5. Article

Vadoties no iepriekš minētā, Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav ievērojusi Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.2006-38-03 secinājumu daļas 14.3.apakšpunktā norādīto, ka plānošanas lēmuma pieņēmējam personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem. Ir jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, vajadzība un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. No vienas puses, vietējā pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam - noraidot sabiedrības izteikto viedokli, vietējai pašvaldībai jāsniedz šā noraidījuma pamatojums. Jūrmalas pilsētas pašvaldība savās atbildes vēstulēs sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem, kuri sniedza priekšlikumus sabiedrisko apspriešanu laikā, neietvēra informāciju par priekšlikumu ņemšanu vērā vai to noraidīšanu, kā arī neveica rīcības lietderības apsvērumu izvērtēšanu. Līdz ar to ir jāsecina, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība ignorēja ievērojamas sabiedrības daļas viedokli. Par šādu rīcību liecina arī darba grupas sanāksmes "Par Jūrmalas pilsētas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu izstrādi" protokoli. Šāda sabiedrības līdzdalības gaitā izteikto viedokļu un priekšlikumu ignorēšana rada šaubas par lēmuma pieņēmēja objektivitāti, kas savukārt liek apšaubīt paša lēmuma tiesiskumu (Meiere S. Par sabiedrības ietekmi uz publisko tiesību subjektiem un to lēmumiem //"Latvijas Vēstnesis", "Jurista Vārds", 20.02.2001., Nr.4 (197)). Kā to norādījusi Satversmes tiesa 2003.gada 14.februāra spriedumā lietā Nr.2002-14-04, valsts pārvaldes galvenie principi, kas regulē administratīvo diskrecionāro varu, prasa, lai ieinteresētajai sabiedrībai tiktu dota patiesa iespēja izteikt savu viedokli un tikt uzklausītai, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums, kas var iespaidot tās tiesības vai intereses. [..] Sabiedrībai ir tiesības saņemt vides informāciju un vides kvalitātes saglabāšanas nolūkos piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Savukārt publiskās varas subjektiem iepriekš minētās normas uzliek par pienākumu ne tikai veicināt un nodrošināt sabiedrības iesaistīšanu ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā, bet arī, efektīvi informējot sabiedrību par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju un līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, izvērtēt sabiedrības līdzdalības procesā izteiktos viedokļus. Obligātās, ar likumu noteiktās sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi tiek vērtēti un iespēju robežās taisnīgi ņemti vērā. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu, otrkārt, pārliecināt sabiedrību par to, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti. [..] Lai sabiedriskā apspriešana nebūtu uzskatāma par imitētu, jāpārliecinās, vai ieinteresētā sabiedrības daļa ir pienācīgi un saprotamā veidā informēta par plānotajām īpašām darbībām [..]. Bez tam jādara viss iespējamais (saprātīgi jācenšas), lai sabiedrībai atvieglotu šo piedalīšanos. Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome ir pieņēmusi Attīstības plāna grozījumus, faktiski neizvērtējot sabiedrības izteiktos priekšlikumus, kā arī imitējusi sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, neveicot juridisko analīzi un dažādu faktisko apstākļu, tostarp arī sabiedrības viedokļu un priekšlikumu, izvērtējumu.