2. Article

Turpmākās izaugsmes lielākais riska faktors ir makroekonomiskās vides stabilitāte. Ja 2005.gada beigās to nevarēja raksturot kā kritisku, tad 2006.gada beigās un 2007.gada sākumā tā vairs nav vērtējama viennozīmīgi. Nepieciešama aktīva rīcība, lai mazinātu inflāciju un ārējā sektora nesabalansētību. Lai ierobežotu pārmērīgo cenu kāpumu, konsekventi jāievieš 2007.gada martā valdībā apstiprinātais inflācijas ierobežošanas plāns un jāizvērtē iespēja to papildināt ar jauniem iekšējo patēriņu ierobežojošiem pasākumiem (piemēram, patēriņa kredīta nodokļa ieviešana, pasākumi (tai skaitā nodokļu), kas varētu stimulēt uzņēmumus investēt ražošanā un paaugstināt produktivitāti). Latvijas tekošā konta deficīta pamatā (no makroekonomiskā viedokļa) ir fundamentāli faktori, un to lielā mērā nosaka valsts tautsaimniecības konver­ģence uz augstāku attīstības līmeni. Tekošā konta nesabalansētība ir saistīta ar diviem galvenajiem iemesliem: pirmkārt, ar iekšējā pieprasījuma straujo pieaugumu, ko nodrošina kredītu ekspansija, tas ir, apjomīgu ārvalstu finanšu plūsmu (galvenokārt caur komerc­bankām) ienākšana ekonomikā un, otrkārt, ar ražošanas sektora zemo konkurētspēju šo plūsmu piesaistē. Gan piesaistītais ārvalstu kapitāls, gan iekšzemes uzkrājumi lielā mērā tiek novirzīti investīcijās nekustamajā īpašumā, mazākā mērā ietekmējot preču ražošanas nozaru attīstību. Tas nozīmē, ka preču ražošanas sektors kapitāla piesaistes ziņā nevar konkurēt ar citiem sektoriem, it īpaši nekustamā īpašuma sektoru. Tāpēc līdztekus pasākumiem, kas samazinātu iekšējo patēriņu, svarīgi ir visi tie pasākumi, kas palielinātu ekonomikas spēju adaptēt finanšu plūsmas. Tie ir pasākumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības un tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanu.