3. Article

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 3.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" (turpmāk - kapitālsabiedrība) 1997.gada 10.jūlijā reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.000334992 un 2004.gada 25.oktobrī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 29.septembra rīkojumu Nr.712 "Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" reorganizāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" izveidi", pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003349929 (juridiskā adrese - Rīga, Pils iela 17); 3.2. kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 221777 lati, un vienas kapitāla daļas nominālvērtība - viens lats. Kapitālsabiedrības dibinātājs ir valsts (100 % kapitāla daļas), un valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Vides ministrija; 3.3. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1., 3., 5. un 6.punktu un otro daļu publiska persona komercdarbību var veikt, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā stratēģiski svarīgā nozarē, kā arī nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu. Šīs darbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību; 3.4. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo un otro daļu publiska persona var deleģēt privātpersonai tādu pārvaldes uzdevumu, kas ietver pārvaldes lēmumu pieņemšanu; 3.5. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana. Saskaņā ar minētā likuma 37.pantu kapitāla daļu turētājs var noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus; 3.6. kapitālsabiedrības īpašumā ir Latvijā vienīgais azbesta un azbestu saturošo (bīstamo) atkritumu poligons Saldus rajona Brocēnu novada "Dūmiņos". Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 7.punktu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā apsaimniekojami atsevišķu veidu atkritumi, kuru apsaimniekošanai to bīstamības vai citu īpašību dēļ ir izvirzāmas īpašas prasības, arī azbesta atkritumi. 2003.gada 16.aprīlī Atēnās parakstītā Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai VIII pielikuma 10.sadaļas "Vide" "A" punkta 3.punktā noteikts, ka atkāpes no Padomes Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem un Padomes Direktīvas 91/689/EK par bīstamajiem atkritumiem bija pieļaujamas līdz 2004.gada 31.decembrim. No 2005.gada 1.janvāra Latvijā radušos bīstamos atkritumus jāapglabā speciālos bīstamo atkritumu poligonos. Ņemot vērā, ka privātie atkritumu apsaimniekotāji lielo kapitālieguldījumu un neprognozējamā pieprasījuma dēļ nav ieinteresēti ieguldīt līdzekļus bīstamo atkritumu (t.sk. azbesta) poligonu izveidē, Eiropas Savienības prasību izpildi, veidojot bīstamo atkritumu poligonus, nodrošina valsts. 2005.gada 27.septembrī Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde izsniedza kapitālsabiedrībai A kategorijas atļauju Nr.LIT-21-016 A bīstamo atkritumu poligona darbībai. Tā ir derīga līdz 2010.gada 26.septembrim. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.septembra rīkojuma Nr.712 "Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" reorganizāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" izveidi" 2.1 punktu poligons tika ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Kapitālsabiedrības īpašuma tiesības uz zemesgabalu "Dūmiņi" Saldus rajona Brocēnu novadā (kadastra Nr. 8405 001 0033), uz kura atrodas poligons, ir nostiprinātas Saldus zemesgrāmatu nodaļas Brocēnu pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.100000128019. Tas ir vienīgais poligons Latvijā, kas atbilst īpašajām bīstamo atkritumu apglabāšanas prasībām; 3.7. kapitālsabiedrība veic Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbus un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas nodrošināšanas darbu vadību. Ievērojot Vides aizsardzības likuma 3.pantā minētos principus, Civillikuma 1779.panta tiesisko regulējumu un elektroenerģijas ražošanas licences nosacījumus valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo", kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, tika pieņemti Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi Nr.310 "Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība". Saskaņā ar minēto noteikumu 3. un 4.punktu kapitālsabiedrība: 3.7.1. administrē līdzekļus, kas iegūti, realizējot Daugavas hidro­elektro­staciju saražoto elektroenerģiju; 