8. Article

Ievērojot iepriekš izklāstīto, Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā neradīsies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis. Tomēr apvienošanās ietekme tirgū var samazināt tirgus dabīgo konkurences cīņu. Dabīgās konkurences cīņas samazināšanās notiks tādēļ, ka tiks likvidēts nozīmīgs konkurents un SIA "LMT", neveicot aktīvas tirgus iekarošanas akcijas, palielinās savu klientu skaitu. Tādējādi ir konstatējams, ka apvienošanās rezultātā var tikt būtiski negatīvi ietekmēta konkurence. Konkurences padome pozitīvi vērtē konkurences attīstības tempu mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū Latvijā (cenu kritumu un pakalpojumu klāsta palielināšanos vairāku gadu garumā) un uzskata, ka SIA "LMT un SIA "ZetCOM" apvienošanās, likvidējot SIA "ZetCOM" konkurējošo spiedienu, šo tempu samazinās, t.i., nozares attīstība un patērētāju ātrākais ieguvums no tās tiks ietekmēts negatīvi. 9. 11.05.2007. notika tikšanās starp Konkurences padomi un apvienošanās dalībniekiem un to pārstāvjiem, kuras laikā tika apspriesti: - konkrētā tirgus definēšanas pareizība (apvienošanās dalībnieki uzskata, ka priekšapmaksas pakalpojumi veido atsevišķu konkrētās preces tirgu Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē); - SIA "ZetCOM" stāvoklis tirgū (apvienošanās dalībnieki pauda viedokli, ka (*)); - konkurences situācija konkrētajā tirgū (ja konkrēto tirgu definēt kā priekšapmaksas mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgu Latvijā, tad, pēc apvienošanās dalībnieku viedokļa, jāatzīst, ka SIA "Tele2" ir vadošais tirgus dalībnieks, bet pārējie tirgus dalībnieki stipri no tās atpaliek. Ņemot vērā šo apstākli, pēc apvienošanās dalībnieku viedokļa, apvienošanai nebūs negatīvas ietekmes uz konkurenci); - apvienošanās dalībnieku 09.05.2007. vēstulē piedāvāto saistošo noteikumu apvienošanās atļaušanai varianti. Izvērtējot apvienošanās dalībnieku pausto viedokli, Konkurences padome uzskata: 9.1. Apvienošanās dalībnieku sniegtā argumentācija par nepieciešamību priekšapmaksas mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumus izdalīt atsevišķajā konkrētās preces tirgū nav pietiekama. Apvienošanās dalībnieki norādīja uz šādiem faktoriem: 9.1.1. Priekšapmaksas klientiem ir iespēja kontrolēt savus izdevumus. Konkurences padome uzskata, ka šis arguments nav pietiekami pamatots, jo priekšapmaksas kartes lietošanas galvenā īpašība ir tā, ka maksājums tiek veikts uz priekšu. Kopumā ir secināms, ka priekšapmaksa ir citāds savu maksājumu par pakalpojumiem organizēšanas veids. 9.1.2. Līdz 18 gadu vecumam klientam nav rīcībspējas, lai noslēgtu līgumu par pēc­apmaksas pakalpojumu saņemšanu. Konkurences padome uzskata, ka tas, ka klientam līdz 18 gadu vecumam nav rīcībspējas, lai noslēgtu līgumu ar operatoru, nenozīmē, ka personas, kas nav sasniegušas šo vecumu, nevarētu lietot pēcapmaksas pakalpojumus. 9.1.3. Darba devēji bieži iegādājas saviem darbiniekiem tieši priekšapmaksas kartes, lai izvairītos no neparedzami lieliem rēķiniem. Konkurences padome uzskata, ka šis arguments nav pamatots ar konkrētiem aprēķiniem. Turklāt arī pēcapmaksas klientiem ir iespēja regulēt pakalpojumu saņemšanu attiecībā uz maksas lielumu, piemēram, izmantojot SIA "LMT" pieslēguma veidu "Piezvani man!". 9.1.4. Priekšapmaksas karšu lietotājiem atšķirībā no pēcapmaksas karšu lietotājiem nav iespējas mainīt operatoru, saglabājot numuru. Konkurences padome atzīst, ka šī atšķirība var būt būtiska. Taču tuvākajā nākotnē ir prognozējams, ka šī ierobežošana tiks atcelta ar grozījumiem normatīvajos aktos, t.i., ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kuri izsludināti 24.05.2007. 9.1.5. Priekšapmaksas pakalpojumos atšķirībā no pēcapmaksas pakalpojumiem klientam ir anonimitāte. Konkurences padome atzīst, ka šī atšķirība var būt būtiska, taču nav konkrētu faktu, ka tieši šis apstāklis ir noteicošais, klientam izvēloties apmaksas veidu. 9.1.6. Sadalījums starp pēcapmaksas un priekšapmaksas pakalpojumu lietotājiem ir ļoti stabils: 2006.gadā migrācija starp abām grupām SIA "LMT" tīklā sastādīja tikai (*)%. Konkurences padome uzskata, ka dati par klientu migrāciju attiecībā vienīgi par SIA "LMT" tīklu 2006.gadā nav pietiekami, lai secinātu par to, ka klienti ir stabili sadalījušies pa priekšapmaksas un pēcapmaksas segmentiem. 9.1.7. Priekšapmaksas pakalpojumu tirgus tiek pozicionēts kā atsevišķs tirgus. Konkurences padome uzskata, ka par šo jautājumu var pastāvēt vairākas interpretācijas iespējas no klientu puses, ņemot vērā patērētāju nepietiekamu informētību par mobilo operatoru tīkliem un mobilo virtuālo operatoru izmantotiem tīkliem, īpaši par jēdzieniem "tīkls", "klientu tīkls" u.tml. Tomēr galvenais Konkurences padomes arguments ir tas, ka klienti gan priekšapmaksas, gan pēcapmaksas gadījumā saņem pakalpojumus - sarunas mobilo sakaru tīklā. 9.1.8. Priekšapmaksas pakalpojumu tarifi ir daudz zemāki nekā pēcapmaksas pakalpojumu tarifi (kā piemērs tika minēta "Zelta Zivtiņas" tarifu salīdzināšana "Zelta Zivtiņas" kartes ietvaros un citi "Zelta Zivtiņas" tarifi). Konkurences padome piekrīt, ka priekšapmaksas karšu lietotājiem savstarpēji zvani vienas priekšapmaksas kartes ietvaros ir lētāki nekā zvani citos virzienos. Taču arī pēcapmaksas pakalpojumu lietotājiem savstarpējie zvani attiecīgā operatora tīklā ir lētāki nekā zvani uz citu operatoru tīkliem. Apvienošanās dalībnieki norādīja, ka, pateicoties iespējai priekšapmaksas karšu lietotājiem veikt savstarpējos zvanus vienas priekšapmaksas kartes ietvaros par zemākām cenām, veidojas t.s. "sniega bumbas" efekts, t.i., lietotāji ir ieinteresēti kļūt par tā operatora klientiem, kura klienti ir viņu draugi un paziņas (pastāvīgie un regulārie "sarunu biedri"), lai būtu mazākas sarunu izmaksas. Šāda situācija ir raksturīga gan "Toxic", gan "OKarte", gan "Zelta Zivtiņa", gan "Amigo" priekšapmaksas kartēm. Konkurences padome, atbildot uz šo argumentu, norāda, ka atzīst "sniega bumbas" efekta esamību, taču ietaupījumu apmērs ir grūti aprēķināms, kā arī nevar viennozīmīgi secināt, ka kādas priekšapmaksas kartes lietotāji kļūst par tādiem, pamatojoties vien uz to, ka tieši šo priekšapmaksas karti lieto vairākums viņu "sarunu biedru". Tāpēc nevar viennozīmīgi secināt, ka "sniega bumbas" efekta esamība ir pamatojums priekšapmaksas pakalpojumu nošķiršanai atsevišķajā konkrētajā tirgū. Turklāt nav korekti salīdzināt tarifus sarunām vienas priekšapmaksas kartes ietvaros ar tarifiem sarunām starp šo priekšapmaksas karti un numuriem, kuru starpā ir arī citu tīklu numuri (šajās sarunās ir iekļauta maksa par starpsavienojumu). Konkurences padome atzīmē, ka, vērtējot priekšapmaksas un pēcapmaksas pakalpojumu savstarpējo aizvietojamību no piedāvājuma viedokļa, ievērojot atšķirības pēcapmaksas un priekšapmaksas pakalpojumu norēķinu organizēšanas sistēmās, nav pietiekama pamata uzskatīt, ka priekšapmaksas un pēcapmaksas pakalpojumi konkrētajā gadījumā ir savstarpēji neaizvietojami. Apvienošanās dalībnieku sniegtā argumentācija (apvienošanās dalībnieku pārstāvja 17.05.2007. pa elektronisko pastu atsūtīta vēstule) balstās uz to, ka investīciju apjoms pēcapmaksas pakalpojumu norēķinu sistēmu organizēšanai būtiski atšķiras no investīciju apjoma priekšapmaksas pakalpojumu norēķinu sistēmu organizēšanai, no kā izriet, ka lieliem tirgus dalībniekiem (ar lieliem finanšu resursiem) aizvietojamības iespējas ir lielākas nekā maziem tirgus dalībniekiem. Konkurences padome piekrīt, ka finanšu resursu pieejamība veicina tirgus dalībnieka pakalpojumu daudzveidību, bet tomēr uzskata, ka gan lieli, gan mazi mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzēji konkurē savā starpā12. Ievērojot minēto, kā arī šī lēmuma 5.punktā izklāstīto, Konkurences padome secina, ka nav pamata mainīt šī lēmuma 5.punktā izdarīto secinājumu par konkrētās preces tirgus definēšanu. 9.2. Apvienošanās dalībnieku sniegtā argumentācija par SIA "ZetCOM" stāvokli tirgū var būt interpretējama dažādi. No vienas puses, Konkurences padome atzīst, ka jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai ir nepieciešami finansiālie ieguldījumi mārketingam. No otras puses, SIA "ZetCOM" ir uzskatāms par lielāko virtuālo operatoru. Finanšu dati par SIA "ZetCOM" apgrozījumu un peļņu 2004.-2005.gadā neliecina, ka SIA "ZetCOM" stāvoklis tirgū ir apdraudēts. Pieņemot lēmumu, Konkurences padome ņēma vērā apvienošanās dalībnieku sniegto viedokli, ka SIA "ZetCOM" attīstība nav iespējama bez pietiekamiem ieguldījumiem. 9.3. Apvienošanās dalībnieku sniegtā argumentācija par situāciju konkrētajā tirgū balstās uz pieņēmumu, ka konkrētās preces tirgus ir definējams kā priekšapmaksas mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgus - šajā gadījumā "spēku sadalījums tirgū" ir citāds, nekā tas ir, definējot konkrēto preces tirgu kā mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgu. Konkurences padome atzīst, ka apvienošanās rezultātā neizveidosies un nenostiprināsies SIA "LMT" dominējošais stāvoklis tirgū. Tomēr SIA "LMT" apvienošanās rezultātā, nekonkurējot, necīnoties par klientiem ar attiecīgiem līdzekļiem - cenu samazināšanas u.c. pasākumiem, kas savukārt stimulētu arī citus konkurentus samazināt cenas, no kā iegūtu patērētāji, iegūst konkurences priekšrocības: salīdzinoši nozīmīgu klientu bāzi. Konkurences padome uzskata, ka konkrētā tirgus apstākļi ir tādi, ka pat salīdzinoši neliela tirgus dalībnieka pastāvēšana tirgū, tāda kā SIA "ZetCOM", pozitīvi ietekmē konkurences attīstību. Tādējādi ir pamats secināt, ka apvienošanās rezultātā, izzūdot šim tirgus dalībniekam konkrētajā tirgū, tiks būtiski negatīvi ietekmēta konkurences attīstība. Konkurences padome, izvērtējot apstākļus, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā, apvienošanās dalībnieku viedokļus un argumentus, secina, ka SIA "LMT" un SIA "ZetCOM" apvienošanās rezultātā var tikt būtiski samazināta konkurence mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū Latvijā. Tādēļ, saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta trešo daļu, apvienošanās ir atļaujama, nosakot SIA "LMT" un SIA "ZetCOM" saistošos noteikumus, kuros ietverami tādi tiesiskie pienākumi, kurus izpildot apvienošanās nerada negatīvas sekas konkurencei minētajā tirgū un SIA "ZetCOM" klientiem ir brīva iespēja pāriet pie cita mobilo sakaru operatora. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu, 15.panta otrās daļas 1. un 2.punktu un 16.panta trešo daļu, Konkurences padome nolēma: