1. Article

Skanis Un burti 1.1. Latgalīšu rokstu volūdā skanis apzeimoj ar burtim a, ā, b, c, č, d, e, ē, f, g, ģ, h, i, y, ī, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, o, p, r, s, š, t, u, ū, v, z, ž un burtu savīnuojumim dz, dž. 1.2. Ar burtim a, e, i, y, o, u apzeimoj eisūs patskaņus a, e, i, y, o, u: art, mežs, tikt, cyts, ols, kubuls. Ar burtim ā, ē, ī, ū apzeimoj garūs patskaņus ā, ē, ī, ū: dāls, dzēst, īva, ūga. Šaurūs i plotūs patskaņus e, ē apzeimoj burti e, ē: padebess, svešs, mes, zeme, plēst. Burts ē apzeimoj tikai garū patskani e: ēst, vēļ. Burts y apzeimoj cītū patskani i: vysod, zyrgs. 1.3. Divskaņus roksta ar burtu savīnuojumim ai, au, ei, ie, iu, yu, ou, ui, uo: maize, saule, zeile, sierms, niule, lyugt, klouga, puika, suoļs. Pīļaunama divskaņa uo apzeimuošona ari ar ō: sōļs. 1.4. Škirama patskaņu i, y, divskaņu iu, yu raksteiba. Vuorda suokumā roksta iu: Iubuļs, iudiņs, iudris. Aiz g, j, k roksta i voi iu: giva, jimt, kimūss; giut, jiura, kiuļs. Aiz č, r, š, ž roksta y voi yu: čyguons, čyvynuot, grybu, ryka, šys, šyvums, Žykars; gryuds, šyut, žyužuot, izjamūt gadīņus, kod nuokušajā ziļbē ir meikstynuotuoja skaņa: čivinēt, gribēt, riceņa, šivieja, žideņš. 1.5. Raksteibā atspūguļojams puorskanis lykums, t. i., īprīkšejuos ziļbis patskaņa kvalitati nūsoka nuokušuo ziļbe. Ziļbis kvalitate mainuos piec nūteiktu lykumu: a : e (azars - ezereņš, malns - meļneica); a : o (acs - ocu, rakt - rokdams); ā : ie (bārzs - bierzeņš, lāns - lieneigs); ē : ie : ā (ēst - iesšu - āzdams, sēdēt - siedieju - sādādams); i : y (likt - lyku, zivs - zyvu); y : i (styga - stidzeņa, tylts - tiļteņš); o : a (oltors - altareits, smolks - smaļceņš). 1.6. Izrunā vysi leidzskani ir cīti voi meikstynuoti (meiksti). Meikstūs leidzskaņu burtus ģ, ķ, ļ, ņ roksta, kod aiz jūs ir a, ā, au, o, u, ū, uo: kuģa, Ķuzāns, ļaut, ņaudēt, dativā rūtaļom, pļuove, lokativā Seiļūs. Leidzskaņu burtus nameikstynoj, kod aiz jūs ir e, ē, i, ī voi ei, ie, iu: saule, lēkt, likt, kugis, līkt, neit, lieni, kiula, šliukt. Meikstūs leidzskaņu burtus roksta, kod aiz jūs ir voi ir bejušys meikstynuotuojis skanis: atpakaļ, seņ, bruoļs (bet bruoli), akmiņs (bet akmini), viļņs (bet viļni), eņgeļs (bet eņgeli), ceļt, maļt, suņs, pīkaļne, Aņce, Jaņcs i tml. Leidzskaņu burtus l un n nameikstynoj jaunuokūs aizjimtūs vuordūs: kultura, instituts, inteligence, tolerance i tml.