5. Article

Institūta vadības un lēmējinstitūcijas, to tiesības, pienākumi un uzdevumi 5.1. Institūta vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir Rektors, Revīzijas komisija un Šķīrējtiesa. 5.2. Rektors īsteno Institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Institūtu. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce ar vienkāršu visu Satversmes sapulces locekļu balsu vairākumu uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. 5.3. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Institūta Satversmes sapulces locekļu kopskaita. 5.4. Institūta Rektors personiski atbild Latvijas valdībai par likumu un citu normatīvo aktu izpildīšanu, Institūta finansiālo darbību, Institūta izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei, Institūta darbības atbilstību Institūta Satversmei. 5.5. Institūta Rektors bez īpaša pilnvarojuma veic šādas funkcijas: 1) pārstāv Institūtu sakaros ar citām mācību ietādēm, valsts institūcijām un citām personām; 2) risina Institūta vadības finansiālos jautājumus, viņam ir finansu rīkotāja tiesības; 3) rīkojas ar Institūta īpašumu un finansu līdzekļiem, Institūta vārdā slēdz līgumus par preču un pakalpojumu iegādi; 4) vada Institūta personāla atlasi, uzrauga šo personu darbību; 5) vada mācību programmu izstrādi un izvirza šīs programmas Senātam apstiprināšanai; 6) lemj par mācību darba organizāciju Institūtā; 7) vada Institūta struktūrvienību nolikumu izstrādi un apstiprina iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus; 8) risina Institūta vadības organizatoriskos un apgādes jautājumus un šajā sakarā slēdz līgumus ar citām personām par Institūta darbības nodrošināšanu; 9) nosaka studentu uzņemšanas kārtību; 10) lemj par jautājumiem, kas saistīti ar studentu mācību uzsākšanu Institūtā pēc pārnākšanas no citām augstskolām; 11) pilda citas funkcijas, kuras ir noteiktas Rektoram šajā Satversmē. 5.6. Institūta Rektors nosaka, kurai studiju programmai atbilst ārvalstīs apgūtā augstākās izglītības daļa, kādā veidā studējošais var turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā, ja nepieciešams, - kādas papildu prasības ir jāizpilda, lai varētu turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā Institūtā. 5.7. Institūtā tiek izveidota Revīzijas komisija. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu Institūta darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Institūta Satversmei un vadības institūciju lēmumiem. 5.8. Revīzijas komisiju trīs personu sastāvā uz diviem gadiem aizklāti ievēlē Institūta Satversmes sapulce, balsojot par katru no šīm personām atsevišķi, ar divu trešdaļu balsu vairākumu no klātesošajiem Satversmes sapulces locekļiem. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt Institūta administratīvā personāla pārstāvji. 5.9. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Institūta finansiālo un saimniecisko darbību. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par veikto pārbaužu rezultātiem Senātam. 5.10. Institūtā var tikt izveidota promocijas padome. Šīs struktūrvienības nolikumu apstiprina Senāts. Rīkojot atklātu konkursu profesoru vai asociēto profesoru štata vietu aizpildīšanai, promocijas padome tiek paplašināta tiktāl, lai tajā vismaz trešā daļa locekļu būtu attiecīgās nozares doktori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgās štata vietas ievirzei, bet kuri nestrādā Institūtā. Šādas paplašināšanas rezultātā tiek izveidota paplašinātā promocijas padome. Padomes sastāvā studējošo viedokli pārstāv studējošo pašpārvalde, kurai ir balss tiesības. 5.11. Ja Institūtā nav izveidota promocijas padome, tas kopīgi ar citām augstskolām var izveidot atbilstošu paplašinātu promocijas padomi. Institūta darbiniekiem ir tiesības piedalīties citu augstskolu paplašinātajās promocijas padomēs. 5.12. Ārvalstu profesori, kas iekļauti paplašinātās promocijas padomes sastāvā, var piedalīties tās darbā neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstveidā paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī to, par kuru pretendentu viņi balso. 5.13. Paplašinātās promocijas padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina Senāts. 5.14. Institūtā tiek izveidota Šķīrējtiesa. Tā izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Institūta Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem, strīdus starp Institūta amatpersonām attiecībā uz to pilnvaru izlietošanu, kā arī starp struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. 5.15. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. 5.16. Šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēl Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt Institūta administratīvā personāla pārstāvji. 5.17. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.