6. Article

Swetrak iespējamā dominējošā stāvokļa izvērtējums Konkurences padome, izvērtējot lietas apstākļus un pušu argumentāciju, secina, ka: 6.1. Abiem tirgus dalībniekiem ilgākā laika periodā ir bijušas aptuveni vienādi lielas tirgus daļas - SIA "Stīga Balt" ((*)) un Swetrak ((*))- konkrētajā tirgū. Konkurences padome konstatē, ka gan SIA "Stīga Balt", gan Swetrak tirgus daļas, rēķinot pēc realizētajiem apjomiem Baltijas valstīs laika posmā no 2000. līdz 2005.gadam, pārsniedza 40 procentus, - kas ir viena no pazīmēm, konstatējot Konkurences likuma 1.panta 1.punktā ietverto. Pie tam Swetrak tirgus daļa konkrētajā tirgū laika posmā no 2000. līdz 2005.gadam bija (*) nekā SIA "Stīga Balt" tirgus daļa. Taču, pamatojoties uz 1.tabulā aprēķinātajām tirgus daļām, tirgus daļu sadalījums ik gadu ir krasi mainījies. Šī daļu mainība jeb nestabilitāte liecina par to, ka šajā tirgū nevienam no tirgus dalībniekiem nav dominējošais stāvoklis. 6.2. Abiem tirgus dalībniekiem ilgākā laika periodā (no 2000. līdz 2005.gadam) ir bijusi vienlīdz liela tirgus daļa konkrētajā teritorijā (skatot Baltijas valstis katru atsevišķi), nosakot cenu par vienību, taču realizējot daļu produkcijas cita tirgus iekarošanas nolūkā par zemākām cenām nekā konkurentam. Kā piemēru var minēt: Swetrak AS piedāvājuma cena par vienību, piedaloties valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" organizētajā konkursā 2005.gada beigās, ir (*) EUR/gab, savukārt Lietuvas teritorijā šis uzņēmums piedāvā gulšņus dārgāk (par vienību). Šo situāciju arī var skaidrot analoģiski: tirgus dalībnieks ar mērķi uzsākt uzņēmējdarbību jaunā teritorijā pazemina cenu par vienību. No 2000. līdz 2002.gadam (ieskaitot) Lietuvas teritorijā bija tikai viens tirgus dalībnieks - Swetrak, un tā piedāvātā cena par vienību, piedaloties konkursos, - (*) EUR/gab. Bet, sākot ar 2003.gadu, Lietuvā aktīvu darbību uzsāka otrs tirgus dalībnieks - SIA "Stīga Balt", atņemot (*)-daļu konkrētās preces realizācijas tirgu, ar (*) EUR/gab (2003.gadā), un pēc SIA "Stīga Balt" aktīvas darbības uzsākšanas Lietuvā, Swetrak cena par vienību samazinājās līdz (*) EUR/gab. Taču šī cena par vienību bija augstāka par SIA "Stīga Balt" cenu par vienību, kas ir skaidrojams ar to, kā veidojas cena par vienību. Gulšņa ražošanas un piegādes izmaksas veido izejmateriālu cena (iekļaujot stiprinājuma izmaksas), energoresursu izmaksas, darbaspēka izmaksas, iekraušanas izmaksas un transportēšanas izmaksas. Līdz ar to ir secināms, ka pēc jauna tirgus dalībnieka ienākšanas Lietuvas teritorijā, Swetrak bija spiests samazināt savu piedāvājuma cenu radušās konkurences spiediena rezultātā. Konkurences padome jau iepriekš norādīja, ka jaunas tirgus teritorijas iekarošanas nolūkā tirgus dalībnieks pazemina cenu par vienību. Turklāt lietā iegūtā informācija liecina, ka SIA "Stīga Balt", piedaloties iepirkumu konkursā Lietuvā 2003.gadā, piedāvāja zemāku cenu par vienību nekā UAB Swetrak, pie tam piegādes apjoms (SIA "Stīga Balt") bija gandrīz (*) reizes mazāks. 6.3. Analizējot aprēķinātās tirgus daļas ražotājiem Baltijas valstīs kopumā, tās nepārtraukti mainās, un ja vienā gadā līderpozīcijas ieņem Swetrak, tad otrā gadā - SIA "Stīga Balt". Līdz ar to var secināt, ka tirgus daļas pieaugums, ņemot realizācijas apjomus pa vienībām, ir atkarīgs no konkrētās valsts (Latvija, Lietuva, Igaunija) dzelzceļu organizētajiem iepirkumu konkursiem. Ja tirgus dalībnieks konkrētajā konkursā gūst uzvaru, līdz ar to iegūstot iespēju veikt gulšņu piegādes, tas strauji palielina viņa tirgus daļu, salīdzinot ar konkurentiem. Tirgus daļu pieaugumu veicina arī tirgus dalībnieka spēja kārtējā iepirkumu konkursā piedāvāt cenu - zemāku par konkurenta cenu. Pieprasījums tirgū ir salīdzinoši nestabils un pasūtītāju ir maz. Konkrētajam tirgum raksturīgas duopola iezīmes, jo tirgū aktīvu darbību veic Swetrak un SIA "Stīga Balt" (lai gan abi uzņēmumi vienlaicīgi nav veikuši aktīvu darbību konkrētajā tirgū, tāpēc viennozīmīgi par duopola tirgus dalībniekiem minētos uzņēmumus nevar nosaukt), savukārt pārējo uzņēmumu ieiešana tirgū ir apgrūtināta, jo ir augstas ieiešanas barjeras (skat. Konkurences padomes lēmuma 7.lapu par augstām ieiešanas barjerām jauniem tirgus dalībniekiem). Pēc A.Karno (A.Cournout) duopolistiskās teorijas 4, tirgus dalībnieki konkrētajā tirgū realizē standartizētu preci, kam nav aizvietotāju; pircēji (dzelzceļu operatori) nosaka tirgus cenas, pie kurām pārdevēji (preces ražotāji-piegādātāji) saražo noteiktu produkcijas apjomu, un ja viens no duopoliem vēlas ienākt jaunā teritorijā, tad cena par vienību ir jāsamazina. Katram no tirgus dalībniekiem ir jādomā par konkurenta atbildes reakciju, nosakot savai precei cenu un plānojot ražošanas apjomu. Ja viens uzņēmums paaugstina cenu par vienību, tad tam ir jārēķinās ar to, ka otrs var tā nerīkoties, un tādā gadījumā pirmais noteikti zaudēs daļu no klientiem, un otrādi - ja viens no uzņēmumiem samazina cenu, tad tas iegūst tikai tad, ja otrs tā nerīkojas, jo pretējā gadījumā ieguvuma nav nevienai no pusēm. Tādējādi, vērtējot konkurences apstākļus, tai skaitā konkurenta darbības, konkurentiem reaģējot uz otra veiktajām cenu izmaiņām, un tirgus daļu lielumu un to izmaiņas ilgākā laika periodā, nav konstatējams, ka Konsorcijs spētu ilgākā laika posmā darboties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no tā konkurenta SIA "Stīga Balt". Konkurences padome secina, ka attiecībā uz abiem tirgus dalībniekiem neizpildās Konkurences likuma 1.panta 1.punkts, jo konkrētam tirgum piemīt duopola pazīmes un konkrēto tirgus dalībnieku tirgus daļu mainība jeb nestabilitāte liecina par to, ka šajā tirgū nevienam no tirgus dalībniekam nav dominējošais stāvoklis. Tā kā laika posmā no 2000. līdz 2005.gadam SIA "Stīga Balt" tirgus daļa bija (*)% un Swetrak tirgus daļa - (*)% un šo tirgus daļu lielums katrā gadā atsevišķi ir mainīgs konkrētajā tirgū - šādā situācijā neviens no uzņēmumiem nedominē, un sīvā konkurence norāda, ka neviens no viņiem nevar pieņemt lēmumus, nerēķinoties ar konkurentiem. Konkurences padome norāda, ka tirgus dalībnieka atrašanās dominējošā stāvoklī vienmēr ir jāsaista ar laika faktoru, kad tas ir fiksēts. Konkurences likums nosauc divas pazīmes, kas ir obligātas dominējošā stāvokļa konstatēšanai: pirmkārt, tirgus dalībnieka jeb uzņēmuma tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentu; otrkārt, šai tirgus daļai ir jārada tam iespēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā (skat.6.2.punktu), un turklāt ir noteikts, ka šī iespēja var izpausties caur zināmu neatkarību, t.i., darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem (skat.6.3.punktu).5 Līdz ar to Konkurences padomei nav tiesiska pamata vērtēt Swetrak darbības atbilstoši Konkurences likuma 13.pantam. 6.4. Pēc Konkurences padomes apkopotās informācijas lietā, SIA "Stīga Balt" laika posmā no 2000. līdz 2005.gadam valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" un privātiem pasūtītājiem ir piegādājis (*) vienību, savukārt AB Lietuvos geležinkeliai, privātajiem pasūtītājiem, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir piegādājis (*) vienību. Bet Swetrak minētajā periodā AB Lietuvos geležinkeliai, privātajiem pasūtītājiem un valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir piegādājis (*) vienību, savukārt Igaunijas dzelzceļam minētajā periodā - (*) vienību. Līdz ar to abi tirgus dalībnieki ir piegādājuši pasūtītājiem Baltijas valstīs ievērojamus apjomus gulšņu un abiem tirgus dalībniekiem ir iespējas piedalīties arī citu pasūtītāju organizētajos konkursos. 6.5. Pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, Satiksmes ministrija bija Konkursa organizētājs, taču piegādes tika veiktas attiecīgi valsts a/s "Latvijas dzelzceļš". Savukārt pēc valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" 16.02.2007. vēstulē Nr.VL-7/136 norādītās informācijas, gan SIA "Stīga Balt", gan UAB Swetrak iesniegtā tehniskā dokumentācija par gulšņu īpašībām atbilda Eiropas Standartu EN 13230-1:2002 un LVS EN 13230-1 prasībām. Par piegāžu nodrošināšanu un to kvalitāti šajā gadījumā atbild valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" vai Satiksmes ministrija. Konkurences padome arī norāda, ka starp valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" un Konsorciju ir noslēgts piegādes līgums, saskaņā ar kuru puses ir atbildīgas par saistību izpildi. Strīdi starp pusēm ir risināmi civiltiesiskā kārtībā.