3.7.2. veic Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprinā­šanas, krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku pārvietošanas un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu pasūtītāja pienākumus; 3.7.3. izmaksā kompensāciju krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku īpašniekiem; 3.7.4. nosaka vides sakārtošanas veidu un veicamo darbu apjomu un aprēķina nepieciešamās izmaksas; 3.7.5. līdz kārtējā gada 1.oktobrim paredzamo darbu izmaksas iesniedz saskaņošanai valsts akciju sabiedrībā "Latvenergo"; 3.8. kapitālsabiedrība organizē un pārvalda projektu "Latvijas kapacitātes nodrošināšana ANO konvencijas par zemes degradāciju ieviešanai". 1994.gada 17.jūnijā Latvija ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā (turpmāk - ANO konvencija). Lai nodrošinātu ANO konvencijas saistību izpildi, Apvienoto Nāciju Attīstības programma (turpmāk - ANO Attīstības programma) un Latvijas valdība izstrādāja projektu "Ilgtspējīgas kapacitātes un atbildības veidošana ANO konvencijas mērķu īstenošanai Latvijā" (turpmāk - projekts), kurš saskaņā ar projekta dokumentu tiek īstenots no 2005.gada decembra līdz 2008.gada martam. Saskaņā ar projekta 5.punkta nosacījumiem tas tiek īstenots atbilstoši ANO Attīstības programmas noteiktajām procedūrām. Projekta izpildaģentūra (ieceltā institūcija) ir Vides ministrija. Saskaņā ar projekta 6.punktu Vides ministrija ir iecēlusi kapitālsabiedrību par aģentūru, kas īsteno projektu, atbild par projekta vispārējo procesu un nodrošina ar projekta ieviešanu nacionālajā līmenī saistīto uzdevumu veikšanu. 2005.gada 23.decembrī kapitālsabiedrība un ANO Attīstības programma noslēdza vienošanos par sadarbību projekta īstenošanai; 3.9. saskaņā ar Saprašanās memorandu par Baltijas jūras reģiona INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas īstenošanu (pieņemts un apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumiem Nr.745 "Noteikumi par saprašanās memoranda par Baltijas jūras reģiona INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas īstenošanu") programmas vadošie partneri un projektu partneri var būt tikai valsts institūcijas vai sabiedrības ar 100 % valsts vai pašvaldību kapitālu. Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrība atbilst šim kritērijam, tā iesniedza pieteikumu projekta izpildei un ir viens no partneriem Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG programmas finansētajā projektā "ENMaR - EIROPAS PAŠVALDĪBU UN UPJU TĪKLS". Projekta vadošā organizācija Kommunale Umwelt-Aktion U.A.N. sadarbībā ar partneriem no Latvijas, Vācijas, Spānijas, Anglijas un Zviedrijas izstrādāja projektu, kura laikā tiks izveidots vietējo pašvaldību sadarbības tīkls šajās valstīs. Šī sadarbības tīkla mērķis ir atbalstīt pašvaldības un veicināt sadarbību starp iesaistītajām pusēm, lai izpildītu Eiropas Savienības prasības ūdens apsaimniekošanas jomā. Apkopojot labākos sadarbības pieredzes piemērus, tiks sagatavotas vadlīnijas pašvaldībām un vietējām institūcijām; 3.10. kapitālsabiedrība (kā kapitālsabiedrība ar 100 % valsts kapitālu) piedalās Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG programmas finansētajā projektā - Baltijas jūras reģiona Kaimiņattiecību programmas projektā "Baltijas Biomasas tīkls", kurā var līdzdarboties tikai valsts institūcijas vai sabiedrības ar 100 % valsts vai pašvaldību kapitālu. Projekts tiek īstenots sešos Baltijas jūras reģionos (pilotteritorijās): Somijā - North Karelia, Igaunijā - East - Viiru, Latvijā - Tukuma rajonā, Lietuvā - Kaunas, Polijā - Pomorskie, Vācijā - Brandenburg. Šī sadarbības tīkla mērķis ir veicināt bioenerģijas noteiktu sektoru attīstību reģionālā līmenī saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas izmantošanā saskaņā ar ANO vispārējo konvenciju "Par klimata pārmaiņām", ko Latvija parakstīja 1992.gadā. Sadarbības tīkla mērķis atbilst arī Kioto protokolam, ko Latvija parakstīja 1997.gadā, bet likuma spēku tas ieguva 2002.gada 13.jūnijā, kā arī Padomes Direktīvai 99/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem, un Padomes Direktīvai 2001/77/EK par tādas elektro­enerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus. Pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija piekrita palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanas īpatsvaru ražošanā no 42,4 % (1997.gadā) līdz 49,3 % (2010.gadā).