11. Article

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos likums paredz Satversmes tiesai tiesības izbeigt lietu, bet neparedz pienākumu to darīt. Līdzšinējā Satversmes tiesas praksē tiesvedība lietā šādos gadījumos ir gan turpināta (sk., piemēram, 2003. gada 4. februāra spriedumu lietā Nr. 2002-06-01, 2004. gada 14. janvāra spriedumu lietā Nr. 2003-19-0103, 2005. gada 16. decembra spriedumu lietā Nr. 2005-12-0103,), gan arī izbeigta (sk., piemēram, lēmumus par lietas izbeigšanu lietās Nr. 2004-23-01, Nr. 2004-24-0306, Nr. 2004-26-01, Nr. 2005-23-03, Nr. 2006-27-03, Nr. 2007-05-0106). 11.1. Izsverot jautājumu par to, vai tiesvedība lietā izbeidzama, Satversmes tiesa visupirms ņēmusi vērā nepieciešamību aizsargāt personām Satversmē noteiktās pamattiesības. Tā, piemēram, lietā Nr. 2002-06-01 Satversmes tiesa konstatē, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pārstāve lūgusi Satversmes tiesai lietu neizbeigt, norādot, ka Satversmes tiesas spriedums esot vienīgais tiesiskais ceļš, kādā iesniedzējs varot turpināt savu aizskarto tiesību aizsardzību (sk.: Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-06-01 7. punktu). Savukārt lietā Nr. 2007-05-0106 Satversmes tiesa izšķīrusies izbeigt tiesvedību, konstatējot, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku, bet pieteikuma iesniedzējs - Latvijas Republikas tiesībsargs - "nav lūdzis apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža" (Satversmes tiesas 2007. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu 6. punkts). 11.2. Vienlaikus Satversmes tiesa ir secinājusi, ka "saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 1. pantu Satversmes tiesas uzdevums ir novērtēt tiesību normu (aktu) atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Turklāt šāda atbilstības novērtēšana ir mērķtiecīgs process, kura rezultātā par neatbilstošām atzītās tiesību normas (akti) saskaņā ar likuma 32. pantu zaudē spēku. Tādējādi, kopsakarā tulkojot Latvijas Republikas Satversmes 1. un 85. pantu, redzams, ka Satversmes tiesas likuma mērķis un Satversmes tiesas uzdevums ir veicināt tiesību sistēmas sakārtošanu, kā arī veikt kontroli pār to, lai konstitucionālās institūcijas ar to izdotajiem aktiem neizjauktu valsts varas savstarpējās kontroles un līdzsvara attiecības" (Satversmes tiesas 2000. gada 5. aprīļa lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 04-06(99). Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. un 4. punkts ir vērsts uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un lai Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv. Ja strīds vairs nepastāv, zūd jēga Satversmes tiesas procesam.