1. Article

Situācijas raksturojums Latvijas nacionālās drošības sistēma pamatojas uz civilmilitāro sadarbību - plānotu un saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbību valsts apdraudējuma pārvarēšanā. Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva sadarbības koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem (Nacionālās drošības likuma 3.panta trešā daļa). Kopš 2002.gada Latvijas rīcības politiku civilmilitārās sadarbības jomā nosaka Civilmilitārās sadarbības koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.360), kas veidota uz totālās aizsardzības principiem. Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā nosaka nepieciešamību pilnveidot civilmilitārās sadarbības rīcības politiku. Dalība NATO un Eiropas Savienībā Latvijai nozīmē papildu atbildību un saistības ar sabiedrotajām valstīm jautājumā par dalību starptautiskajās operācijās, tai skaitā nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku civilmilitārās sadarbības spēju un funkcionālo speciālistu iesaisti tajās. Civilo un militāro spēju koordinācija Eiropas drošības un aizsardzības politikā pakāpeniski kļūst par vienu no svarīgākajiem jautājumiem. Attīstības stadijā esošā Eiropas Savienības civilmilitārās koordinācijas politika atbilst starptautiski pieņemtajai politikai par civilo un militāro institūciju un organizāciju sadarbību un lomu apdraudējuma situāciju pārvarēšanā. Civilmilitārā koordinācija ir vērsta uz visu Eiropas Savienības krīzes vadības operācijās iesaistīto dalībnieku (Eiropas Savienības Padomes, komisijas un dalībvalstis) rīcības saskaņošanu, sākot ar iespējamās operācijas plānošanu un beidzot ar stabilizāciju pēc konflikta. Pamatnostādnes atbilstoši esošai situācijai precizē civilmilitārās sadarbības mērķus un rīcības virzienus, plānojot, organizējot un īstenojot civilmilitāro sadarbību šādos gadījumos: - valsts nemilitāra apdraudējuma gadījumā; - veicot glābšanas darbus un sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību; - valsts militāra apdraudējuma gadījumā līdz NATO militārās palīdzības saņemšanai, kā arī nodrošinot uzņemošās valsts atbalsta uzdevumu izpildi un pildot valsts aizsardzības uzdevumus sadarbībā ar NATO valstu bruņotajiem spēkiem; - piedaloties NATO militārajās operācijās kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros un citu starptautisko organizāciju vadītajās operācijās; - piedaloties citu starptautisko krīžu pārvarēšanas operāciju plānošanā, īstenošanā, kā arī pēckrīzes stabilizācijas un rekonstrukcijas laikā. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 23.4 pantu Krīzes vadības padomes sekretariāts ir kontrolējošā un koordinējošā institūcija pamatnostādņu īstenošanā.