91. Article — , jo pret personām, kas atrodas atšķirīgos

apstākļos, esot noteikta vienāda attieksme. 2.3. Pieteikumā norādīts, ka valsts rīcībai jābūt konsekventai - ja likumdevējs reiz noteicis atvieglojumus par darbu kaitīgos un smagos apstākļos, tad šīs tiesības nevar tikt atņemtas, citādi tiek pārkāpts tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības princips, kas izriet no Satversmes 1.panta. Pieteikumā atzīmēts: ja valsts likumā, proti, - 1990. gada 29. novembra likumā "Par valsts pensijām", bija garantējusi pensijas piešķiršanu ar atvieglotiem noteikumiem personām, kuras strādājušas kaitīgos un smagos darba apstākļos, tad šādas tiesības nevar tikt vēlāk atņemtas, īpaši ar normu, kas ietverta likuma pārejas noteikumos. S.Kušneris norāda, ka cilvēki, strādājot kaitīgos un smagos darba apstākļos, apzinājās, ka tiek negatīvi ietekmēta viņu veselība, bet vienlaikus paļāvās uz to, ka valsts viņiem ir garantējusi atvieglotus pensionēšanās nosacījumus. 2.4. Pieteikuma iesniedzējs, iepazinies ar lietas materiāliem, norāda, ka neapstrīd Pensiju likuma pārejas noteikumu 8. punktā reglamentēto pensionēšanās vecuma noteikšanas kārtību, bet iebilst pret to, ka identiski noteikumi tiek piemēroti visām personām, neņemot vērā, vai tās ir vai nav strādājušas smagos un kaitīgos vai sevišķi smagos un sevišķi kaitīgos darba apstākļos. S.Kušneris arī norāda, ka neapstrīd Pensiju likuma pārejas noteikumu 9. punktu daļā, kura noteic, ka pārtraucama turpmāka apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos. Tomēr S.Kušneris uztur argumentu, ka tiesības pensionēties agrāk būtu nosakāmas personām, kas līdz šo Pensiju likuma grozījumu pieņemšanai ir ilgstoši strādājušas šādos apstākļos. 3. 2006. gada 2. novembrī Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Likums stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī. Ar 2006. gada 2. novembra grozījumiem Pensiju likuma pārejas noteikumi tika papildināti ar 48. punktu, kas noteic: "No 2007.gada 1.janvāra personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa nostrādāta kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos saskaņā ar pārejas noteikumu 11.punktā ietvertajiem sarakstiem, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (ievērojot šo pārejas noteikumu 8.punktu)." Līdz ar Pensiju likuma pārejas noteikumu 48. punkta spēkā stāšanos tiek mainīta pensiju piešķiršanas kārtība personām, kas strādājušas kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. 4. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - informācijā, kas tika pieprasīta pēc Pensiju likuma grozījumu pieņemšanas, norāda, ka 2006. gada 2. novembrī pieņemtie grozījumi Pensiju likumā rada labvēlīgāku normatīvo regulējumu attiecībā uz tām personām, kuras pirms 1996. gada 1. janvāra strādāja kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. 5. Labklājības ministrija informācijā, kas tika pieprasīta pēc Pensiju likuma grozījumu pieņemšanas, norāda, ka līdz ar 2006. gada 2. novembrī pieņemto grozījumu spēkā stāšanos 2007. gada 1. janvārī personas, kuras noteiktu laiku strādājušas kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, vecuma pensiju varēs pieprasīt piecus gadus agrāk nekā to paredz Pensiju likuma pārejas noteikumu 8. punkts. Personas, kuras strādājušas sevišķi smagos un sevišķi kaitīgos darba apstākļos, ja vien tām ir nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, vecuma pensiju varēs pieprasīt: sievietes no 46 gadiem (kopš 2007. gada 1. jūlija no 46,5 gadiem), vīrieši - no 51 gada (kopš 2007. gada 1. jūlija no 51,5 gadiem). Savukārt personas, kuras strādājušas smagos un kaitīgos darba apstākļos, vecuma pensiju varēs pieprasīt: sievietes no 51 gada (kopš 2007. gada 1. jūlija no 51,5 gadiem), vīrieši - no 56 gadiem (kopš 2007. gada 1. jūlija no 56,5 gadiem). Ministrija atzīmē, ka vienlaikus ir noteiktas augstākas prasības attiecībā uz pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu. Līdz brīdim, kad stājās spēkā grozījumi, personām, kuras strādājušas kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, vecuma pensijas piešķiršanai ar atvieglotiem noteikumiem nepieciešamais kopējais apdrošināšanas stāžs bija noteikts no 15 līdz 25 gadiem (atkarībā no personas dzimuma un darba smaguma pakāpes) un vismaz ceturtajai daļai no minētā stāža bija jābūt nostrādātai kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos (no 3 gadiem un 9 mēnešiem līdz 6 gadiem un 3 mēnešiem - atkarībā no dzimuma un darba smaguma pakāpes). Saskaņā ar Pensiju likuma pārejas noteikumu 48. punktu kopējam apdrošināšanas stāžam (gan vīriešiem, gan sievietēm) ir jābūt vismaz 25 gadiem, no kuriem vismaz trešajai daļai (tas ir, 8,3 gadiem) jābūt nostrādātiem kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. 6. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informācijā, kas tika pieprasīta pēc Pensiju likuma grozījumu pieņemšanas, norāda, ka, izskatot S.Kušnera iesniegtos apdrošināšanas stāžu apliecinošos dokumentus, ir konstatēts, ka S.Kušneris sasniedzis Pensiju likuma pārejas noteikumu 48. punktā paredzēto pensijas vecumu, kā arī pierādījis pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu. Līdz ar to viņam ir tiesības saņemt vecuma pensiju no 2007. gada 1. janvāra. 7. Gadījumi, kad ar Satversmes tiesas lēmumu var izbeigt tiesvedību lietā līdz sprieduma pasludināšanai, ir noteikti Satversmes tiesas likuma 29. pantā. Atbilstoši šā panta pirmās daļas 6. punktam tiesvedību var izbeigt gadījumos, kad tās turpināšana lietā nav iespējama. 7.1. Personas tiesības vērsties Satversmes tiesā saistāmas tikai ar šīs konkrētās personas tiesību aizskārumu. Konstitucionālās sūdzības mērķis ir aizsargāt personai Satversmē noteiktās pamattiesības. Satversmes tiesas likuma 19.2 pants noteic, ka pieteikuma iesniedzējs var apstrīdēt tikai tādu normu, kas aizskar viņa pamattiesības. Satversmes tiesa ņem vērā to, ka līdz ar grozījumu spēkā stāšanos 2007. gada 1. janvārī pieteikuma iesniedzējam rodas tiesības uz agrāku pensionēšanos. Tādējādi vairs nepastāv konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizskārums. 7.2. Konstitucionālajā sūdzībā S.Kušneris lūdza atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no sprieduma pasludināšanas brīža, bet tiesības saņemt vecuma pensiju viņam tiek nodrošinātas no 2007. gada 1. janvāra. Tādējādi nav nepieciešams izskatīt lietu, lai izvērtētu apstrīdēto normu atbilstību Satversmei līdz likumdevēja izdarīto Pensiju likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai. Līdz ar to lietas tiesvedības turpināšana nav iespējama. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa nolēma: Izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2006-14-01 "Par likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 8. un 9. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109. pantam", kas ierosināta pēc Staņislava Kušnera sūdzības. Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš