5. Article

Biopatogenitātes tests: 5.1. izmantot pret slimību ieņēmīgu šķirņu tomātu 10 testējamos augus (piemēram, Moneymaker vai šķirni, kas saskaņā ar laboratorijas atzinumu ir tikpat ieņēmīga pret slimību), no kuriem visi paraugi ir trešās īstās lapas fāzē. Audzēšana saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu. Alternatīvi var izmantot baklažānu augus (Black Beauty vai šķirni, kas ir tikpat ieņēmīga pret slimību), izmanto tikai augus, kuri ir 2 - 3 lapas fāzē līdz pat trešā lapa pilnībā attīstījusies. Pierādīts, ka baklažānu augos simptomi ir mazāk izteikti un attīstās lēnāk. Tādēļ, ja tas ir iespējams, ieteicams izmantot tomātu stādus; 5.2. starp testējamajiem augiem sadalīt 100 µl parauga ekstrakta: 5.2.1. inokulācija ar šļirci. Augu stublājus inokulēt uzreiz virs dīgļlapām, izmantojot šļirci ar adatu zemādas injekcijām (ne mazāku par 23 g). Sadalīt paraugu starp testējamiem augiem; 5.2.2. inokulācija ar šķēlumu. Pieturot augu ar diviem pirkstiem, uz stublāja starp dīgļlapām un pirmo lapu ar pipeti ievadīt vienu pilienu suspendēta ekstrakta koncentrāta (apmēram 5 - 10 µl). Ar sterilu skalpeli izdarīt aptuveni 1,0 cm garu diagonālu griezumu, kura dziļums ir apmēram 2/3 no stublāja diametra, griezumu sākot no ekstrakta koncentrāta piliena punkta. Cieši noslēgt griezumu ar sterilu vazelīnu no šļirces; 5.3. ar tādu pašu paņēmienu, kā pozitīvo kontrolparaugu inokulēt piecus stādus ar 48 stundas izturētu organismu biovar divus virulenta celma ūdens suspensiju, kura satur 105 līdz 106 šūnas vienā mililitrā, un kā negatīvo kontrolparaugu inokulēt ar ekstrakta koncentrāta buferšķīdumu. Nodalīt pozitīvo un negatīvo kontrolparaugu augus no citiem augiem, lai novērstu savstarpēju inficēšanos; 5.4. audzēt testējamos augus karantīnas apstākļos ne ilgāk kā četras nedēļas 25 - 30 °C temperatūrā un augsta relatīvā mitruma apstākļos, ik dienas aplaistot, lai novērstu ūdens izsīkšanu vai auga novīšanu ūdens trūkuma dēļ. Lai izvairītos no savstarpējas inficēšanās, pozitīvās un negatīvās kontroles augus audzē pilnībā atdalītās siltumnīcas dobēs vai audzēšanas kamerās, vai, ja nepietiek vietas, stingri nodalot to apstrādes laikus. Ja augi dažādiem paraugiem ir jāaudzē cieši blakus, atdalīt tos ar atbilstošiem aizslietņiem. Mēslojot, laistot, pārbaudot un veicot citas darbības, jāievēro piesardzība, lai neizraisītu savstarpēju inficēšanos. Ir ļoti svarīgi, lai siltumnīcās nebūtu kaitēkļu, jo tie var pārnest baktērijas no viena auga un citu. Novērot, vai neparādās vīte, epinastija, hloroze ir aizkavēšanās augšanā; 5.5. izolēt no inficētajiem augiem saskaņā ar 1.pielikuma un identificēt organisma iespējamās tīrkultūras saskaņā ar 1.pielikumu; 5.6. ja pēc trim nedēļām nav novēroti simptomi, veic IF vai PCR vai izolācijas tests, izmantojot apvienotu paraugu, kas sastāv no viena centimetra gariem stublāja posmiem, kuri no katra testa auga ņemti virs inokulācijas vietas. Ja testa rezultāts ir pozitīvs, veic atšķaidījuma uzsējumu saskaņā ar 1.pielikuma 6.5.apakšpunktu; 5.7. identificē iespējamās organisma tīrkultūras saskaņā ar 1.pielikuma 6.punktu. 5.8. Biopatogenitātes testa rezultātu interpretācija: 5.8.1. derīgus biopatogenitātes testa rezultātus iegūst, ja pozitīvo kontrolparaugu augiem konstatējot tipiskus simptomus, baktērijas var atkārtoti izolēt no šiem au giem, un negatīvajos kontrolparaugos simptomus nekonstatē; 5.8.2. biopatogenitātes testa rezultāts ir negatīvs, ja testējamie augi nav inficēti ar organismu, ar noteikumu, ka organismu parādās pozitīvajā kontrolparaugā; 5.8.3. biopatogenitātes testa rezultāts ir pozitīvs, ja testa augi ir inficēti ar organismu.