23. Article — paredz, ka "valsts drošības iestāžu amatpersonām

izdienas pensijas tiek piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē aizsardzības un iekšlietu iestāžu, kā arī Satversmes aizsardzības biroja darbinieku izdienas pensijas". Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 3. pants paredz, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, citastarp ieskaita laiku, ko biroja amatpersona nodienējusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, obligātā aktīvā militārā dienesta laiku un profesionālā militārā dienesta laiku Latvijas Republikas NBS sastāvā, laiku, kas nostrādāts Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos. Likuma "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" 3. pants paredz, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz minēto izdienas pensiju, citastarp ierēķina arī obligātā militārā dienesta laiku, ierindas dienesta laiku Zemessardzē un aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās (bijušajās) militārajās struktūrvienībās, laiku, kas pirms iestāšanās Iekšlietu ministrijas dienestā nostrādāts prokuratūrā. Arī Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3. pants paredz izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaitīt gan dienesta laiku Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā, gan arī prokuratūrā nostrādāto laiku. Turklāt Militārā dienesta likuma 48. panta otrā daļa paredz, ka karavīram izdienas stāžā citastarp ieskaita dienesta laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas, valsts drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām dienesta pakāpēm. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova, ziņojot par Militārpersonu izdienas pensiju likuma projektu pirmajā lasījumā 1998. gada 15. janvāra Saeimas sēdē, norādīja uz šā likuma līdzību ar likumprojektu par izdienas pensijām attiecīgajiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Viņa teica: "Es domāju, ka par šo jautājumu pietiekami daudz jau ir runāts un spriests, tās ir speciālās pensijas militārpersonām. Šodien no rīta mēs jau atbalstījām tādas pašas pensijas iekšlietu darbiniekiem, tādēļ es negribētu kavēt jūsu uzmanību un aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā" (6. Saeimas 1998. gada 15. janvāra sēdes stenogramma. Latvijas Vēstnesis, 1998. gada 20. janvāris, Nr. 13/14). Tādējādi militārpersonas un citi šajā sprieduma punktā minēto izdienas pensiju saņēmēji atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. 7.3. Vienlaikus jāņem vērā, ka zināmos gadījumos iespējams un pat nepieciešams salīdzināt arī atsevišķas personas, kas pilda vienu un to pašu dienestu. Piemēram, gadījumā, kad atsevišķi nosacījumi attiektos tikai uz viena dzimuma personām vai būtu noteikti sakarā ar piederību pie kādas konkrētas politiskās partijas vai tautības u.c. Visas personas, kas pilda militāro dienestu, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Atšķirīga attieksme pret atsevišķām personām, tostarp nosakot atalgojuma vai izdienas pensijas apmēru, pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl tā izriet no pildāmā dienesta specifikas un citiem objektīviem apstākļiem. Tāpat zināmos gadījumos iespējams salīdzināt arī atsevišķas personas, kas pilda pēc satura līdzīgas funkcijas, atrodoties dažādos dienestos. Piemēram, Ģenerālprokuratūra atzīst, ka "prokuroru un Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošo izmeklētāju darbs pēc sava rakstura, sarežģītības pakāpes, intensitātes un psiholoģiskās slodzes ir līdzīgs". Pēc satura līdzīgas funkcijas veic iekšlietu sistēmas darbinieki, apsargājot diplomātiskās pārstāvniecības un speciālos objektus, un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienests, gādājot par augstu Latvijas valsts amatpersonu personisko drošību. 8. Salīdzinot minēto izdienas pensiju likumu uzbūvi un tajos ietvertos pamatprincipus, pamatots ir pieteikuma iesniedzēja secinājums, ka visiem izdienas pensiju likumiem ir līdzīga struktūra. Kā pamatkritērijs izdienas pensijas piešķiršanai visām grupām tiek izvirzīts noteikts izdienas stāžs, bet kā papildu kritērijs, ko atsevišķos gadījumos neņem vērā, - vecums. Izdienas pensija visām grupām tiek aprēķināta kā noteikts procentuāls apmērs no iepriekšējā atalgojuma. Iepriekšējais atalgojums tiek skaitīts par noteiktu laika posmu līdz aiziešanai izdienas pensijā. Arī citi nosacījumi visām grupām ir līdzīgi. Atšķirīgi nosacījumi savukārt paredzēti tā atalgojuma apmēram, no kura izdienas pensija tiek aprēķināta. Iekšlietu sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, SAB un prokuratūras darbiniekiem likumos noteiktais atalgojums un atalgojums, no kura tiek aprēķināta izdienas pensija, ir vienāds (sk. šā sprieduma 1. punktu). Piemēram, likuma "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" 4. panta pirmā daļa paredz, ka "izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas (turpmāk - darba samaksa) par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta". Savukārt atbilstoši tā paša panta otrajai daļai, darba samaksā, no kuras tiek aprēķināta izdienas pensija, ietilpst amatalga, prēmija, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas, kuru veidus nosaka Ministru kabinets. Arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 32. panta pirmā daļa paredz, ka amatpersona saņem darba samaksu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas. Turpretī militārpersonām izdienas pensija tiek aprēķināta tikai no atalgojuma daļas, proti, tajā netiek ietvertas attiecīgajai militārpersonai noteiktās piemaksas. Tādējādi pret militārpersonām ir noteikta atšķirīga attieksme - saskaņā ar apstrīdētajām normām izdienas pensija tiek aprēķināta tikai no atalgojuma daļas. Proti, tajā netiek ietvertas attiecīgajai militārpersonai noteiktās piemaksas. 8.1. Nav pamatots Saeimas viedoklis, ka piemaksas ir īslaicīgs maksājums, bet izdienas pensijai jāatspoguļo visā dienesta laikā paveiktais un bijušie apstākļi. Šādam viedoklim var piekrist tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz viena veida piemaksu, proti, par piedalīšanos starptautiskās operācijās. Tomēr arī šajā gadījumā jāņem vērā, ka šīs piemaksas vairs būtiski neietekmē militārpersonu pensiju, jo Militārpersonu izdienas pensiju likuma 5. panta trešā daļa paredz, ka "militārpersonai, kura dienesta laikā ir piedalījusies šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā minētajās starptautiskajās operācijās, aprēķinot izdienas pensiju, par šo operāciju izpildes laiku ņem vērā šā panta otrajā daļā noteikto dienesta atalgojumu, kas militārpersonas amatam bija noteikts tās pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas minēto starptautisko operāciju veikšanai". Atbildes rakstos gan Saeima, gan Ministru kabinets galvenokārt iztirzā minētās piemaksas par piedalīšanos starptautiskajās operācijās, taču neņem vērā, ka militārpersonām noteikta arī virkne citu būtisku piemaksu, piemēram, piemaksas saņem nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālisti; sapieri, kas veic atmīnēšanas darbus; ūdenslīdēji; jūras kuģa vai gaisa kuģa glābšanas komandas (apkalpes) locekļi; Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta karavīri, kuri veic amatpersonu personīgo apsardzi; karavīri, kuri pavada vai pārvadā bīstamas kravas. Piemaksas noteiktas arī karavīriem par dienestu specifiskos (apgrūtinošos) apstākļos. Piemēram, šādas piemaksas saņem karavīrs vai kadets, kurš dienesta pienākumus pilda uz kuģa jūrā; gaisa kuģa apkalpes loceklis; speciālo uzdevumu vienības karavīrs; instruktoru sastāva karavīrs, kurš lauka apstākļos apmāca citus karavīrus, militārās policijas karavīrs, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic izmeklēšanu vai operatīvās darbības. Tāpat piemaksas noteiktas arī karavīriem par specifisku, NBS īpaši nepieciešamu izglītību un dienestu šai izglītībai atbilstošā amatā (piemēram, informācijas tehnoloģiju vai sakaru sistēmas projekta vadītājs, informācijas tehnoloģiju vai sakaru speciālists), kā arī karavīriem par paaugstinātu atbildību, kas saistīta ar pakļautībā esošā personālsastāva vadību. Šīs piemaksas atspoguļo attiecīgās personas dienesta būtiskas iezīmes. Neņemot tās vērā, pret personām tiek pieļauta atšķirīga attieksme visupirms salīdzinājumā ar citiem militārā dienesta karavīriem, kuri šādas piemaksas nesaņem, jo pilda dienestu mazāk intensīvos un saspringtos apstākļos, bet ir tiesīgi pretendēt uz tāda paša lieluma izdienas pensiju. Atšķirīga attieksme konstatējama arī salīdzinot militārpersonas un citu dienestu, piemēram, iekšlietu sistēmas, darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuriem līdzīgas piemaksas tiek ņemtas vērā, aprēķinot izdienas pensiju. Tā atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumiem Nr. 904 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm" piemaksas iekšlietu sistēmā citastarp noteiktas, piemēram, par dienesta pienākumu pildīšanu uz kuģa; par dienesta pienākumu pildīšanu uz gaisa kuģa; valsts policijas amatpersonām, kuras apsargā vēstniecības un speciālos objektus; par amata pienākumu pildīšanu informācijas tehnoloģiju un sakaru jomā. 8.2. Saeima pauž viedokli, ka atšķirīgā attieksme pret militārpersonām ir attaisnojama ar to, ka noteikts atšķirīgs vecums, kad var pieprasīt izdienas pensiju. Atsevišķām militārpersonām tas varot būt 35 gadi, lai gan prokuroriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm šis vecums parasti esot vismaz 50 gadi. Līdz ar to šīs amatpersonas neatrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos. Tomēr jāņem vērā, ka militārpersonām tiesību iegūšanai uz izdienas pensiju nepieciešamais vecums nav noteikts, jo Militārā dienesta likuma 41. pantā ir noteikts maksimālais vecums militārajā dienestā katrā konkrētajā amatā. Leitnantam profesionālajā aktīvajā dienestā tas ir 35 gadi, citām militārpersonām - 45 līdz 60 gadi. Vecums, kurā persona pensionējas, varētu attaisnot atšķirības pensijas apmērā, ciktāl var pieņemt, ka, pensionējoties, piemēram, 35 gadu vecumā, personai ir iespējas apgūt citu profesiju. Izdienas pensijas mērķis šajā gadījumā visupirms ir nodrošināt personai atbalstu pārkvalificēšanās periodā, savukārt, personai, kura pensionējas īsi pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas, izdienas pensijai jānodrošina pienācīga iztika, jo varbūtība, ka persona šajā vecumā pārkvalificēsies, ir minimāla. Tomēr apstrīdētā norma neparedz diferencētu attieksmi pret personām, kas pensionējas tādā pašā vecumā kā prokuratūras darbinieki vai attiecīgie iekšlietu iestāžu darbinieki, un personām, kas pensionējas agrāk. Līdz ar to attiecīgās piemaksas netiek ņemtas vērā arī tām militārpersonām, kas ir nodienējušas līdz vecumam, kurā parasti pensionējas prokuratūras darbinieki vai iekšlietu iestāžu darbinieki. 9. Izskatīšanai Saeimā iesniegto Noteikumu Nr. 272 anotācijā norādīts, ka tie nepieciešami "sakarā ar to, ka pēdējā gada laikā ievērojami ir paplašinājušies starptautisko operāciju veidi, kuros aktīvu dalību ņem Latvijas militārpersonas, arvien biežāk rodas neordināras situācijas izdienas pensiju piešķiršanas praksē no aktīvā dienesta atvaļinātajām militārpersonām, kuras dienesta laikā ir piedalījušās tajās. Šo neordināro situāciju būtība ir tāda, ka uz atsevišķām starptautiskajām operācijām, ņemot vērā piedalīšanās nosacījumus, nākas nosūtīt militārpersonas, kurām ir lielāka militārā