7. Article

Lietas izpētes gaitā Konkurences padome izvērtēja apvienošanās ietekmi lietā definētajos konkrētajos tirgos. 7.1. Ogres pilsētas teritorijā ir vairākas juridiskas personas, kuras veic darbību konkrētajā tirgū - ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū Ogres pilsētas teritorijā. Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju tie ir SIA "ELVI grupa", SIA "Palink", SIA "Ogres Jumis", MAXIMA u.c. Esošā MAXIMA veikala apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*) (tirgus daļa pēc apgrozījuma (*)). Savukārt plānotā veikala apgrozījums saskaņā ar MAXIMA sniegto informāciju, kurš tiks uzcelts uz apvienošanās rezultātā iegādātā apbūves gabala, būs LVL(*). (*). Pašlaik lielākais konkrētā tirgus dalībnieks ir SIA "Ogres Jumis", kura mazumtirdzniecības apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*) (tirgus daļa pēc apgrozījuma (*)). SIA "Ogres Jumis" ir piecas mazumtirdzniecības vietas, taču jāatzīmē, ka divas no tām ir salīdzinoši nelielas. Ogres pilsētā ir viens veikals, kas ietilpst SIA "Elvi Grupa", bet pieder SIA "Ogres Prestižs". Minētās tirdzniecības vietas apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*) (tirgus daļa pēc apgrozījuma (*)). Vēl Ogres pilsētā komercdarbību veic SIA "Palink", kuras attiecīgā veikala apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*) (tirgus daļa pēc apgrozījuma (*)). Izvērtējot teikto, jāsecina, ka pašlaik MAXIMA ir trešā lielākā šī konkrētā tirgus dalībniece un plāno palielināt savu tirgus daļu, taču konkrētajā apvienošanās gadījumā nenotiks tiešs MAXIMA tirgus daļas pieaugums. Izvērtējot apvienošanās ietekmi plašākās robežās, t.i., visas Latvijas teritorijā, ir jāņem vērā fakts, ka MAXIMA ir viens no diviem lielākajiem konkrētā tirgus dalībniekiem. Minētais fakts norāda uz MAXIMA ietekmi konkrētajā tirgū. Izvērtējot minēto apvienošanos, Konkurences padome ņēma vērā faktu, ka minētais konkrētais tirgus pašlaik atrodas attīstības stadijā visā valsts teritorijā. Par to liecina lielveikalu apgrozījuma īpatsvara palielināšanās kopējā mazumtirdzniecības apgrozījumā (nespecializētajos veikalos). Ja 2004.gadā tas bija 50,4%, tad 2006.gada pirmajā pusgadā tas bija jau ap 70%. Pašlaik šis process turpinās. 7.2. Lietas izpētes gaitā Konkurences padome izvērtēja, vai citiem tirgus dalībniekiem ir iespējams ienākt Ogres pilsētā, t.i., tika izvērtēts, kādas barjeras varētu radīt teritorijas plānošanas noteikumi un piemērotu apbūvējamo platību neesamība attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Tāpēc tika pieprasīta informācija Ogres novada domei. Atbildot uz minēto pieprasījumu, 26.03.2007. vēstulē Nr.1-10.1/222 Ogres novada dome sniedza informāciju, ka saskaņā ar spēkā esošo Ogres novada teritorijas plānojumu Ogres pilsētā ir neapbūvēti zemesgabali, kuru atļautā izmantošana ir darījumu iestāžu apbūves teritorija, tātad tie ir izmantojami arī lielveikalu vai tirdzniecības centru būvniecībai. Konkrētā zemesgabala apbūvi nosaka īpašnieka un investora vēlmes. Vispārīgā gadījumā ir iespējams uzbūvēt vismaz piecas šādas būves Ogres pilsētas teritorijā. Ievērojot minēto, Konkurences padome secina, ka citiem konkrētā tirgus dalībniekiem ir iespējams ienākt konkrētajā tirgū, nopērkot zemi vai telpas. Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka šī tirgus dalībnieku apvienošanās ietekmēs zemes gabalu pieejamības komercdarbībai nodrošinājumu Ogres pilsētas teritorijā. Konkurences padome izvērtēja arī ieiešanas barjeras visā kopējā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē. Viens no faktoriem, kas raksturo šīs barjeras, ir jaunu tirgus dalībnieku ienākšana pēdējo piecu gadu laikā. Jāsecina, ka šajā laika periodā tirgū nav ienākusi neviena komercsabiedrība, kas varētu tikt uzskatīta par efektīvu MAXIMA konkurentu. Turklāt kompānija Lidl mēģināja ienākt tirgū, bet pēc dažiem darbības gadiem tirgū no šī nodoma atteicās4. Būtiskas ieiešanas barjeras rada fakts, ka tirgū darbojas divi lieli tirgus dalībnieki ar attīstītu tirdzniecības tīklu un loģistiku - MAXIMA un SIA "Rimi Latvia", kuriem praktiski nav efektīvu konkurentu. Turklāt abi lielākie mazumtirgotāji darbojas visos konkrētā tirgus segmentos, jo tiem ir gan hipermārketi, supermārketi, gan veikali, kurus var uzskatīt par zemo cenu veikaliem. Situāciju tirgū zināmā mērā ietekmē arī fakts, ka MAXIMA atrodas vienā uzņēmumu grupā ar SIA "Latvijas Tirgotāju Kooperācija AIBE"". Tirgū nostiprinājušos preču zīmju (RIMI, Maxima) esamība tirgū darbojas asimetriski attiecībā pret jaunienācējiem tirgū, palielinot to izmaksas ienākšanai tirgū, lai sasniegtu atpazīstamību patērētāju starpā, t.i., jaunienācējiem tirgū, kuru preču zīme nav atpazīstama, ir jārēķinās ar lielām izmaksām, lai varētu konkurēt ar jau atpazīstamas preču zīmes īpašnieku. Turklāt nepieciešami lieli ieguldījumi reklāmā. Pat fakts, ka tirgus ir attīstības stadijā, neveicina jaunu dalībnieku ienākšanu. Vēl viens no faktoriem, kas rada barjeras, ir attiecīgi piemēroto apbūves gabalu un telpu trūkums, jo jau ir sasniegts zināms tirgus piesātinājums un lielākajās pilsētās mazumtirdzniecībai izdevīgākās vietas diezgan lielā apjomā jau ir aizņemtas. Zināmas barjeras rada lielāko mazumtirgotāju lojalitātes programmas. 7.3. Vēl viens konkrētais tirgus, kas varētu tikt ietekmēts konkrētās apvienošanas sakarā, ir arī dažādu preču iepirkuma tirgus, kas ir tālāk sadalāms daudzos konkrētajos tirgos. Pamatā minētie tirgi varētu būt ikdienas patēriņa preču tirgi, taču, tā kā mazumtirdzniecības veikali tirgo arī citas preces (elektropreces, apģērbus u.c.), tad arī iepirkuma tirgus ir plašāks. Tā kā konkrētajā apvienošanās gadījumā apvienošanās rezultātā MAXIMA iegūs apbūves gabalu veikala celtniecībai, tad ietekme uz konkurenci minētajos tirgos ir sagaidāma tikai ilgākā laika periodā. Turklāt tā būs neliela. Tomēr Konkurences padome norāda, ka MAXIMA ir liela ietekme daudzos no minētajiem konkrētajiem tirgiem, par ko liecina Konkurences padomes rīcībā esošā informācija. Šī vara izpaužas līguma ar piegādātājiem slēgšanas procesā, kur MAXIMA gandrīz vienmēr ir izšķirošā loma, nosakot darījuma noteikumus. Konkurences padome uzskata, ka ļoti svarīgi ir saglabāt konkurenci minētajos konkrētajos tirgos, lai ļautu ražotājiem un citiem mazākajiem mazumtirgotājiem attīstīties, tāpēc nav pieļaujams MAXIMA tirgus varas pieaugums lietā definētajos konkrētajos tirgos. Izvērtējot minēto, Konkurences padome secina, ka SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "MAHRIX" apvienošanās atļaušana ir iespējama tāpēc, ka konkrētajā apvienošanās darījuma rezultātā tiek iegūts apbūves gabals veikala būvniecībai un uz darījuma brīdi nenotiks koncentrācija. Iespējamais minētās komercsabiedrības tirgus daļas palielinājums notiks uz SIA "MAXIMA Latvija" attīstības rēķina. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā tirgū neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis un netiks būtiski samazināta konkurence nevienā no lietā definētajiem konkrētajiem tirgiem. Ņemot vērā minēto un Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 1.punktu un 16.panta pirmo un ceturto daļu, Konkurences padome nolēma: atļaut SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "MAHRIX" apvienošanos, kas paredzēta, SIA "MAXIMA Latvija" iegūstot SIA "MAHRIX" 100% kapitāla daļas. Konkurences padomes lēmumu saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - ierobežotas pieejamības informācija. 1 Eiropas Komisijas oficiālā mājas lapa, sadaļa - konkurence - 15.11.2004. EK lēmums - http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/decisions/m3464_20041115_20310_en.pdf 2 Eiropas Komisijas oficiālā mājas lapa, sadaļa - konkurence - 23.10.2000.EK lēmums - http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/decisions/m2161_en.pdf 3 Eiropas Komisijas oficiālā mājas lapa, sadaļa - konkurence - 03.02.1999.EK lēmums - http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/decisions/m1221_19990203_600_en.pdf 4 BNS ar atsauci uz avīzi "Lietuvos rytas" (07.11.2006.). Konkurences padomes priekšsēdētājas v.i. D.Rungēvica