūcijai, savukārt visu valsts varas konstitucionālo institūciju kompetenču kopums veido kopējo valsts kompetenci [sk.: Levits E. Valsts un valsts pārvaldes juridiskā struktūra // Jaunā pārvalde, 2002, Nr.1(31)]. 7. Tiesu varas konstitucionālos pamatus regulē Satversmes 6. nodaļa, bet konkretizē likums "Par tiesu varu" (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01 secinājumu daļas 5. punktu). Apspriežot Satversmes projektu, Satversmes izstrādāšanas komisijas referents Jānis Purgals uzsvēra: "Vienīgais pamats mūsu valsts drošībai ir tāda iekārta, ka valsts augstākā vara ir pareizi norobežota, ir pareizi sadalīta" (Latvijas Satversmes sapulces IV sesijas 5. sēdes 1921. gada 28. septembra stenogramma). Viens no varas dalīšanas nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem ir tiesu varas institucionāla un funkcionāla nošķirtība no likumdošanas varas un izpildvaras. Kā to formulēja J. Purgals, "tiesām kā tiesību sargiem valstī ir jābūt neatkarīgām" (Latvijas Satversmes sapulces IV sesijas 1. sēdes 1921. gada 20. septembra stenogramma). Debatējot Satversmes sapulcē, viņš uzsvēra, ka "tiesa ir tas aparāts, ar kuru mēs uzturam spēkā savu tiesisko iekārtu" (Satversmes sapulces IV sesijas 20. sēdes 1921. gada 9. novembra stenogramma). Var secināt, ka Satversmes sapulce jēdzienā "tiesas" ietvēra ne tikai tiesu iestādes, bet arī tās institūcijas, kas nodrošina tiesas spriešanas funkcijas īstenošanu, proti, tiesai piederīgas iestādes. 8. Satversmes