244. Article — , Elektronisko sakaru likuma 8., 32. un 34.pants);

3.6. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana. Saskaņā ar minētā likuma 37.pantu kapitāla daļu turētājs var noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus; 3.7. nododot kapitālsabiedrību "Latvijas Vēstnesis" privatizācijai, valsts oficiālā preses izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdošana un ar to saistītās funkcijas tiktu deleģētas privātai kapitālsabiedrībai. Līdz ar to valstij būtu jāveido paralēla rezerves publicēšanas iespēju un procedūru sistēma, jo valsts zaudētu līdzšinējo kontroli pār kapitālsabiedrību un tās publicētās informācijas saturu. Jebkura oficiālās publikācijas neatbilstība oriģinālajam akta tekstam, piemēram, Saeimas pieņemtajam likumam, radītu neparedzamas tiesiskās un materiālās sekas. Tādēļ, nododot kapitālsabiedrību "Latvijas Vēstnesis" privatizācijai, būtu nepieciešams izveidot valsts oficiālā preses izdevuma satura kvalitātes kontroles mehānismu; 3.8. Latvijas Republikas Satversmes 90.pantā noteiktais, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, uzliek valstij par pienākumu nodrošināt, ka izsludinātie normatīvie akti ir brīvi pieejami katram sabiedrības loceklim. Tātad iespējas gūt ienākumus no valsts oficiālā preses izdevuma "Latvijas Vēstnesis" tirdzniecības ir pakļautas noteiktiem ierobežojumiem, jo tam jābūt pieejamam par samērīgu cenu katram sabiedrības loceklim. Minētais vienlīdz attiecas arī uz maksu par dažādu oficiālo paziņojumu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar to, nododot privatizācijai kapitālsabiedrību "Latvijas Vēstnesis", būtu jāveido tā sniegto pakalpojumu cenu noteikšanas un regulēšanas mehānisms; 3.9. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu noskaidrot privatizācijas ierosinātāja - sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" - viedokli un argumentus nav nepieciešams. 4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams. 5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, kādēļ tas vajadzīgs, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmajai daļai labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā tās interešu ierobežojums, jo tiek aizsargātas sabiedrības intereses uz drošu pieeju uzticamam oficiālo publikāciju avotam. Vienlaikus tiek aizsargātas sabiedrības tiesības uz ekonomisku un racionālu valsts pārvaldi, jo, nododot kapitālsabiedrību "Latvijas Vēstnesis" privatizācijai, oficiālās publikācijas satura kontroles un ar to saistīto pakalpojumu cenu regulēšanas nodrošināšana prasītu papildu valsts budžeta izdevumus. Tādējādi, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" privatizācijas ierosinājumu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs un tiesisks mērķis. Līdz ar to secināms, ka kapitālsabiedrība "Latvijas Vēstnesis" saglabājama valsts īpašumā, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas - valsts oficiālā preses izdevuma izdošanas īstenošanu, un nav nododama privatizācijai. 6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu, 10.panta trešo daļu un 88.panta pirmās daļas 2. un 6.punktu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai kapitālsabiedrību "Latvijas Vēstnesis", jo tā nepieciešama valsts pārvaldes funkcijas īstenošanai - valsts oficiālā preses izdevuma izdošana. 7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 79.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ministru prezidents A.Kalvītis Tieslietu ministrs G.Bērziņš