927. Article — citastarp noteic, ka īpašums ir tiesības iegūt no

īpašumā esošās lietas visus iespējamos labumus. Kā norādīts tiesību zinātnē, tas nozīmē, ka īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, kā arī izlietot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai (sk.: Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: [b.i.], 1995, 32. lpp.) Arī Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu sevī ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu. No lietas materiāliem izriet, ka pieteikuma iesniedzējs iegādājies nekustamo īpašumu Cēsu ielā 24 nolūkā izmantot šo zemes gabalu komercapbūvei (sk. lietas materiālu 1. - 12. lpp.). Taču apstrīdētais plānojums pieteikuma iesniedzējam liedz tiesības izmantot zemes gabalu komercapbūvei un līdz ar to tiek būtiski ierobežotas pieteikuma iesniedzēja iespējas gūt peļņu no viņam piederošās lietas. Līdz ar to ar apstrīdēto plānojumu ir ierobežotas pieteikuma iesniedzēja tiesības uz īpašumu. 12. Tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā tiesiskā valstī nav absolūtas. Pirmkārt, tiesības uz īpašumu sevī ietver arī īpašnieka sociālo pienākumu pret sabiedrību - īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Otrkārt, tiesības uz īpašumu var ierobežot. Satversmes 105. panta trešais teikums noteic, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Līdz ar to tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja vien ierobežojumi ir noteikti ar likumu leģitīma mērķa labad un ir samērīgi ar šo mērķi. 13. Pieteikuma iesniedzēja tiesības uz īpašumu ir ierobežotas ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kuram ir vietējās pašvaldības saistošo noteikumu spēks. Limbažu dome atbildes rakstā pamatoti norādījusi, ka personas īpašumtiesību aprobežojumus var noteikt ar ārējo normatīvo aktu, tostarp arī ar vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Satversmes 105. pantā paredzētās tiesības var ierobežot ne vien ar Saeimas vai tautas pieņemtu likumu, bet arī ar citu vispārsaistošu (ārējo) normatīvo aktu. Šādam normatīvajam aktam jābūt izdotam, pamatojoties uz likumu, publicētam vai citādā veidā pieejamam un pietiekami skaidri formulētam, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, turklāt šim normatīvajam aktam jāatbilst tiesiskas valsts principiem (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03). Attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem expressis verbis to noteic Teritorijas plānošanas likuma