3. Article

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 3.1. valstij piederošais nekustamais īpašums Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16 (kadastra Nr. 1300 004 5718), sastāv no zemesgabala 50953 m2 platībā un 16 būvēm - diviem tenisa paviljoniem (būvju kadastra apzīmējumi 1300 004 5718 001 un 1300 004 5718 002), centrālās tribīnes (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 003), tribīnes ar zemtribīņu telpām (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 004), caurlaides kases ēkas (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 005), trijiem šķūņiem (būvju kadastra apzīmējumi 1300 004 5718 011, 1300 004 5718 012 un 1300 004 5718 013), tenisa halles (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 014), katlumājas (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 015), gāzes regulācijas punkta (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 016), četriem tenisa laukumiem (būvju kadastra apzīmējumi 1300 004 5718 050, 1300 004 5718 052, 1300 004 5718 053 un 1300 004 5718 055) un televīzijas prožektoru torņa (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 054) (turpmāk - valsts īpašuma objekts); 3.2. saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 29.septembra rīkojumu Nr.471 "Par nekustamās mantas Jūrmalā, O.Kalpaka prospektā 16, saglabāšanu valsts īpašumā" valsts īpašuma objekts 1999.gada 10.novembrī reģistrēts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.4608 uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā; 3.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma tiesības uz minēto valsts īpašuma objektu; 3.4. valsts īpašuma objektu saskaņā ar 2006.gada 16.maijā noslēgto valsts mantas pārvaldīšanas līgumu pārvalda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tenisa centrs "Lielupe"" (vienotais reģistrācijas Nr.40003030774) (turpmāk - tenisa centrs "Lielupe"). Tenisa centram "Lielupe" ir deleģēts pienākums uzturēt valsts īpašuma objektu atbilstoši starptautisko sporta veidu federāciju prasībām un nacionālās sporta bāzes statusam. Tas nepieciešams, lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem, kā arī citām starptautiskajām sacensībām tenisā; 3.5. saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta bāzes statusu nosaka speciāls likums; 3.6. saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk - Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 3.apakšpunktu, lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm, valsts īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Arī likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 3.punktā noteikts, ka valsts īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss; 3.7. Augstākās Padomes lēmumā ir ierakstīts konkrētās kapitāl­sabiedrības nosaukums (firma), nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Ņemot vērā Sporta likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot Augstākās Padomes lēmuma 1.panta ievaddaļā noteikto, ka nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam, ar sistēmisko un teleoloģisko metodi interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam); 3.8. saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome. Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē (prot. Nr.7 7.2.§) tika pieņemts lēmums neatbalstīt valsts īpašuma objekta privatizācijas pieteikumus; 3.9. Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam"), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā "Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.433 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam") ir identificēta būtiska problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti, nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam") ir norādīts, ka nepieciešams attīstīt sporta bāzes; 3.10. valsts īpašuma objektā funkciju nodrošināšanai un attīstībai atbilstoši Starptautiskās tenisa federācijas prasībām valsts no 2001.gada līdz 2006.gadam ir veikusi ieguldījumus 291000 latu apmērā; 3.11. valsts īpašuma objekta uzturēšanai 2007.gadā no valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta būves" piešķirts 40000 latu, savukārt projekta "Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tenisa centrs "Lielupe"" būvju rekonstrukcija" priekšizpētes un skiču projekta izstrādei piešķirts 57230 latu; 3.12. valsts īpašuma objekts ir vienīgais tenisa centrs valstī, kur atklāto tenisa laukumu un slēgtās halles atrašanās vienā objektā nodrošina iespēju organizēt visu līmeņu starptautiskos turnīrus atbilstoši Starptautiskās tenisa federācijas izvirzītajām prasībām; 3.13. valsts īpašuma objektu kā galveno tenisa bāzi valstī izmanto valsts izlases (pieaugušie) un jauniešu izlašu dalībnieki visās vecuma grupās, lai sagatavotos startiem dažādu līmeņu sporta sacensībās. Valsts īpašuma objektā tiek rīkotas dažādas valsts un starptautiska mēroga sporta sacensības. Gadā vidēji notiek 35 dažāda mēroga sacensības (vidēji 110 sacensību dienas gadā, tai skaitā 3-4 starptautiskie turnīri, vidēji divas Latvijas jaunatnes meistarsacīkstes vai čempionāti mēnesī, vidēji divi turnīri mēnesī starp dažādiem tenisa klubiem, dažādi bērnu un jauniešu turnīri). 2006.gadā valsts īpašuma objektā ir notikušas Latvijas Republikas meistarsacīkstes un čempionāti (15), starptautiskie turnīri (3), dažādi turnīri bērniem un amatieriem (18). Plānots, ka 2007.gadā valsts īpašuma objektā notiks vismaz 26 dažādu līmeņu sacensības, tai skaitā Latvijas Republikas meistarsacīkstes un čempionāti (6), starptautiskās sacensības (5) un dažādi turnīri bērniem un amatieriem (15); 3.14. valsts īpašuma objekts būs valsts īpašumā, kamēr tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrībā, lai nodrošinātu valsts īpašuma objekta turpmāko attīstību augstas klases sasniegumu sporta vajadzībām. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome, pirms attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu projektu sagatavošanas jautājums tiks saskaņots arī ar Latvijas Nacionālo sporta padomi; 3.15 valsts īpašuma objektu izglītības programmu īstenošanai izmanto Izglītības un zinātnes ministrijas Specializētā tenisa sporta skola (70 audzēkņiem), Jūrmalas pilsētas pašvaldības izglītības iestāde "Zaigas Jansones - Ivanovas tenisa skola" (65 audzēkņiem) un Rīgas pilsētas pašvaldības pamatskola "Rīdze" (20 audzēkņiem); 3.16. valsts īpašuma objektu nodarbībām tenisā izmanto arī citi interesenti, kopskaitā līdz 350 pastāvīgiem apmeklētājiem, tai skaitā 210 bērnu un jauniešu; 3.17. četras telpas 228 m2 kopplatībā (2 % no valsts īpašuma objekta kopplatības) ir iznomātas biedrības "Latvijas Tenisa savienība" birojam, kafejnīcai un sporta preču tirdzniecībai.