1. Article — un 7. panta sestās daļas 2. punkts.

Līdz ar to īpašumtiesību ierobežojums var būt noteikts ar vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. 14. Lai šādu ierobežojumu atzītu par noteiktu ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, nepieciešams, lai vietējās pašvaldības teritorijas plānojums būtu izstrādāts, ievērojot Teritorijas plānošanas likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteikto procedūru, kā arī pieņemts un izsludināts, ievērojot likuma "Par pašvaldībām" un Teritorijas plānošanas likuma prasības. Pieteikuma iesniedzējs konstitucionālajā sūdzībā norādījis uz vairākiem teritorijas plānojuma procedūras pārkāpumiem, kurus esot pieļāvusi Limbažu dome (sk. lietas materiālu 1. - 12. lpp.). Lai atzītu, ka apstrīdētais plānojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jāsecina, ka teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski pārkāpumi. Būtisks teritorijas plānošanas pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota, ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības izteikt savu viedokli par iespējamo teritorijas apspriešanu, kā arī pieļauti citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi. 14.1. Pieteikumā norādīts, ka spēkā esošais Limbažu pilsētas teritorijas plānojums izstrādāts, pilnveidojot un attīstot Limbažu pilsētas 1985. gada ģenerālplānu. Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, šāda rīcība neesot pieļaujama, jo ģenerālplāns esot Latvijas PSR tiesību akts un nevarot būt saistošs Latvijas Republikā. Noteikumu Nr. 194 pārejas jautājumu 2. punkts ļāva pašvaldībām saglabāt padomju laika teritorijas plānojumu juridisko spēku un jaunos teritorijas plānojumus izstrādāt, pilnveidojot un attīstot šos plānojumus. Rajonu, pagastu un pilsētu pašvaldībām bija pienākums līdz 1994. gada 31. decembrim saskaņā ar Noteikumiem Nr. 194 izvērtēt spēkā esošos teritoriālplānojumus, ģenerālplānus, ciematu plānojumu un apbūves projektus, detālplānojumus, parcelācijas un zemes ierīcības projektus un apbūves noteikumus, kā arī pieņemt lēmumu par to darbības termiņa pagarināšanu, grozījumu sagatavošanu vai jauna teritoriālplānojuma un apbūves noteikumu izstrādāšanu un spēkā esošā teritoriālā plānojuma darbības izbeigšanu. Šāds regulējums atbilst vienam no teritorijas plānošanas principiem, proti, Teritorijas plānošanas likumā noteiktajam pēctecības principam. Pēctecības princips nozīmē to, ka, mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums grozāms, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies. Pēctecības princips ļauj atcelt pašvaldības teritorijas plānojumu tikai tādā gadījumā, kad to aizstāj jauns teritorijas plānojums. Nevar pastāvēt tāda situācija, ka nekustamā īpašuma izmantošanu neregulē nekāds teritorijas plānojums. Limbažu dome lēmumu par 1985. gada ģenerālplāna atstāšanu spēkā līdz jauna Limbažu pilsētas teritorijas plānojuma izstrādāšanai pieņēma 1995. gada 13. jūlijā (sk. lietas materiālu 97. lpp.). Šāds lēmums ir pieņemts, pārkāpjot Noteikumu Nr. 194 pārejas jautājumu 2. punktā noteikto termiņu. Lai gan šā termiņa neievērošana uzskatāma par teritorijas plānošanas procedūras pārkāpumu, tomēr saskaņā ar pēctecības principu nevar atzīt, ka pašvaldības domes kavēšanās dēļ pašvaldības teritorijā nebūtu spēkā esoša teritorijas plānojuma. Tāpat arī teritorijas plānošanu regulējošie normatīvie akti neliedz vietējām pašvaldībām teritorijas plānojumus izstrādāt, pilnveidojot iepriekš spēkā esošos, arī padomju laikā izstrādātos, teritoriālos plānojumus. Tādēļ secināms, ka Limbažu dome nav pieļāvusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, pagarinot 1985. gada ģenerālplānojuma spēkā esamību un jauno teritorijas plānojumu izstrādājot uz ģenerālplāna pamata. 