5. Article

Pēc ziņojumā sniegtās informācijas, SIA "Latvijas Energoceltnieks" tirgus daļa būvniecības tirgū pēc apgrozījuma (latos) 2004.gadā bija mazāka par 5% (*), 2005.gadā - mazāka par 5% (*) un 2006.gadā - mazāka par 5% (*). Turklāt AS "Alta Property & Construction" nav tirgus daļas būvniecības tirgū. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA "Latvijas Energoceltnieks" kopējais izpildīto darbu apjoms 2006.gadā sasniedza 32,50 miljonus latu, kas ir par 5,2% mazāk nekā 2005.gadā (34,24 miljoni latu), ieņemot piekto vietu Latvijas lielāko būvkompāniju vidū. No kopējā izpildīto darbu apjoma SIA "Latvijas Energoceltnieks" pašu spēkiem veiktais darba apjoms sasniedza 17,10 miljonu latu, kas ir par 4% mazāk nekā 2005.gadā (17,80 miljoni latu).2 Ziņojumā norādīts, ka nevienam no tirgus dalībniekiem, kas darbojas būvniecības tirgū, tirgus daļa nepārsniedz 10%. SIA "Latvijas Energoceltnieks" apgrozījums enerģētikas nozarē 2006.gadā bija mazāks par 5% (*) no Latvijas enerģētikas infrastruktūras celtniecības un uzturēšanas darbu kopapjoma, savukārt 2005.gadā - mazāks par 5% (*). (*) Netiek plānotas būtiskas izmaiņas galvenajās SIA "Latvijas Energoceltnieks" darbībās, bet tiek plānots palielināt SIA "Latvijas Energoceltnieks" apgrozījumu un peļņu vidējā un ilgā termiņā. Saskaņā ar SIA "Ober Haus Real Estate Latvia" 23.07.2007. vēstulē sniegto informāciju nekustamo īpašumu attīstītāju kompāniju apvienošanās ar celtniecības kompānijām var radīt nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus mazajiem projektu attīstītājiem. Pirmkārt, apvienojoties tās var radīt savstarpēji izdevīgus nosacījumus un noteikt tirgus cenas un, otrkārt, iegūt lielāku tirgus daļu, salīdzinot ar mazāk pazīstamām komercsabiedrībām. Pēc starptautiskās konsultāciju kompānijas "Colliers International" 2007.gada nekustamo īpašumu tirgus pārskatā norādītās informācijas, pateicoties tam, ka Latvija ir Eiropas Savienībā, un tam, kad Baltijas valstis ir pievilcīgs tirgus, biroju telpu tirgus kļūst aizvien stabilāks un pievilcīgāks nekustamo īpašumu attīstītājiem un investoriem, ieskaitot vadošās Rietumeiropas kompānijas. Savukārt tirdzniecības telpu tirgū vēl nav novērojama koncentrācija un ir vēl vietas, lai šajā tirgū ienāktu jauni tirgus dalībnieki un nekustamo īpašumu projektu attīstītāji, bet industriālo platību tirgū aktivitāte ir parādījusies 2006.gadā līdz ar jauno komerciālo projektu attīstību. Potenciālie nomnieki (uzņēmēji) ir ieinteresēti jaunajos projektos, taču tie ņem vērā tādus kritērijus kā nekustamā īpašuma atrašanās vieta, nomas maksa un tehniskie parametri.3 Savukārt daudzdzīvokļu mājokļu projektu attīstīšanas tirgus ir dinamisks un sadrumstalots, tajā darbojas liels skaits tirgus dalībnieku. Ņemot vērā tirgus specifiku, t.i., ka nepārtraukti mainās pieteikto, izsludināto, uzsākto un realizēto projektu skaits, ir sarežģīti noteikt atsevišķa tirgus dalībnieka tirgus daļu, tomēr Konkurences padomes rīcībā esošā informācija neliecina, ka kāda tirgus dalībnieka tirgus daļa varētu pārsniegt 10%. Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz konkrēto tirgu, Konkurences padome secina, ka neviena apvienošanās dalībnieka tirgus daļa nevienā no konkrētajiem tirgiem nepārsniedz 10%, apvienošanās rezultātā konkrētie tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, nepārklājas (pat ja konkrētie tirgi pārklājas, tad šo komercsabiedrību saimnieciskā darbība neradīs negatīvas sekas attiecībā uz konkurenci).