2. Article

VUORDU UN FORMU PAREIZRAKSTEIBA 2.1. Lītvuords 2.1.1. Lītvuordu izskaņu pareizraksteiba. Latgalīšu rokstu volūdā ir itaidys izskanis: -aiņs (kulaiņs), -aine (vacaine), -aite (ziernaite), -aklys (pynaklys), -akla (vadakla), -aļs (takaļs), -ale (gruobale), -āks (bārnāks), -āns (bruolāns), -eiba (teireiba), -eica (muoseica), -eits (bruoleits), -eite (prīdeite), -eja (Latveja), -eklis (adeklis), -ekle (lutekle), -eļs (zīmeļs), -ele (dvēsele), -ers (Deļvers), -iejs (vediejs), -ieja (nesieja), -ine (meitine), -(i)nīks (saiminīks, patmaļnīks), -(i)neica (saimineica, puorneica), -ins (riekins), -iņs (iudiņs), -iuņs (pārkiuņs), -iune (alkiune), -ive (jaunive), -īņs (viļcīņs), -īne (tuolīne), -īts (kolupīts), -īte (latgalīte), -yns (zūsyns), -yuns (Rušyuns), -yune (viersyune), -ols (vīsols), -ola (mosola), -ova (rīškova), -ovys (rogovys), -šona (ceļšona), -šonuos (ceļšonuos), -tivs (kuostivs), -tive (slauktive), -tova (tierguotova), -tuojs (skaiteituojs), -tuoja (skaiteituoja), -ucs (rupucs), -uks (vaiņuks), -uls (cakuls), -ule (stabule), -uļs (kukuļs), -ums (teirums), -uojs (āduojs), -uoja (āduoja), -uons (bazneicuons), -uve (skotuve), -ūls (veitūls), -ūņs (lītūņs), -ūne (meikstūne). Personvuordūs pīļaunama ari izskaņa -ija (Marija, Valerija). 2.1.1.1. Nu atgrīziniskūs darbeibys vuordu atvasynuotajūs lītvuordūs storp prīdiekli un sakni roksta atgrīziniskū morfemu -sa-: apsavieršona, atsavasaluošona, dasarunuošona, īsatīpšona, nūsabeišona, pasaruodeišona, puorsaiesšona, sasatikšona, aiz prīdiekļu ar iz-, aiz- roksta a (aizalīgšona, izarauduošona). Vuordā lītoj tikai vīnu atgrīziniskū morfemu (aizaklīgšona, apsarunuošona). Pīļaunama ari lītvuordu raksteiba ar za: sazatikšona, nūzabeišona. Nu 1. konjugacejis darbeibys vuordu, kuru saknis beidzās ar s un z, ar izskaņu -šona atvasynuotūs lītvuordus roksta itai: nesšona, vesšona, krisšona, lauzšona. 2.1.1.2. Lītvuordūs, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar izskaņu -eit nanūteiksmē, izskanis -šona prīškā rokstoms divskaņs -ei- (peļneit - peļneišona); atvasynuojumūs ar -jums leidzskaņa -j- prīškā roksta patskani -e- (nūsacejums). Lītvuordūs, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar izskaņu -ēt nanūteiksmē, izskanis -šona prīškā rokstoms divskaņs -ie- (meklēt - mekliešona); divskani -ie- roksta ari atvasynuojumūs ar -jums leidzskaņa -j- prīškā (mekliejums). Pīļaunama ari raksteiba ar -ei-: meklēt - mekleišona, slavēt - slaveišona. 2.1.2. Lītvuordu formu pareizraksteiba 2.1.2.1. Pyrmuos deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -s, -ys, -š: golds, orklys, ceļš. Lītvuordus viejs, kars roksta ar -s. 2.1.2.2. Ūtruos deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -s: akmiņs, bolūds, dzeļzs, pasauļs, suņs, suoļs voi golūtni -is: greislis, gruobeklis, kauslis. 