5. Article

Latvijas Republikas Saeima, atbildot uz Satversmes tiesas jautājumu, vai Saeima, pamatojoties uz Augstskolu likuma 52. panta trešo daļu vai Izglītības likuma 14. panta 23. punktu, ir deleģējusi Ministru kabinetam tiesības pieņemt apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu, norāda, ka likumdevējs noteic deleģējuma satura galvenos virzienus, nevis izvērtē un izskata visus jautājumus, kas varētu tikt ietverti Ministru kabineta noteikumos. Neesot nekādu pierādījumu tam, ka Noteikumu Nr. 740 3. punkta 3. apakšpunktā minētais jautājums, pieņemot Augstskolu likuma 52. panta trešo daļu un Izglītības likuma 14. panta 23. punktu, būtu diskutēts un apspriests Saeimas komisijās vai Saeimas sēdē. Deleģējošajās normās ietvertais vārds "kārtība" esot saprotams latviešu valodā vispārpieņemtajā nozīmē. Turklāt Ministru kabinetam neesot aizliegts reglamentēt tādu jautājumu, kas Saeimā nav diskutēts un īpaši apsvērts. Ministru kabineta noteikumiem visupirms jāatbilstot likumam un tajā ietvertajām tiesību normām (objektīvā tiesību normas griba). Likumdevēja citādiem apsvērumiem (subjektīvā tiesību normas griba), piemēram, runām vai viedokļiem, esot tikai pakārtota nozīme. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu satura atbilstība likumā noteiktajam deleģējumam esot noskaidrojama konkrētās lietas ietvaros un ņemot vērā Satversmes tiesas līdzšinējo praksi.