4. Article

Institūta pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas 4.1. Institūta Pārstāvības institūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts un Padomnieku konvents. 4.2. Satversmes sapulce ir Institūta pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulci ievēlē uz septiņiem gadiem, aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un citām darbinieku grupām. Vēlēšanās piedalās viss Institūta akadēmiskais un pārējais personāls, kā arī visi studentu pašpārvaldes augstākās institūcijas locekļi. Pārstāvjus ievēl atsevišķi no studentu vidus un atsevišķi no akadēmiskā un pārējā personāla vidus. 4.3. Institūta Satversmes sapulce sastāv no 10 līdz 13 personām, no kurām vismaz seši ir akadēmiskā personāla pārstāvji un vismaz viens ir studējošo pašpārvaldes pārstāvis. Satversmes sapulces locekļa kandidāts pirms ievēlēšanas var atsaukt savu kandidatūru. Viena un tā pati persona var tikt atkārtoti ievēlēta par Satversmes sapulces locekli neierobežotu reižu skaitu. 4.4. Satversmes sapulce no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju, tā vietnieku un sekretāru. 4.5. Satversmes sapulces sēdes sasauc Institūta Senāts vai Rektors. Sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vismaz divas trešdaļas Satversmes sapulces locekļu. Satversmes sapulce tiek sasaukta ne retāk kā vienu reizi gadā. 4.6. Satversmes sapulce veic šādas funkcijas: 1) pieņem un groza Institūta Satversmi; 2) ievēl un atceļ Rektoru; 3) noklausās Rektora pārskatu; 4) apstiprina Senāta ievēlēšanas atbilstību Institūta Satversmei; 5) ievēl Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu; 6) apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus; 7) veic citas funkcijas saskaņā ar šo Satversmi. 4.7. Satversmes sapulces darba kārtību nosaka pati Satversmes sapulce pēc to sasaucošās institūcijas ieteikuma. Lēmumi Satversmes sapulces sēdēs tiek pieņemti ar vienkāršu klātesošo Satversmes sapulces locekļu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad ar šo Satversmi vai Satversmes sapulces lēmumu ir noteikts citāds balsu vairākuma veids. 4.8. Satversmes sapulces locekli var izslēgt no Satversmes sapulces, ja par to vienbalsīgi nobalso pārējie Satversmes sapulces locekļi. Ja kāds no Satversmes sapulces locekļiem ir izslēgts no Satversmes sapulces, tā vietā mēneša laikā ir jāievēlē loceklis no tās pašas personu grupas. Satversmes sapulces locekļa darba attiecību pārtraukšana vai studenta atskaitīšana no institūta kā juridisks fakts tiek apstiprināts Satversmes sapulcē. Šāds juridiska fakta apstiprinājums ar vienkāršu balsu vairākumu ir pielīdzināms Satversmes sapulces locekļa izslēgšanai no Satversmes sapulces locekļu skaita. 4.9. Senāts ir Institūta personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Institūta darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c.). Senāts sastāv no 4 līdz 8 senatoriem, no kuriem vismaz trīs ievēlē no akadēmiskā personāla vidus, bet vismaz vienu pārstāvi deleģē Institūta Studentu pašpārvaldes padome. 4.10. Senatorus šajā Satversmē noteiktajā kārtībā ievēlē Satversmes sapulce uz trīs gadiem, balsojot par katru personu individuāli. Viena un tā pati persona Senātā var tikt ievēlēta atkārtoti neierobežotu reižu skaitu pēc kārtas. Senātu ievēlē no Institūta akadēmiskā personāla, citu Institūta darbinieku un studējošo vidus, katrai no šīm grupām atsevišķi. 4.11. Senatora izvirzīšanai ir nepieciešams, lai vēlēšanās piedalītos vismaz divas trešdaļas no visiem vēlēt tiesīgajiem un par senatora deleģēšanu nobalsotu vismaz puse no vēlēšanās piedalījušos personu skaita. 4.12. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. 4.13. Senāts veic šādas funkcijas: 1) vada Satversmes sapulces lēmumu īstenošanu; 2) lemj par Institūta struktūrvienību dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju; 3) apstiprina izveidoto institūciju nolikumus un grozījumus tajos; 4) lemj par Institūta mācību programmu apstiprināšanu un izmaiņu izdarīšanu tajās; 5) lemj par jaunu mācību programmu pasniegšanu Institūtā; 6) lemj par citiem jautājumiem, kuri ir tā kompetencē saskaņā ar šo Satversmi vai Satversmes sapulces lēmumiem. 4.14. Senāts ir lemttiesīgs, ja tā sēdē piedalās vairāk kā puse no visiem senatoriem. Lēmumus Senāts pieņem ar vienkāršu klātesošo senatoru balsu vairākumu, ja vien šajā Satversmē, Satversmes sapulces lēmumā, Senāta nolikumā vai arī paša Senāta lēmumā nav noteikts citādi. 4.15. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Institūta Senāts var izveidot padomes un komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi. 4.16. Institūtā var tikt izveidots Padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru Institūta attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē. 4.17. Padomnieku konventu dibina pēc Institūta Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā ievēlēšanas kārtību, lielumu un pilnvaru laiku nosaka, nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Institūta Senāts. Izveidojot Padomnieku konventu, tā priekšsēdētāju ievēl Senāts. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.