3. Article

Izskatot Noteikumus Nr. 32 likumdošanas kārtībā, Saeima 2007. gada 1. februārī pieņēma likumu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā". 2007. gada 9. februārī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nodeva šo likumu otrreizējai caurlūkošanai, norādot, ka nav pieņemama valsts drošības iestāžu darbību regulējošo likumu sasteigta grozīšana, neiesaistot visu ieinteresēto pušu pārstāvjus, speciālistus un ekspertus un nedodot saprātīgu laiku šādu iniciatīvu izvērtēšanai un priekšlikumu izstrādei. 4. 2007. gada 15. februārī Pieteikuma iesniedzēja vārdā deputāte S. Āboltiņa papildināja pieteikumu, norādot, ka pievienojas minētajam Valsts prezidentes viedoklim. Turklāt šāds viedoklis būtu attiecināms uz visu likumdošanas procesu kopumā. 5. 2007. gada 1. martā Saeima otrreiz caurlūkoja likumu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" un pieņēma to bez grozījumiem. 2007. gada 10. martā Valsts prezidente apturēja minētā likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par šo likumu notika no 2007. gada 3. aprīļa līdz 2. maijam. 6. 2007. gada 20. februārī Satversmes tiesa, ierosinot lietu, uzaicināja Ministru kabinetu līdz 2007. gada 21. martam iesniegt atbildes rakstu. Atbildes rakstā Ministru kabinets nepiekrīt pieteikumā izteiktajam viedoklim un lūdz atzīt pieteikumu par nepamatotu. Atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 03-05(99), Ministru kabinets norāda, ka "varas dalīšana ir spēkā kā princips, tomēr tā netiek īstenota ļoti stingri pēc tās ideāli tipiskā modeļa. Vispārēji tiek stingri sargāta tikai tiesnešu neatkarība no izpildvaras iejaukšanās. Taču citādi varas sadales shēma vēsturiskā skatījumā jau no paša sākuma tomēr neizslēdz zināmus principiālo robežu pārkāpumus. No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas republikas jēdziena izrietošais varas dalīšanas princips nav jāuztver dogmatiski un formāli, bet jāsamēro ar tā mērķi novērst varas centralizāciju vienas institūcijas vai amatpersonas rokās." Ministru kabinets uzsver, ka Satversmes 81. pants noteic Ministru kabinetam neapstrīdamu tiesību izdot noteikumus ar likuma spēku, "ja neatliekama vajadzība to prasa". Atbildes rakstā izteikts viedoklis, ka "neatliekama vajadzība" nav juridiskiem kritērijiem pakļauts vērtējums, bet vērtējums, kas pakļauts lietderības kritērijiem. Šie kritēriji esot paša izdevēja, proti, Ministru kabineta, ziņā un neesot pretrunā ar Satversmes 1. pantu, ciktāl saglabājas varas savstarpējās kontroles un līdzsvara attiecības un varas mērenība, kā arī tiekot ievēroti citi tiesiskas valsts principi. Ministru kabinets informē, ka neatliekamās vajadzības pamatojums Noteikumu Nr. 32 izdošanai bijis saistīts ar valdības rīcībā esošo informāciju par būtiskiem valsts nacionālās drošības apdraudējumiem un politisku apņemšanos maksimāli īsā laikā tos novērst. Informācijas analīzes dienesta sagatavotās valsts apdraudējuma analīzes liecinājušas "par būtisku situācijas saasinājumu un pieaugošu apdraudējuma līmeni visās tradicionāli aktuālajās valsts nacionālo drošību apdraudošajās jomās". Tieši neatliekama vajadzība "nekavējoties panākt visu drošības sistēmas izpildvaras rīcībā esošo resursu koordinētu un saskaņotu rīcību valsts un sabiedrības drošības apdraudējuma mazināšanai" bijis pamats Noteikumu Nr. 32 izdošanai. Konkrēti valsts apdraudējuma fakti, kas Ministru kabineta rīcībā bija laikposmā no 2006. gada oktobra līdz decembrim un kuru dēļ bija nepieciešams Noteikumus Nr. 32 pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā, iekļauti atbildes raksta klasificētajā daļā, kam piešķirts valsts noslēpuma statuss. 7. 2007. gada 29. martā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", ko Valsts prezidente izsludināja 2007. gada 10. aprīlī. Ar šo likumu Nacionālās drošības likuma attiecīgie panti tika izteikti tādā redakcijā, kādā tie bija pirms Noteikumu Nr. 32 pieņemšanas. Pārejas noteikumu 1. punktā tika noteikts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Noteikumi Nr. 32. Likums stājās spēkā ar 2007. gada 11. aprīli. 8. 2007. gada 29. martā Saeimas Juridiskā komisija iesniedza Saeimai likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", likumprojekta anotācijā norādot, ka "Valdība savas tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku kopš Satversmes darbības atjaunošanas ir izmantojusi ļoti plaši. Tā kā šā panta pielietošana ne vienmēr ir bijusi veiksmīga un līdz ar to arī diskutabla, ar likumprojektu tiek piedāvāts izslēgt Satversmes 81.pantu". 2007. gada 3. maijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas Satversmes 81. pantu paredz izslēgt. 2007. gada 17. maijā minētais likums tika izsludināts. Tas stājās spēkā 2007. gada 31. maijā. 9. 2007. gada 8.maijā Centrālā vēlēšanu komisija ir izsludinājusi tautas nobalsošanu par Valsts prezidentes apturēto likumu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" un "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" atcelšanu. Satversmes tiesa secināja: