7. Article

Par šādiem Jūrmalas pilsētas pašvaldības pieļautiem tiesību aktu pārkāpumiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2007.gada 28.augustā pieprasīja Vides ministrijas viedokli (vēstule Nr.1-04/7093). Vides ministrija savā 2007.gada 10.septembra atbildē (vēstule Nr.1-07/7654) par sabiedriskās apspriešanas nozīmi vides aizsardzībai nozīmīgu jautājumu risināšanā norādīja, ka "sabiedrības līdzdalība videi nozīmīgu jautājumu risināšanā ir vides politikas veidošanas un realizēšanas stūrakmens. Un tāpēc vides aizsardzības "jumta" likuma - Vides aizsardzības likuma pirmās četras nodaļas (pirmā - likumā lietotie termini) faktiski nosaka sabiedrības tiesības vides aizsardzības jomā, tiesības uz vides informāciju, tiesības uz līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, valsts un pašvaldību iestāžu pienākumus attiecībā uz sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Ne tikai Jūsu vēstulē minētajā Orhūsas konvencijā, kas ir specifisks normatīvais akts par sabiedrības tiesībām vides jautājumos, bet arī praktiski visos vides aizsardzības normatīvajos aktos tā vai citādi ir paredzēta sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā. Jebkuram lēmumam, ar kuru netiek vai daļēji netiek ievērots sabiedrības viedoklis, ir jābūt pienācīgi pamatotam. Tādējādi tiek uzsvērta sabiedrības loma vides jautājumu risināšanā, respektīvi, vides politikas īstenošana bez sabiedrības līdzdalības ir nelikumīga un amorāla." Par to, kā Jūrmalas pilsētas pašvaldības domei vajadzēja izvērtēt lēmumu par atļautās (plānotās) teritorijas izmantošanas mērķa "Dabas pamatne" maiņu pret apbūves teritorijām piemērotību, vajadzību un atbilstību vides prasībām (lietderības apsvērumu izdarīšana pirms lēmumu pieņemšanas) Vides ministrija savā atbildē norādīja, ka "Vides aizsardzības likuma 3.panta "Vides aizsardzības principi" 1.daļas 4.punkts nosaka izvērtēšanas principu: "jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai". Respektīvi, sabiedrības ieguvumam (piem., infrastruktūras sakārtošana, nodokļa ieņēmumi u.tml.) ir jābūt samērojamam ar darbības nodarīto kaitējumu. Šajā gadījumā dabas pamatņu, kas faktiski ir dabisks jūrmalas kāpu mežs, apbūvēšana ir jāpamato ar reāliem sabiedrības ieguvumiem. Jūrmalas dome 2007.gada 12.jūlija saistošajos noteikumos Nr.19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" bez pienācīga pamatojuma ir paredzējusi apbūvēt virkni dabas pamatņu teritoriju, piemēram, Bražciems 0701, Vaivari 1310, Kauguru iela 3, Avoti 52F, Mežotnes iela 4, Z.Meierovica prospekts 43, Ērgļu iela 2a, pret ko ir iebildusi gan sabiedrība, gan Vides pārraudzības valsts birojs. Uzskatām, ka plānojums šajās teritorijās ir jāaptur un jāveic rūpīga tā pārvērtēšana."