3. Article

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 3.1. privatizācijas ierosinājumā iekļautās filmas (turpmāk - filmas) radītas Valsts Rīgas kinostudijā laikposmā no 1962.gada līdz 1989.gadam; 3.2. minētajā laikposmā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība bija pievienojusies 1952.gada Ženēvas konvencijai "Universālā Autortiesību konvencija". Šī konvencija nosaka katras dalībvalsts pienākumu aizsargāt darbus, kas radīti to teritorijā, kā arī aizsargāt citās valstīs radītus darbus. Konvencija nenosaka to, kas var būt autortiesību subjekts, atstājot šo jautājumu nacionālo tiesību aktu ziņā; 3.3. saskaņā ar minētajā laikposmā spēkā esošajām tiesību normām (Latvijas PSR Civilkodeksa 510.pants) autortiesības uz kinofilmu vai televīzijas filmu pieder uzņēmumam, kas to uzņēmis (juridiskajai personai), bet scenārija autoram, komponistam, režisoram inscenētājam, galvenajam operatoram, māksliniekam inscenētājam un citiem autoriem, kuru darbi ir kinofilmas vai televīzijas filmas sastāvdaļa, pieder autortiesības katram uz savu darbu; 3.4. saskaņā ar Augstākās Padomes 1991.gada 20.marta lēmumu "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem" 2.punktu noteikts, ka valsts īpašumā Latvijas Republikā ir visi īpašuma objekti neatkarīgi no to pašreizējā valdījuma veida, izņemot fizisko personu īpašumu, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju īpašumu, kā arī citu valstu īpašumu. Valsts mantas atrašanās juridiskās personas bilancē nerada īpašuma tiesības uz to; 3.5. 1993.gada 15.maijā stājās spēkā likums "Par autortiesībām un blakustiesībām". Saskaņā ar minētā likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktu producents tiek atzīts par audiovizuāla darba autoru; 3.6. saskaņā ar Augstākās Padomes 1993.gada 11.maija lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" 2.punktu saistību tiesiskās attiecības, kas uz likuma vai darījuma pamata vai neatļautas darbības rezultātā radušās pirms 1993.gada 15.maija, apspriežamas saskaņā ar tiem likumiem, kas bija spēkā līdz 1993.gada 14.maijam, ciktāl likums nenosaka citādi; 3.7. valsts akciju sabiedrība "Rīgas kinostudija" tika privatizēta 1997.gadā. 1997.gada 23.decembrī apstiprinātie privatizācijas noteikumi neparedzēja valstij piederošo autora mantisko tiesību privatizāciju, un tās tika saglabātas valsts īpašumā; 3.8. 2000.gada 11.maijā stājās spēkā Autortiesību likums. Saskaņā ar šī likuma 11.panta otro daļu par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt šī darba producentu. Likums neparedz nosacījumus, ar kuriem saskaņā līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos tiktu veiktas izmaiņas attiecībā uz jau personām piederošajām autortiesībām. Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Jau iegūtās tiesības paliek neskartas. Tādējādi autora mantiskās tiesības uz filmām valstij un autoriem - fiziskām personām (režisoram, scenārija autoram, dialogu autoram, attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā) autoram, kā arī citām personām, kas jaunrades rezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā) - pieder kopā; 3.9. filmas, uz kuru mantisko izņēmuma tiesību privatizāciju ir iesniegts privatizācijas ierosinājums, ir pieņemtas Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā pastāvīgā valsts glabāšanā un ir iekļautas valsts arhīvu fondā. Saskaņā ar likuma "Par arhīviem" 2.panta pirmo daļu valsts arhīvu fonda dokumenti nevar būt par objektu pirkšanā un pārdošanā, kā arī citos darījumos, kuru rezultātā tiek pārkāptas valsts īpašuma tiesības uz šiem dokumentiem; 3.10. saskaņā ar likuma "Par arhīviem" 8.pantu valsts arhīvi uzkrāj dokumentus, nodrošina to saglabāšanu, kā arī operatīvu izmantošanu valsts, sabiedrības un pilsoņu interesēs. Tādēļ valsts arhīvi organizē un veic zinātnisko darbu, izdod informatīvus izdevumus un sagatavo dokumentu publikācijas, sniedz metodisko palīdzību juridiskajām un fiziskajām personām dokumentu uzskaitē, saglabāšanā un izmantošanā. Tādējādi Latvijas Valsts kinofoto­fono­dokumentu arhīvs veic valsts pārvaldes funkciju; 3.11. saskaņā ar likuma "Par arhīviem" 15.pantu Latvijas un ārvalstu pilsoņi, iestādes, uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgi noteiktā kārtībā izmantot Latvijas valsts arhīvu fondu dokumentus. Visi arhīvu materiāli lasītavās izmantojami bez maksas, izņemot sniegtos papildpakalpojumus; 3.12. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumu Nr.558 "Valsts aģentūras "Nacionālais Kino centrs" nolikums" 2.2.apakšpunktu valsts aģentūra "Nacionālais Kino centrs" veicina audiovizuālo jaunrades darbu un audiovizuālā mantojuma pieejamību un izplatību Latvijā un pasaulē. Valsts aģentūra "Nacionālais Kino centrs" regulāri rīko un veido izstādes, lekcijas, filmu skates, dažādas akcijas, kurās tiek izmantoti Latvijas audiovizuālā mantojuma materiāli. Valsts aģentūras "Nacionālais Kino centrs" veiktie pasākumi ir nekomerciāli, lai nodrošinātu pēc iespējas plašu sabiedrības piesaisti. Valsts aģentūra "Nacionālais Kino centrs" nodarbojas ar Latvijas kino mantojuma izpēti. Aģentūra veic Latvijas filmu mantojuma nekomerciālo izplatīšanu ārvalstīs - filmu dienās un festivālos; 3.13. saskaņā ar politikas plānošanas dokumentu "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 "Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts"") (turpmāk - vadlīnijas) noteikti šādi valsts politikas rīcības virzieni: 3.13.1. veidot kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo vidi, veicinot ideju un zināšanu brīvu apmaiņu un vispārcilvēcisko un nacionālo vērtību nostiprināšanu sabiedrībā (vadlīniju 5.tabulas 5.6.apakšpunkts); 3.13.2. Kultūras ministrijai, veidojot valsts programmu kultūras mantojuma aizsardzībai, saglabāšanai un pieejamības veicināšanai, iekļaut tajā pasākumus audiovizuālā mantojuma saglabāšanai un digitalizēšanai, tai skaitā organizēt pievienošanos Eiropas Konvencijai par audiovizuālā mantojuma aizsardzību (vadlīniju 5.tabulas 5.6.4.apakšpunkts); 3.13.3. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi veicināt kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras saturu sabiedriskajos radio un televīzijas kanālos, tai skaitā paplašināt Latvijas audiovizuālās jaunrades un audiovizuālā mantojuma (piemēram, Latvijas filmu mantojums, Latvijas teātra izrāžu ieraksti, latviešu mūzikas ieraksti) pieejamību (vadlīniju 5.tabulas 5.6.6.apakšpunkts); 3.14. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 2.punktu noskaidrot privatizācijas ierosinātāja viedokli nav nepieciešams.