10. Article

Pamattiesību ierobežojums var būt attaisnojams tikai tad, ja tas kalpo noteiktam leģitīmam mērķim - aizsargāt citas konstitucionāla ranga vērtības (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu) vai citas svarīgas intereses, kuru aizstāvēšanai ierobežojums ir vajadzīgs (sk. Satversmes tiesas 2006 .gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr.2005-24-01 8.punktu). Tādēļ jāno­skaidro, vai apstrīdētā norma ir pieņemta leģitīma mērķa labad. Kā norādīts zinātniskajā literatūrā, pagaidu ierobežojumi tiesībām streikot var būt attaisnojami, ja tie noteikti ar mērķi veicināt vispārējo labklājību un nav pārmērīgs apgrūtinājums strādājošajiem, kuri vēlas streikot (sk.: The International Cove­nant on Economic, Social, and Cultural Rights. A Perspective on its Development. Matthew C.R. Craven, Oxford, Clarendon Press, 1995, p. 285.). Gan Saeima, gan Tiesībsargs norāda uz to, ka apstrīdētā norma nodrošina līdzsvaru starp strādājošo tiesībām streikot un citas personas - darba devēja - tiesībām un likumiskajām interesēm. Streika dēļ tiek kavēta ražošana un uzņēmuma darbs, un tā rezultātā darba devējam rodas zaudējumi. Arī pieteikuma iesniedzējs norāda uz apstrīdētās normas leģitīmā mērķa pastāvēšanu, tas ir, darba devēja tiesību aizsardzību. Turklāt streiks var negatīvi skart "ne tikai tiešos dalībniekus, bet arī nestreikojošos un citas trešās personas, kā arī sabiedrību" (Vildbergs H.J., Feldhūne G. Salīdzinošās konstitucionālās tiesības: atsauces pamattiesībām. Rīga: Eurofaculty, 2001, 59.lpp.). Satversmes tiesa piekrīt Tiesībsargam, ka streika gadījumā var tikt nodarīts kaitējums arī sabiedrības ekonomiskajai labklājībai. Tāpēc apstrīdētās normas mērķis ir ne tikai darba devēja interešu un tiesību aizsardzība, bet arī sabiedrības labklājības aizsardzība. Tādējādi apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis - panākt atbilstošu līdzsvaru starp darbinieku un darba devēju tiesībām un likumiskajām interesēm un aizsargāt citu personu tiesības.