dienesta pieredze un atbilstoši arī lielāks izdienas stāžs. Bieži vien šīm militārpersonām izdienas stāžs ir 20 un vairāk gadu. Ņemot vērā to, ka militārpersonu atalgojums par piedalīšanos starptautiskajās operācijās, atkarībā no dienesta pakāpes un amata, ir augsts - 750-950 latu mēnesī, daudzas militārpersonas šos apstākļus var izmantot savās personīgajās interesēs, lai, salīdzinot ar citām militārpersonām, iegūtu nesamērīgi lielas un viņu ieguldījumam dienestā neatbilstošas izdienas pensijas. Tādi gadījumi praksē jau ir bijuši, kad militārpersona, kura ir ieguvusi izdienas stāžu, kas nepieciešams izdienas pensijas piešķiršanai, nākošajā dienā pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām, lai iegūtu lielāku pensiju, iesniedz iesniegumu par atvaļināšanos no dienesta. Izmantojot minēto situāciju, militārpersonai ir iespēja, atkarībā no dienesta pakāpes un amata, iegūt: virsdienesta karavīriem (instruktoriem) - virs Ls 300; virsniekiem - virs Ls 400 lielu pensiju. Aizsardzības ministrija uzskata, ka tāda situācija, kad militārpersona īsā dienesta periodā (6 mēneši) var iegūt iespēju saņemt viņas ieguldījumam dienestā faktiski neatbilstoši lielu pensiju, nav normāla un neatbilst valsts interesēm. Tāda situācija izsauc arī dažādas domstarpības un neapmierinātību militārpersonu vidū. To arī var saprast, jo militārpersonām, kas piedalās starptautiskās operācijās, Militārpersonu izdienas pensiju likuma 4. panta pirmajā daļā ir noteiktas arī citas privilēģijas - viena dienesta diena izdienas stāžā tiek ieskaitīta paaugstinātā apmērā, kas dod iespēju agrāk aiziet pensijā, kā arī pensijas apmēra pieaugumu" (7. Saeimas likumprojekta Nr. 651 "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" anotācija: www.saeima.lv). Arī atbildes rakstos Saeima un Ministru kabinets uzsver tikai pamatojumu tam, kāpēc, aprēķinot izdienas pensiju, nebūtu jāņem vērā par piedalīšanos starptautiskajās operācijās noteiktās piemaksas. Pamatojums atšķirīgajai attieksmei attiecībā uz visām citām uzskaitītajām piemaksām nedz anotācijā, nedz atbildes rakstos nav saskatāms. Līdz ar to apstrīdētajās normās noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav saprātīga un objektīva pamata un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 91. pantam. 10. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka no Satversmes 1. panta - kurš atzīstams par vienu no Latvijas Republikas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmeņiem - izriet virkne tiesiskas valsts principu, tostarp tiesiskās paļāvības princips. Satversmes 1. pants neliedz likumdevējam izdarīt pastāvošajā tiesiskajā regulējumā tādus grozījumus, kuri atbilst Satversmei. Tomēr demokrātiskā un tiesiskā valstī tiesiskās paļāvības princips prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, tiktu paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno regulējumu (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu, 2005. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 18. punktu). Pieņemot Militārpersonu izdienas pensiju likumu, tika noteikts, ka personas saņems tādas izdienas pensijas, kuras tiks aprēķinātas, ņemot vērā pilnu personas atalgojumu (ieskaitot piemaksas) par pēdējiem pieciem dienesta gadiem. Tādējādi tās militārpersonas, kurām jau bija atbilstošs izdienas stāžs, laikā pēc likuma spēkā stāšanās bija tiesīgas paļauties, ka viss to atalgojums pilnā apmērā tiks ņemts vērā, nosakot izdienas pensiju. Atsevišķos gadījumos šie Militārpersonu izdienas pensijai paredzētie noteikumi varēja būt svarīgi, lai persona, it īpaši finansiāli sarežģītajos apstākļos pirms atalgojuma reformas, tomēr turpinātu pildīt dienestu vai būtu gatava uzņemties papildu pienākumus. Ministru kabinets Noteikumos Nr. 272 neparedz nekādu pāreju uz jauno regulējumu. Šādu pāreju neparedz arī attiecīgie grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Piemēram, bija iespējams noteikt, ka, aprēķinot izdienas pensiju par laiku no Militārpersonu izdienas pensiju likuma spēkā stāšanās dienas līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās dienai, atalgojumā tiek ņemtas vērā arī attiecīgās piemaksas. Nedz Ministru kabinets, nedz Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, šādu vai līdzīgu saudzējošu pāreju neparedzēja. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. pantam. 11. Konstatējot apstrīdēto normu neatbilstību kaut vienam Satversmes pantam, tās atzīstamas par prettiesiskām un spēkā neesošām. Līdz ar to vairs nav nepieciešams vērtēt minēto normu atbilstību Satversmes 109. pantam. 12. Nosakot brīdi, ar kuru apstrīdētās normas zaudē spēku, tiesa ņem vērā to, ka laikā, kamēr apstrīdētās normas bija spēkā, militārpersonu atalgojuma sistēma ir mainījusies, tāpēc nav saprātīgi noteikt, ka Militārpersonu izdienas pensiju likuma 5. pants šobrīd būtu spēkā tādā redakcijā, kādā tas bija spēkā pirms Noteikumu Nr. 272 izdošanas. Vienlaikus jāņem vērā, ka militārpersonām pensijas tiek maksātas no attiecīgajai ministrijai valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Militārpersonu izdienas pensijām izmaksājamo finanšu līdzekļu strauja palielināšana, savlaicīgi neparedzot grozījumus valsts budžeta likumā, varētu būtiski ietekmēt atalgojuma izmaksu dienošajām militārpersonām, kā arī apgrūtināt ministrijas funkciju veikšanu, tādējādi aizskarot būtiskas valsts intereses. Līdz ar to likumdevējam ir nepieciešams laiks normatīvā regulējuma pilnveidošanai, kā arī attiecīgu izmaiņu izdarīšanai valsts budžetā. Vienlaikus Satversmes tiesa uzskata, ka ir jāaizsargā to atvaļināto militārpersonu tiesības, kuras laikā no Militārpersonu izdienas pensiju likuma spēkā stāšanās dienas līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās dienai - 2000. gada 19. augustam - nolēma turpināt militāro dienestu, paļaujoties uz to, ka par šo laiku izdienas pensija tiks aprēķināta no pilna atalgojuma. Lai nodrošinātu šo personu tiesību aizsardzību un dotu tām iespēju saņemt atbilstoši aprēķinātu izdienas pensiju, apstrīdētās normas atzīstamas par spēku zaudējušām no izdošanas brīža attiecībā uz tām atvaļinātajām militārpersonām, kurām, aprēķinot izdienas pensiju, tiek ņemts vērā laiks līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās brīdim, un attiecībā uz izdienas pensijas aprēķinu par šo laiku. 13. Ja tas ir nepieciešams un iespējams, Satversmes tiesa sava sprieduma nolēmumu daļā var atzīt, ka juridisko spēku atgūst tiesību normas, kas grozītas ar tādu apstrīdēto aktu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sk. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumu Nr. 272 "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. punktu, 2000. gada 30. novembra likuma "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. pantu un 2006. gada 25. maija likumu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošiem no 2007. gada 1. jūnija. 2. Attiecībā uz tām atvaļinātajām militārpersonām, kurām, aprēķinot izdienas pensiju, tika ņemts vērā laiks līdz 2000. gada 19. augustam, un attiecībā uz izdienas pensijas aprēķinu par šo laiku atzīt Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumu Nr. 272 "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. punktu, 2000. gada 30. novembra likuma "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. pantu un 2006. gada 25. maija likumu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas dienas. Militārpersonu izdienas pensiju likuma 5. panta otrā daļa šajā gadījumā ir spēkā tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās dienai. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš