7. Article

Robežlīgums ir starptautisks līgums, kura noslēgšanas, spēkā stāšanās un denonsēšanas kārtību noteic starptautisko tiesību normas, kas pamatā ir atspoguļotas 1969. gada 23. maija Vīnes konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām (turpmāk - Vīnes konvencija). Vīnes konvencija noteic līguma puses tiesības vienpusēji denonsēt spēkā esošus starptautiskos līgumus un izstāties no tiem. Saskaņā ar Vīnes konvencijas 54. pantu līguma darbību var pārtraukt vai no tā var izstāties, ievērojot pašā līgumā noteikto procedūru vai ar visu līguma pušu piekrišanu. Robežlīgums neparedz līguma pušu vienpusējas tiesības denonsēt līgumu vai izstāties no tā. Vīnes konvencijas 56. panta pirmā daļa noteic: ja līgums neietver noteikumus par tā darbības pārtraukšanu un neparedz denonsēšanu vai izstāšanos no tā, tad šāds līgums nevar tikt denonsēts un no tā nevar izstāties. Vīnes konvencijas 56. panta pir majā daļā minēti tikai divi gadījumi, kad šāds līgums var tikt vienpusēji denonsēts: ja ir secināms, ka līguma dalībnieki vēlējušies pieļaut denonsēšanas vai izstāšanās iespēju, vai arī ja šādas tiesības var izsecināt no paša līguma rakstura. Vīnes konvencijas komentārā, ko sagatavojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisija, norādīts, ka dažu starptautisko līgumu raksturs izslēdz iespēju, ka tos noslēgušās valstis pēc tam varētu vienpusēji šos līgumus denonsēt vai izstāties no tiem. Kā šādus līgumus Starp tautisko tiesību komisija minējusi miera līgumus un līgumus, kas noteic valstu robežas (ILC Draft Articles on the Law of Treaties with commentaries // Yearbook of the International Law Commission, 1966, Vol. II, p. 250; http://untreaty.un.org/ilc/texts/instruments/english/commentaries/1_1_1966.pdf). Līgums par valstu robežām uzskatāms par tādu līgumu, attiecībā uz kuru nav pieļaujama līguma pušu vienpusēja rīcība, kuras mērķis ir pārtraukt saistības, ko šis līgums uzliek.