1. Article

Konkrētās preces tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Miltus atkarībā no to ieguves veida, sastāva un kvalitātes īpašībām iedala kviešu un rudzu miltos. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka pielietojums kviešu un rudzu miltiem ir atšķirīgs, jo no katra no šiem minētajiem miltu veidiem tiek cepta atšķirīga veida maize (baltmaize, rupjmaize u.c. veida maize). Papildus miltu ražotāji kviešu un rudzu miltus iedala vairākās šķirās jeb tipos. Katram miltu tipam ir raksturīgs atšķirīgs minerālvielu daudzums. Jo lielāks minerālvielu saturs ir miltos, jo lielāks būs arī pelnvielu daudzums miltos. Jo vairāk minerālvielu un šķiedrvielu ir miltos, jo augstāks ir miltu tipa skaitlis un tiem ir raksturīgāka tumšāka krāsa. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka a/s "Dobeles dzirnavnieks", a/s "Rīgas dzirnavnieks", a/s "Jelgavas dzirnavas" un RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" ražotie kviešu un rudzu milti tiek realizēti atšķirīgos iepakojumos, t. i., gan 1kg, gan 2kg iepakojumā mājsaimniecības patēriņam, gan beztaras veidā (tiek realizēts bez iepakojuma), 25kg, 40kg un 50kg maisos, kuri ir paredzēti industriālajiem klientiem, tādiem kā maizes ceptuvēm, konditorejām. Ievērojot lietā konstatētās komercsabiedrību piedāvājuma un patērētāju pieprasījuma atšķirības, Konkurences padome secina, ka konkrētos preces tirgus ir pamats nodalīt atkarībā no patēriņa veida, t.i., industriālajiem patērētājiem paredzētie milti un pamatpatērētājiem paredzētie milti, kas tiek fasēti atšķirīgi. Miltu produkcija beztaras veidā, 25kg, 40kg un 50kg iepakojumos veido atsevišķu konkrētās preces tirgu un nav aizvietojama ar miltu produkciju 1kg vai 2kg iepakojumos, jo ir paredzēta atšķirīgām patērētāju (klientu) grupām. Turklāt miltu cenas industriālajiem klientiem beztaras veidā, 25kg, 40kg un 50kg iepakojumos ir būtiski atšķirīgas no miltu cenām, kādas tās ir par miltiem 1kg vai 2kg iepakojumā, kas arī dod pamatu konkrētās preces tirgus nošķiršanai. Kviešu milti A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie un realizētie kviešu milti "EKSTRA" ir augstākā labuma kviešu milti (vissmalkākie un baltākie milti). Pēc kvalitātes šie milti atbilst 405 C miltu tipam. Minētie milti ir īpaši piemēroti konditorejas un augstvērtīgu mīklas izstrādājumu gatavošanai, kā arī rekomendējami kvalitatīvu pelmeņu vai makaronu ražošanai. Milti "EKSTRA" ir iegūti vairākkārtējas izsijāšanas ceļā, samaļot grauda kodolu, tie satur vismazāk minerālvielas un šķiedrvielas. Savukārt a/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie un realizētie kviešu milti "LIELISKIE" ir milti ar lielāku lipekļa un šķiedrvielu saturu. Minētie milti ir piemēroti maizes cepšanai. To kvalitāte ir tuva 550 C un 812 C miltu tipiem. Milti "LIELISKIE" ir ar vislielāko mīklas noturību un lipekļa saturu. Milti "LIELISKIE" tāpat kā milti "EKSTRA" ir iegūti malšanas procesā, nevis samaisot dažādu šķiru miltus. Salīdzinot ar miltiem "EKSTRA", miltiem "LIELISKIE" ir tumšāka nokrāsa, jo tie satur vairāk pelnvielu un tiem ir zemāka lipekļa kvalitāte. A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie un realizētie kviešu milti "1. ŠĶIRA" ir ar lielāku pelnvielu daudzumu, tādēļ tie ir nedaudz tumšāki par miltiem "LIELISKIE". Kviešu miltu "1. ŠĶIRA" kvalitāte ir tuva 550 C un 812 C miltu tipiem. A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie un realizētie kviešu milti "VESELĪBAS" ir bagāti ar šķiedrvielām, B, PP grupas vitamīniem. Minēto miltu kvalitāte ir tuva 812C un 1600C miltu tipiem. Minētie milti ir visveselīgākie no tīrajām šķirām un ir ar ļoti augstu pelnvielu saturu. Kviešu milti "VESELĪBAS" ir piemēroti dažādu veselības maižu cepšanai, kā arī tiek izmantoti formas vai saldskābās maizes cepšanai. Salīdzinot ar miltiem "EKSTRA" un "LIELISKIE", miltiem "VESELĪBAS" ir būtiski tumšāka krāsa, jo tie satur vairāk pelnvielu un tiem ir zemāka lipekļa kvalitāte. Beztaras veidā, 50kg un 25kg maisos, a/s "Dobeles dzirnavnieks" ražo un realizē arī tādus miltu maisījumus kā kviešu milti 550/64 tips (milti pieder pie miltu maisījumu grupas, jo miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru miltus "EKSTRA" un "LIELISKIE" - attiecībā 50/50), kviešu milti 550/60 tips (miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru miltus "EKSTRA" un "LIELISKIE" - attiecībā 60/40), kviešu milti 812/90 tips (miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru miltus "LIELISKIE" un "VESELĪBAS" - attiecībā 70/30). Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka a/s "Rīgas dzirnavnieks" kviešu miltu produkciju arī iedala pēc miltu tipiem. Industriālajiem klientiem produkcija ir pieejama beztaras veidā un 40kg vai 50kg maisos. A/s "Rīgas dzirnavnieks" industriālajiem klientiem realizē 405, 550, 812, 1050 un 1600 tipa kviešu miltus. Arī RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" ražo un realizē 405, 550, 812,1600 tipa kviešu miltus. A/s "Dobeles dzirnavnieks" 08.05.2006. vēstulē Nr.2-06/508a Konkurences padomei ir norādījusi, ka: "(..) jebkuri kviešu milti ir aizvietojami ar citiem kviešu miltiem, jautājums esot personālā, izmaksās un produkta kvalitātē". Vienlaicīgi a/s "Dobeles dzirnavnieks" vēstulē ir norādījusi, ka ražoto miltu "EKSTRA" aizvietošana ar a/s "Rīgas dzirnavnieks" ražotajiem 405 tipa miltiem nav īsti korekta, jo a/s "Rīgas dzirnavnieks" 405 tipa miltos nav definēts miltu rupjums, kas būtiski ietekmē mīklas stabilitāti un ūdens absorbciju. Minētajā vēstulē a/s "Dobeles dzirnavnieks" ir norādījusi, ka tās ražotajiem miltiem "LIELISKIE" ir labākas cepšanas īpašības nekā 550 tipa miltiem, ko ražo a/s "Rīgas dzirnavnieks". Savukārt pelnvielu saturs a/s "Dobeles dzirnavnieks" miltiem "LIELISKIE" ir augsts, līdz ar to milti ir tumšāki salīdzinājumā ar a/s "Rīgas dzirnavnieks" 550 tipa miltiem. Savukārt a/s "Rīgas dzirnavnieks" 26.05.2006. vēstulē Nr.03/57 par miltu aizvietojamību paskaidro, ka: (*). Lai gan miltu ražotāji ražo un realizē dažādus kviešu miltu tipus un to kvalitatīvais sastāvs ir atšķirīgs, tomēr, ņemot vērā a/s "Dobeles dzirnavnieks" un a/s "Rīgas dzirnavnieks" vēstulēs sniegtās ziņas, ka (*), turklāt pastāv aizvietojamība piedāvājuma pusē, t.i., miltu ražošanas procesā komercsabiedrībām ir viegli pārslēgties uz cita tipa miltu ražošanu, tad konkrētajā lietā, papildus ievērojot arī lietderības apsvērumus, viens no konkrētās preces tirgiem saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir nosakāms - kviešu miltu realizācijas tirgus industriālajiem klientiem. Vienlaicīgi Konkurences padome secina, ka tirgu var segmentēt pa atsevišķiem kviešu miltu tipiem. Lietā atsevišķie miltu segmenti tika izmantoti, lai veiktu cenu salīdzinājumu. Ievērojot lietas apstākļus, kuri saistīti ar dzirnavnieku paziņojumiem par miltu cenu paaugstināšanu, Konkurences padome par lietderīgu uzskatīja vērtēt cenu paaugstināšanu industriālajiem klientiem, kuri veic maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanu, un lietā nevērtēja miltu pārdošanas cenas veikaliem 1kg un 2kg iepakojumos, kas ir vērtējams kā atsevišķs konkrētās preces tirgus. Rudzu milti Līdzīgi kā kviešu milti arī rudzu milti atkarībā no to sastāva un kvalitātes tiek ražoti un iedalīti dažādās rudzu miltu šķirās jeb tipos. Piemēram, rudzu miltu ražošanā a/s "Rīgas dzirnavnieks" izmanto divu šķiru malumu, lai iegūtu rudzu bīdelētos un rudzu skrotētos miltus, bet vienas šķiras malums tiek izmantots, lai iegūtu rudzu rupjos miltus. Rudzi, tāpat kā kvieši, tiek malti saudzējošos režīmos, kas ļauj saglabāt un pat uzlabot graudos esošās labās maizes cepšanas īpašības. Jo vairāk rudzu milti satur minerālvielas un šķiedrvielas, jo tie ir rupjāki un tumšāki. A/s "Rīgas dzirnavnieks", RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" un a/s "Jelgavas dzirnavas" ražo un realizē trīs rudzu miltu šķiras jeb tipus. 700 tipa (rudzu bīdelētie milti) milti ir augstākā labuma rudzu milti, kas tiek izmantoti tradicionālo saldskābmaižu cepšanā. 700 miltu tips ir paredzēts īpaši labu un gaišu plaucējumu pagatavošanai, minētie milti dod lielāka apjoma maizi, bet uzturvērtība 700 tipa miltiem ir mazāka nekā rupjāku šķiru maizēm. 1370 tipa (rudzu skrotētie milti) milti ir vidēji rupja maluma rudzu milti, kuri tiek izmantoti pamata receptūrās lielākajai daļai rudzu klona maizēm, formas maizēm un rudzu - kviešu maizēm. Savukārt 1740 tipa (rudzu rupjā maluma milti) milti ir rudzu pilnmaluma milti, jo tiek samalts gandrīz 100% viss grauds. 1740 tipa milti ir visvērtīgākie no rudzu miltiem, bet "vissmagākie". No šī tipa miltiem ir grūti mīklai izveidot apjomu, tāpēc pamatā šī tipa milti tiek lietoti rudzu klona maizēm, tumšajiem plaucējumiem, kā arī veselības maizēm. Lai gan miltu ražotāji izdala rudzu miltus trīs atsevišķos miltu tipos, tomēr ņemot vērā a/s "Dobeles dzirnavnieks" un a/s "Rīgas dzirnavnieks" vēstulēs sniegtās ziņas, ka pastāv iespēja miltu atsevišķos tipus aizvietot, izmantojot tehnologu zināšanas, kā arī, izmantojot dažādus uzlabojumus, pastāv iespēja rudzu miltu atsevišķos tipus aizvietot, (*), turklāt pastāv aizvietojamība piedāvājuma pusē, t.i., miltu ražošanas procesā, tad konkrētajā lietā Konkurences padome, ņemot vērā arī lietderības apsvērumus, secina, ka otrs konkrētās preces tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir nosakāms kā rudzu miltu realizācijas tirgus industriālajiem klientiem. Konkrētajā lietā nav pamata rudzu miltu realizācijas tirgu industriālajiem klientiem sašaurināt pa atsevišķiem rudzu miltu tipiem, taču tie veido atsevišķus segmentus. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Saskaņā ar 08.05.2006. a/s "Dobeles dzirnavnieks" vēstulē Nr.2.-06/508a sniegto informāciju a/s "Dobeles dzirnavnieks" 2005.gadā kviešu miltus Lietuvā nav realizējusi, bet Igaunijā a/s "Dobeles dzirnavnieks" realizētais kviešu miltu apjoms bija 1 129 tonnas, kas, pēc a/s "Dobeles dzirnavnieks" subjektīvā vērtējuma, ir mazs apjoms. Saskaņā ar minētajā vēstulē sniegtajām ziņām laika periodā no 2003.gada līdz 2005.gadam a/s "Dobeles dzirnavnieks" Latvijas teritorijā ir realizējusi (*) no visas kopējās realizētās kviešu miltu produkcijas. Visi lietā iesaistītie miltu ražotāji par konkurentiem miltu realizācijas tirgū min tādas komercsabiedrības kā (*). Tomēr Konkurences padome secina, ka viedoklis par iespējamo ģeogrāfisko tirgu visas Baltijas teritorijas robežās no Latvijas miltu ražotāju un realizētāju puses ir nepamatots. Konkurences padomes lietā iegūtā informācija nedod pamatu ģeogrāfisko tirgu noteikt plašāk kā Latvijas Republikas teritorija. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija no Centrālās statistikas pārvaldes (25.05.2006. vēstule Nr.71-12-337) par kviešu un rudzu miltu importu un eksportu 2003.-2005.gadā liecina, ka kviešu miltu imports 2003.-2004.gadā nav noticis, bet 2005.gadā tas sastādīja 29 tonnas, kas ir vērtējams kā mazs apjoms. 2003.-2004.gadā importētais rudzu miltu apjoms uz Latviju nepārsniedza 1 215 tonnas, kas, pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, salīdzinot ar lietā iesaistīto tirgus dalībnieku realizēto rudzu miltu apjomiem Latvijā, ir vērtējams kā mazs apjoms. 2003.gadā rudzu miltu eksports saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju nav noticis, bet 2004.gadā eksportētais rudzu miltu apjoms sastādīja tikai 17 tonnas. Nedaudz lielāks rudzu miltu apjoms tika importēts un eksportēts 2005.gadā. Importētais rudzu miltu apjoms 2005.gadā bija 3 374 tonnas, eksportētais rudzu miltu apjoms 2005.gadā bija 4 137 tonnas. Tomēr Konkurences padomes rīcībā esošā informācija par kviešu un rudzu miltu importa un eksporta apjomiem par katru no minētajiem miltu veidiem atsevišķi liecina, ka nepastāv stabils kviešu un rudzu miltu imports un eksports. Kviešu un rudzu miltu importa un eksporta tirdzniecības tendences nav izveidojušās un minēto miltu imports un eksports par katru no minētajiem miltu veidiem atsevišķi ir konstatējams nelielos apjomos. Ņemot vērā lietā iegūto informāciju, nav pamata konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt plašākās robežās kā Latvijas Republikas teritorija. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus lietā ir nosakāms Latvijas Republikas teritorijas robežās. Līdz ar to saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētie tirgi lietā ir kviešu miltu realizācijas tirgus industriālajiem klientiem Latvijas Republikas teritorijas robežās un rudzu miltu realizācijas tirgus industriālajiem klientiem Latvijas Republikas teritorijas robežās.