2. Article

Būtiskākās risināmās problēmas Pastāv šādas risināmās problēmas: - nav reglamentēta resursu sadales plānošanas organizācija un koordinācija valsts militārās aizsardzības un civilās aizsardzības pasākumu izpildes nodrošināšanai, un tādēļ var veidoties situācija, ka dažādu pasākumu izpildei tiek plānots izmantot vienus un tos pašus resursus; - nav reglamentēta kārtība, kādā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks (līdz virspavēlnieka iecelšanai - Nacionālo bruņoto spēku komandieris) mobilizē tautsaimniecību valsts aizsardzības vajadzībām kara laikā; - nav noteikti ministriju pienākumi nacionālās drošības jomā (izņemot Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju, kuru kompetence valsts apdraudējuma gadījumā noteikta Nacionālās drošības likumā), un tas apgrūtina civilmilitārās sadarbības jautājumu risināšanu (gan tos plānojot, gan īstenojot), kā arī civilo speciālistu apmācību, sagatavošanu un piedalīšanos pasākumos atbilstoši civilmilitārajai sadarbībai; - nav pietiekami reglamentētas civilmilitārās sadarbības procedūras starp valsts pārvaldes iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem; - nav izveidota visām valsts aizsardzības plānošanā iesaistītajām institūcijām pieejama konsolidēta datu bāze par to rīcībā esošajiem resursiem un atbilstoši tiem izstrādātiem visu veidu valsts apdraudējuma novēršanas un seku pārvarēšanas plāniem. 3. Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi Koordinācijas princips - civilmilitāro sadarbību koordinē (valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbības saskaņošana) gan plānošanas posmā, gan pasākumu īstenošanas laikā, lai atbilstoši apdraudējuma veidam nodrošinātu mērķu sasniegšanu. Vienotas izpratnes princips - plānojot un organizējot civilmilitārās sadarbības pasākumu izpildi, nosaka konkrētus un saprotamus mērķus un to sasniegšanas rezultātus. Dalītas atbildības princips - atbildību par civilmilitārās sadarbības mērķu sasniegšanas rezultātiem civilmilitārās sadarbības plānošanas un pasākumu izpildes laikā nodala pa vadības līmeņiem un atbildības jomām. Resursu pieejamības princips - civilmilitārās sadarbības pasākumus plāno tikai atbilstoši rīcībā esošajiem resursiem, kas ir abpusēji pieejami visu veidu apdraudējumu gadījumos (militārie resursi civilā apdraudējuma gadījumā un civilie resursi militāra apdraudējuma gadījumā), kā arī izmantojot resursu piesaisti civilmilitārās sadarbības īstenošanā. Efektivitātes princips - plānojot un īstenojot civilmilitārās sadarbības pasākumus, paredz vairākus risinājuma variantus, taču attiecīgajā situācijā īsteno tikai atbilstošāko un efektīvāko risinājuma variantu. Sabiedrības atbalsta princips - sabiedrībai jāsaņem informācija par civilmilitārās sadarbības nozīmi un valsts pārvaldes iestāžu plānoto rīcību visu veidu apdraudējumu novēršanā un to radīto seku pārvarēšanā, kā arī informācija par civilmilitārās sadarbības nozīmi, piedaloties starptautiskajās operācijās. Sabiedriskās domas veidošanai šajā jomā jāveicina saskaņota sabiedrības, valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku sadarbība. 4. Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības mērķi Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstībai ir šādi mērķi: - nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības darbību un to rīcībā esošo resursu mērķtiecīgu izmantošanu nemilitāra valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī militāra apdraudējuma gadījumā (līdz NATO militārās palīdzības saņemšanai, kā arī pēc NATO militārās palīdzības saņemšanas) atbilstoši Valsts aizsardzības plānam, Valsts aizsardzības operatīvajam plānam, Tautsaimniecības mobilizācijas plānam (pēc tā izstrādes un apstiprināšanas Ministru kabinetā), Valsts civilās aizsardzības plānam, kā arī ar republikas pilsētu, rajonu civilās aizsardzības plāniem, Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānam un Uzņemošās valsts atbalsta plānam; - nodrošināt operatīvu un ticamu informācijas apriti par uzdevumiem un rīcībā esošajiem resursiem un resursu izlietojumu valsts apdraudējuma gadījumā valsts, pašvaldību un Nacionālo bruņoto spēku līmenī, lai apdraudējuma pārvarēšanā iesaistītās institūcijas varētu nodrošināt apdraudējuma novēršanas, pārvarēšanas un seku likvidācijas plānos noteikto pasākumu izpildi; - nodrošināt Latvijas gatavību un spēju pildīt civilmilitārās sadarbības un civilmilitārās koordinācijas uzdevumus starptautiskajās operācijās proporcionāli nacionālajam kontingentam attiecīgajā operācijā; - nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības sadarbību apmācībā, kvalifikācijas paaugstināšanā un kopējās mācībās. 5. Civilmilitārās sadarbības sistēmas rezultāti un rezultatīvie rādītāji to sasniegšanai Attīstot civilmilitārās sadarbības sistēmu, tiks sasniegti šādi galvenie attīstības rezultāti un to sasniegšanas rādītāji: - valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku valsts vienota civilmilitārās sadarbības problēmu izpratne, reglamentētas sadarbības un resursu izmantošanas procedūras apdraudējuma gadījumā; - savstarpēji saskaņoti un ar resursiem nodrošināti dokumenti - Valsts aizsardzības plāns, Tautsaimniecības mobilizācijas plāns, Valsts aizsardzības operatīvais plāns, Valsts civilās aizsardzības plāns, Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns un Uzņemošās valsts atbalsta plāns, kā arī republikas pilsētu un rajonu civilās aizsardzības plāni; - valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku gatavība sadarboties minētajos plānos noteikto uzdevumu pildīšanā un operatīva informācijas aprite atbilstoši civilmilitārajai sadarbībai; - atbilstoši sagatavots Nacionālo bruņoto spēku personāls glābšanas darbu veikšanai, profesionāla medicīniskā transportēšana ar gaisa transportu un piedalīšanās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā; - gatavība nodrošināt ar nepieciešamo skaitu profesionāli sagatavotu civilmilitārās sadarbības speciālistu dalību starptautiskajās operācijās un uzņemošās valsts atbalsta uzdevumu pildīšanu.