4. Article

Pienācīgi neveicot sabiedrisko apspriešanu un sabiedrībai neizskaidrojot piedāvātos Attīstības plāna grozījumus, kā arī pēc būtības neizskatot iesniegumus, Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir pieļāvusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus, jo nav ievērojusi: 4.1. Latvijas Republikas Satversmes 104.panta pirmajā teikumā noteikto, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtības valsts un pašvaldību institūcijās" 1.pantā ir noteikts, ka ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības griezties valsts un pašvaldību institūcijās ar mutvārdu un rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi pēc būtības šajā likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt šī likuma 3.pantā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību institūcijām ir jāpieņem iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi, savas kompetences ietvaros un šajā likumā noteiktajos termiņos tie jāizskata, jāpieņem attiecīgs lēmums un jādod iesniedzējam atbilde. Šī likuma 9.pantā ir noteikts, ka atbildēm [..] jābūt motivētām. Likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtības valsts un pašvaldību institūcijās" un teritorijas plānošanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz konkrētu subjektu loku, kuriem būtu ierobežotas tiesības piedalīties sabiedriskās apspriešanas procedūrās, tāpēc atbildes pēc būtības bija jāsniedz ikvienam sabiedriskās apspriešanas dalībniekam. 4.2. Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā noteikto, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, jo Jūrmalas pilsētas pašvaldība, neskatoties uz lielas sabiedrības daļas izteiktiem iebildumiem pret vairāku teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu no "Dabas pamatne" uz citu plānoto (atļauto) izmantošanu, kas pieļauj apbūvi un būtiski ietekmē vidi, bez nozīmīgas motivācijas, nepaskaidrojot šādas rīcības iemeslus, ierobežojusi iepriekš minēto un Latvijas Republikas Satversmē garantēto cilvēku tiesību. 4.3. Ar likumu "Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem" ratificētās konvencijas 7. un 8.pantā noteikto, ka, izstrādājot plānus, kas ir saistīti ar vidi, vai normatīvos aktus, kam var būt būtiskā ietekme uz vidi, ir nepieciešama sabiedrības līdzdalība. Pie tam sabiedrības viedoklis pēc iespējas ir jāņem vērā vai motivēti jānoraida, nevis jāaizstāj ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes politisko balsojumu, pēc būtības neizvērtējot sabiedrības paustos viedokļus. Rīgas plānošanas reģiona padomes 2007.gada 2.februārī apstiprinātā "Rīgas plānošanas reģiona telpiskā (teritorijas) plānojuma" 1.2.2.apakšpunkta septītajā daļā noteikts, ka Jūrmalas plānojumā īpaši jāizvērtē kūrorta pamatresursi - svaigs gaiss, pludmale, kāpu josla, meži - un to ilgtspējīgas pastāvēšanas un publiskas piekļuves nodrošināšana. Šie resursi uzskatāmi par nacionālu vērtību, kuru attīstīšanā/saglabāšanā nākošajām paaudzēm ieinteresēta visa sabiedrība. 4.4. Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 2.punktā noteikto interešu saskaņotības principu, jo nav tikusi nodrošināta Teritorijas plānošanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā tiesība ikvienai fiziskajai un juridiskai personai iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus, kā arī šī panta otrajā daļā paredzētā fizisko un juridisko personu tiesība iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par teritorijas plānojumiem un saņemt rakstveida atbildi par tiem. Tāpat nav ievērots Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 7.punktā noteiktais teritorijas plānošanas atklātības princips, jo Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav piedāvājusi skaidrus un izsvērtus kritērijus, lai sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem būtu saprotama valsts pārvaldes iestādes juridiskā motivācija un lietderības apsvērumi attiecīgā lēmuma par teritorijas atļauto (plānoto) izmantošanu pieņemšanai.