6. Article

Valsts cilvēktiesību birojs norāda, ka apstrīdētās normas nepārkāpjot Satversmes 91. pantā noteikto vienlīdzības principu. Latvijas Republikas normatīvajos aktos ietvertā prezumpcija paredzot, ka laikā, kad persona iegūst pirmo augstāko izglītību, šo personu uztur vecāki. Šādu secinājumu apstiprinot, piemēram, likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tādējādi valsts esot paredzējusi, ka studējošajam nepieciešamie iztikas līdzekļi tiek nodrošināti no citiem avotiem. Tāpēc nevarot apgalvot, ka apstrīdētajās normās noteiktie stipendiju saņemšanas ierobežojumi nodara personai būtisku kaitējumu. Apstrīdētās normas atbilstot arī Satversmes 106. pantam, jo neizvirzot nekādas prasības attiecībā uz studējošā pieņemšanu darbā. Tas, ka persona saņem stipendiju, nevarot būt par pamatu darba devēja atteikumam pieņemt šo personu darbā. Līdz ar to nevarot uzskatīt, ka apstrīdētās normas ierobežo tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Tāpat apstrīdētās normas atbilstot arī Satversmes 112. pantā noteiktajām tiesībām uz izglītību. Minētā Satversmes norma neuzliekot valstij par pienākumu veicināt to, lai studenti studiju laikā tiktu arī nodarbināti. Ja valsts mēģina sekmēt to, lai studenti nestrādātu un vairāk laika veltītu studijām, tad nevarot uzskatīt, ka tā ierobežo tiesības uz izglītību.