43. Article — Veselības aizsardzības papildu pasākumi

1. Šie noteikumi neliedz dalībvalstīm saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem un saistībām atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, reaģējot uz konkrēta sabiedrības veselības apdraudējuma vai starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijām, īstenot veselības aizsardzības pasākumus, kas: a) sasniedz tādu pašu veselības aizsardzības līmeni kā PVO ieteikumi vai to pārsniedz; b) kas citādi aizliegti atbilstoši 25. pantam, 26. pantam, 28. panta 1. un 2. punktam, 30. pantam, 31. panta 1. punkta c) apakšpunktam un 33. pantam, ar nosacījumu, ka tādi pasākumi ir citādi saderīgi ar šiem noteikumiem. Tādi pasākumi mazāk ierobežo starptautisko satiksmi un ir personām mazāk invazīvi vai apgrūtinoši nekā pamatoti pieejamās alternatīvas, lai sasniegtu atbilstošu veselības aizsardzības līmeni. 2. Nosakot to, vai nepieciešams īstenot šā panta 1. punktā minētos medicīniski sanitāros pasākumus vai papildu pasākumus atbilstoši 23. panta 2. punktam, 27. panta 1. punktam, 28. panta 2. punktam un 31. panta 2. punkta c) apakšpunktam, dalībvalstis savos lēmumos pamatojas uz: a) zinātniskiem principiem; b) pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem par apdraudējumu cilvēku veselībai vai arī, ja tādi pierādījumi ir nepietiekami, uz pieejamo informāciju, iekļaujot informāciju no PVO un citām attiecīgām starpvaldību organizācijām un starptautiskajām struktūrām; c) visām pieejamām konkrētām PVO vadlīnijām vai konsultācijām. 3. Īstenojot šā panta 1. punktā minētos veselības aizsardzības papildu pasākumus, kas ievērojami traucē starptautisko satiksmi, dalībvalsts sniedz PVO sabiedrības veselības aizsardzības motīvus un attiecīgo zinātnisko informāciju par tiem. PVO izplata šo informāciju citām dalībvalstīm un izplata arī informāciju par īstenotajiem veselības aizsardzības pasākumiem. Šajā pantā būtisks traucējums parasti nozīmē iebraukšanas vai izbraukšanas atteikumu starptautiskajiem ceļotājiem, bagāžai, kravai, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un tamlīdzīgi vai to aizkavēšanu ilgāk par 24 stundām. 4. Atbilstoši šā panta 3. un 5. punktam sniegtajai informācijai un citas attiecīgās informācijas novērtējumam PVO var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts vēlreiz pārskata pasākumu piemērošanu. 5. Dalībvalsts, kas īsteno veselības aizsardzības papildu pasākumus, kuri ievērojami traucē starptautisko satiksmi, 48 stundu laikā, uzsākot to īstenošanu, informē PVO par tādiem pasākumiem un to motīviem, ja vien uz tiem neattiecas pagaidu vai pastāvīgais ieteikums. 6. Dalībvalsts, kas īsteno veselības aizsardzības papildu pasākumu atbilstoši šā panta 1. vai 2. punktam, trīs mēnešu laikā pārskata šādu pasākumu, ņemot vērā PVO konsultācijas un šā panta 2. punktā minētos kritērijus. 7. Neskarot dalībvalsts tiesības atbilstoši 56. pantam, jebkura dalībvalsts, ko ietekmē atbilstoši šā panta 1. vai 2. punktam veiktais pasākums, var pieprasīt, lai dalībvalsts, kas īsteno šādu pasākumu, ar to konsultētos. Tādu konsultāciju mērķis ir precizēt pasākuma pamatā esošo zinātnisko informāciju un sabiedrības veselības aizsardzības motīvus un atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu. 8. Šā panta noteikumus var piemērot pasākumiem, kas attiecas uz ceļotājiem, kuri piedalās masu pulcēšanās vietās.