14.2. Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka pēc Noteikumu Nr. 883 stāšanās spēkā teritorijas plānošanas procesu vajadzēja pabeigt, piemērojot Noteikumu Nr. 34 normas, taču Limbažu dome pēc Noteikumu Nr. 883 stāšanās spēkā piemērojusi šo noteikumu normas. Noteikumi Nr. 883 stājās spēkā 2004. gada 4. novembrī. Šajā dienā spēku zaudēja Noteikumi Nr. 34 (Noteikumu Nr. 883 75. punkts). Noteikumu Nr. 883 80. punkts noteica gadījumus, kad izstrādes stadijā esošos vietējās pašvaldības teritorijas plānojumus un to grozījumus jāturpina izstrādāt atbilstoši Noteikumu Nr. 883 prasībām. No šīs tiesību normas formulējuma varētu izrietēt, ka citos gadījumos, kuri expressis verbis nav minēti, teritorijas plānojumus jāturpina izstrādāt atbilstoši Noteikumu Nr. 34 normām. Limbažu dome pēc Noteikumu Nr. 883 stāšanās spēkā piemēroja tikai šo noteikumu normas. Tas gan nav uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu, jo Noteikumi Nr. 883, salīdzinot ar Noteikumiem Nr. 34, daudz pilnīgāk regulēja teritorijas plānošanas procedūru, paredzot plašākas iespējas izteikt savu viedokli gan personām, kuru īpašuma tiesības ar teritorijas plānojumu ierobežotas, gan arī ieinteresētajai sabiedrībai. Noteikumu Nr. 883 normas paredz skaidrāku, precīzāku un pilnvērtīgāku teritorijas plānošanas procesa regulējumu, nekā to, kas bija noteikts ar Noteikumu Nr. 34 normām. Izmantojot Noteikumu Nr. 883 normas, vietējās pašvaldības varēja nodrošināt teritorijas plānošanas principu, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības un interešu saskaņotības principu, pienācīgu īstenošanu teritorijas plānošanā. Tādēļ aizsāktajā procesā varēja tikt piemērotas Noteikumu Nr. 883 normas. Šādu iespēju expressis verbis paredz Noteikumu Nr. 883 80. punkts. Pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis, kādā veidā viņa tiesības būtu aizskāris tas apstāklis, ka pašvaldība teritorijas plānošanas procesā piemērojusi Noteikumu Nr. 883 normas, proti, nav saskatāms, ka pieteikuma iesniedzēja īpašumtiesību aprobežojums nebūtu noteikts, ja tiktu piemēroti Noteikumi Nr. 34, nevis Noteikumi Nr. 883. Līdz ar to Noteikumu Nr. 883 normu piemērošana teritorijas plānošanas procesā nav būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums. 14.3. Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka teritorijas plānošanas procesā viņš neesot pienācīgi uzklausīts un viņa viedoklis esot ignorēts. Interešu saskaņotības princips prasa, lai teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā tiktu saskaņotas valsts, plānošanas reģionu un privātpersonu intereses. Šajā saskaņošanā jo sevišķi nepieciešams izvērtēt sabiedrības intereses un to personu viedoklis, kuru nekustamajiem īpašumiem tiek noteikti īpašumtiesību ierobežojumi. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 9. panta pirmo daļu ikvienai fiziskajai personai un juridiskajai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedrības apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus. Savukārt šā panta otrā daļa paredz fizisko un juridisko personu tiesības iesniegt rakstveida priekšlikumus par teritorijas plānojumiem un saņemt rakstveida atbildes par tiem. Pieteikuma iesniedzējs vairākkārt iesniedzis priekšlikumus par iespējamo viņam piederošā nekustamā īpašuma atļautās (paredzētās) izmantošanas veidu. Limbažu dome uz šiem priekšlikumiem atbildes nesniedza likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" noteiktajā termiņā. Taču atbildes nesniegšana noteiktajā termiņā var būt par pamatu tam, ka amatpersonai par likuma pārkāpumu tiek uzlikts sods, bet ne teritorijas plānojuma atcelšanai. Teritorijas plānošanas ietvaros svarīgi ir tas, ka Limbažu dome iepazinās ar pieteikuma iesniedzēja viedokli un izvērtēja to, nosakot nekustamā īpašuma atļauto (paredzēto) izmantošanas veidu. Plānošanas lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka šādi personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem. Ir jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, vajadzība un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. No vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam - noraidot sabiedrības izteikto viedokli, pašvaldībai jāsniedz šā noraidījuma pamatojums (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). Lietā esošie materiāli liecina, ka Limbažu dome bija informēta par pieteikuma iesniedzēja viedokli un to vērtēja teritorijas plānošanas laikā. Piemēram, 2004. gada 14. decembrī Limbažu pilsētas attīstības un plānošanas komiteja savā sēdē izskatīja pieteikuma iesniedzēja priekšlikumus par iespēju viņam piederošajam zemes gabalam noteikt komerciāla rakstura apbūves statusu. Kā liecina komitejas sēdes protokola izraksts, komiteja izvērtēja pieteikuma iesniedzēja argumentus, esošo situāciju un noraidīja pieteikuma iesniedzēja priekšlikumu (sk. lietas materiālu 25. lpp.). Pieteikuma iesniedzējs vairākkārt savus priekšlikumus iesniedza arī Limbažu domei. Tā šos priekšlikumus izvērtēja 2005. gada 22. jūnija sēdē un akceptēja Limbažu pilsētas attīstības un plānošanas komitejas viedokli (sk. lietas materiālu 43. lpp.). Līdz ar to nevar piekrist pieteikuma iesniedzējam, ka teritorijas plānošanas procesā viņš netika uzklausīts un viņa priekšlikumi netika izvērtēti. 14.4. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka viņš vienīgais iesniedzis priekšlikumus par zemes gabala Cēsu ielā 24 turpmākās izmantošanas iespējām. Citi priekšlikumi netika iesniegti, tāpēc pašvaldība esot nepamatoti ignorējusi pieteikuma iesniedzēja priekšlikumus. Tas, ka neviens cits nebija iesniedzis priekšlikumus par iespējamo teritorijas izmantošanas veidu, nenozīmē, ka pašvaldībai bija jāvadās no pieteikuma iesniedzēja ierosinājumiem. Pašvaldībai ex officio ir pienākums izvērtēt sabiedrības vajadzības un tās ievērot teritorijas plānošanas procesā. Šajā gadījumā pašvaldība uzskatīja, ka zemes gabals Cēsu ielā 24 saglabājams kā dabas pamatnes teritorija vai brīvās izbūves teritorijas mežaparku un parku teritorija. 14.5. Izvērtējot teritorijas plānošanas procesu, nav iespējams konstatēt tik būtiskus pārkāpumus, lai būtu pamats atzīt, ka apstrīdētais plānojums nav izstrādāts pienācīgā kārtībā. Teritorijas plānojums un tajā ietvertais apstrīdētais plānojums ir pieņemts un izsludināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. 15. Lai pamattiesības ierobežojums būtu attaisnojams, tam ir jākalpo noteiktam leģitīmam mērķim - citu konstitucionāla ranga vērtību aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Personas īpašumtiesību ierobežojumus var noteikt, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēja tiesības uz īpašumu ir ierobežotas, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības. Teritorijas plānojumā skvēru pie Cēsu un Stacijas ielu krustojuma līdz ar skvērā ietilpstošo zemes gabalu Cēsu ielā 24 plānots pilnveidot, jo tas rada pirmo iespaidu par pilsētu tiem, kuri iebrauc no Alojas un Cēsu puses. Tāpat skvēram jāveicina gaisa attīrīšana, jo tas atrodas pie nozīmīga krustojuma, turklāt tā tuvumā atrodas maizes ceptuve un daudzdzīvokļu mājas. Skvērs iecerēts kā tuvāko māju iedzīvotāju atpūtas vieta (sk. Limbažu pilsētas apstādījumu attīstības koncepcijas 13. lpp.; lietas materiālu 177. lpp.). Pieteikuma iesniedzēja īpašumtiesību ierobežojums noteikts citu cilvēku (sabiedrības) interesēs. Pašvaldība ir ne vien noteikusi personas tiesību ierobežojumus, bet arī izstrādājusi vīziju par attiecīgās teritorijas attīstīšanu visas sabiedrības interesēs. Līdz ar to apstrīdētajam plānojumam ir leģitīms mērķis. 16. Samērīguma princips prasa ievērot saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības un personas interesēm, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses. Lai konstatētu, vai samērīguma princips ir ievērots, jānoskaidro, vai Limbažu domes izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai nav saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai un vai domes rīcība ir atbilstoša. Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.1. punktu). 17. Limbažu dome leģitīmā mērķa sasniegšanai ar teritorijas plānojumu ir ierobežojusi pieteikuma iesniedzēja tiesības brīvi rīkoties ar viņam piederošo zemes gabalu, proti, nosakot šim zemes gabalam tādu plānotās (atļautās) izmantošanas mērķi, kas liedz zemes gabala apbūvi. Noteiktais zemes gabala lietošanas aprobežojums - tā iekļaušana dabas pamatnes teritorijas vai brīvās izbūves teritorijas mežaparku un parku teritorijā ļauj saglabāt attiecīgo zemes gabalu tādā stāvoklī, kādā tas ir šobrīd, veidot skvēru pie Cēsu un Stacijas ielu krustojuma kā vienotu ansambli un pilnveidot tajā apstādījumus un pilsētas iedzīvotāju atpūtas iespējas. Līdz ar to ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. 18. Apstrīdētajā plānojumā noteiktais ierobežojums ir samērīgs vienīgi tad, ja nav nekādu citu līdzekļu, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk jūtami (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu). Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka Limbažu dome nav izraudzījusies saudzējošāko personas pamattiesību ierobežošanas līdzekli. Kad pieteikuma iesniedzējs iegādājās zemes gabalu Cēsu ielā 24, viņš atbilstoši normatīvo aktu prasībām piedāvāja pašvaldībai izmantot pirmpirkuma tiesības. Limbažu domei bija iespēja šo zemes gabalu iegādāties savā īpašumā. Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, pašvaldības pirmpirkuma tiesību izmantošana ir saudzējošāks līdzeklis nekā īpašumtiesību aprobežojuma noteikšana ar apstrīdēto plānojumu. Arī tiesību zinātnē atzīts, ka pirmpirkuma tiesību mērķtiecīga izmantošana ļautu pašvaldībai iegādāties savā īpašumā atsevišķus zemes gabalus un tādā veidā tieši kontrolēt attiecīgās teritorijas attīstību (sk.: Čepāne I., Statkus S. Pašvaldības teritorijas plānojums kā nekustamā īpašuma tiesību aprobežojums // Jurista Vārds, 2005. gada 25. janvāris, Nr. 3, 7. lpp.). Taču pirmpirkuma tiesību izmantošanas mērķis ir nevis īpašnieku atbrīvošana no nekustamo īpašumu izmantošanas tiesību ierobežojumiem, bet gan pašvaldības aktīvāka iesaistīšanās savas administratīvās teritorijas attīstīšanā, veidojot nopirktajos zemes gabalos ilgstpējīgai attīstībai nepieciešamās infrastruktūras. Līdz ar to pašvaldības pirmpirkuma tiesības nav atzīstamas par saudzējošāku līdzekli, kas ļautu leģitīmo mērķi sasniegt tikpat efektīvi. Bez tam pirmpirkuma tiesību izmantošana ir publisko tiesību subjekta iejaukšanās civiltiesiskajā apritē, kuras rezultātā personai ir liegts iegūt īpašumā zemes gabalu, kuru tā vēlas iegādāties. Šādā veidā tiek aizskartas to personu intereses, kuras vēlas iegādāties zemes gabalu. Savukārt ar apstrīdēto plānojumu saglabājot īpašuma izmantošanas aprobežojumus, pašvaldība neaizskar personas īpašumtiesības un iespējas iegādāties īpašumā to zemes gabalu, kuru tā vēlas. Tāpat nekustamā īpašuma aprobežojumi ar teritorijas plānojumu tiek noteikti uz konkrētu termiņu, pēc kura izbeigšanās pašvaldībai ir pienākums izstrādāt jaunu plānojumu. Šajā laikā var izveidoties arī tāda situācija, ka noteiktais aprobežojums vairs nav nepieciešams un persona var iegūt tiesības brīvāk rīkoties ar tai piederošo nekustamo īpašumu. Līdz ar to citi, saudzējošāki līdzekļi, kas ļautu sasniegt leģitīmo mērķi, mazāk ierobežojot pieteikuma iesniedzēja tiesības uz īpašumu, nepastāv. 19. Vērtējot apstrīdētā plānojuma atbilstību samērīguma principam, jāizvērtē arī Limbažu domes rīcības atbilstība, t.i., jāapsver, vai apstrīdētais plānojums nenodara personas tiesībām un likumiskajām interesēm lielākus zaudējumus nekā tie labumi, ko iegūst sabiedrība. Vērtējot pieteikuma iesniedzēja situāciju, nepieciešams ņemt vērā, ka viņš zemes gabalu Cēsu ielā 24 iegādājās, kad vēl bija spēkā Limbažu 1985. gada ģenerālplāns. Ģenerālplānā viņa iegādātā zemes gabala lielākajai (apmēram 90 %) daļai (sk. Administratīvās rajona tiesas 2006. gada 21. aprīļa sprieduma lietā Nr. A42369305 4.9. punktu; lietas materiālu 85. lpp.) bija noteikts konkrēts atļautais izmantošanas veids - koplietošanas apstādījumu teritorija (зелень общего пользования) (sk. lietas materiālu 98. - 99. lpp.). Tā kā šāds zemes gabala lietošanas aprobežojums bija spēkā nekustamā īpašuma iegādes brīdī, pirms spēkā stājās apstrīdētais plānojums, pieteikuma iesniedzējam nebija tiesību šo teritoriju apbūvēt. Jāsecina, ka pieteikuma iesniedzējs iegādājās nekustamo īpašumu jau ar teritorijas plānojumā noteiktu izmantošanas aprobežojumu. Ar teritorijas plānojumu noteiktam īpašumtiesību aprobežojumam ir publisks raksturs, un tas ir saistošs gan attiecīgā nekustamā īpašuma esošajam īpašniekam, gan visiem nākamajiem īpašniekiem. Neviens nevar aizbildināties ar to, ka neesot zinājis par publiska nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu teritorijas plānojumā. Ar apstrīdēto plānojumu pieteikuma iesniedzējam noteiktais īpašuma lietošanas aprobežojums tika saglabāts, nevis noteikts no jauna. Pieteikuma iesniedzējs bija informēts par šāda īpašumtiesību aprobežojuma pastāvēšanu. Līdz ar to pašvaldības rīcība, pieņemot apstrīdēto plānojumu, atbilst samērīguma principam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Limbažu pilsētas domes 2006. gada 25. janvāra saistošo noteikumu Nr. 4 "Limbažu pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" plānojumu, ar kuru zemes gabals Cēsu ielā 24 iekļauts Limbažu pilsētas teritorijas izmantošanas un nekustamo īpašumu lietošanas mērķu grupas dabas pamatnes teritorijas vai brīvās izbūves teritorijas mežaparku un parku teritorijā, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs U.Ķinis