2.1.2.3. Trešuos deklinacejis īpašvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -us: Jezus Kristus, dativā - golūtni -um: Jezum Kristum, lokativā - golūtni -ū: Jezū Kristū. 2.1.2.4. Catūrtuos deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -a: golva, lopa. Aiz cītuo leidzskaņa vīnskaitļa genitivā, daudzskaitļa nominativā un akuzativā ir golūtne -ys: golvys, lopys, aiz meikstynuotuo (meikstuo) leidzskaņa - golūtne -is: dalis, kuojis, vacainis. Pīļaunama ari raksteiba ar golūtni -as: golvas, lopas. 2.1.2.5. Pīktuos deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -e: depe, egle, zeme. Vīnskaitļa genitivā, daudzskaitļa nominativā un akuzativā ir golūtne -is: depis, eglis, zemis. Pīļaunama ari raksteiba ar golūtni -es: depes, egles, zemes. Vīnskaitļa dativā roksta golūtni -ei: depei, eglei, zemei, lokativā - golūtni -ē: depē, eglē, zemē. 2.1.2.6. Sastuos deklinacejis sīvīšu dzimtis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -s: nakts, sirds. Vīnskaitļa dativā roksta golūtni -ei: naktei, sirdei. Vuordus, kuru sakne beidzās ar b, m, p, v, daudzskaitļa genitivā roksta itai: dūbu, zemu, upu, viervu. 2.2. Īpašeibys vuords 2.2.1. Īpašeibys vuordu izskaņu pareizraksteiba. Latgalīšu rokstu volūdā ir itaidys īpašeibys vuordu izskanis: -aids (cytaids), -aida (cytaida), -ains (dūbains), -aina (muolaina), -aine (calaine), -eica (meļneica), -eigs (veseleigs), -eiga (struodeiga), -eims (vāleims), -eima (tuoleima), -ejs (viersejs), -eja (suoleja), -eņš (mozeņš), -eņa (mozeņa), -iņs (muoliņs pūds), -ine (kūcine laiva), -iņka (moziņka), -iņks (moziņks), -iska (geografiska), -iskys (latgaliskys), -yska (uoryska), -iškys (meļniškys), -yns (eistyns), -ojs (sulojs), -oja (muoloja), -ons (soldons), -ona (slovona), -uots (lopuots), - uota (dyumuota). 2.3. Skaitļa vuords 2.3.1. Pamata skaitļa vuordu pareizraksteiba: vīns - vīna, div(i), diveji - divejis, treis, četri - četrys, pīci - pīcys, seši - sešys, septeni - septenis, ostoni - ostonis, deveni - devenis; desmit, četrpadsmit, pīcpadsmit, sešpadsmit, septeņpadsmit, ostoņpadsmit, deveņpadsmit, četrdesmit, sešdesmit, septeņdesmit, ostoņdesmit, deveņdesmit, symts, tyukstūša, miļjons, miļjards. Pīļaunamys ari skaitļa vuordu formys četrupadsmit, četrudesmit. 2.3.2. Kuortys skaitļa vuordu pareizraksteiba: pyrmais - pyrmuo, ūtrais - ūtruo // ūtrei, trešais - trešuo, catūrtais - catūrtuo, pīktais - pīktuo, sastais - sastuo, septeitais - septeituo, ostoitais - ostoituo, deveitais - deveituo, dasmytais - dasmytuo, symtais - symtuo, tyukstūšais - tyukstūšuo, miļjonais - miļjonuo, miļjardais - miļjarduo. Lītojamys ari kuortys skaitļa vuordu formys ar nanūteiktū golūtni: ūtrys - ūtra, trešs - treša, dasmyts, pīcpadsmyts, divdesmit pīkts. 2.4. Vītnīkvuords 2.4.1. Personu vītnīkvuordi: es, tu, jis - jei, mes, jius, jī - juos. 2.4.2. Atgrīziniskais vītnīkvuords: seve // sevi. 2.4.3. Pīdareibys vītnīkvuordi: muns - muna, tovs - tova, sovs - sova, munejs - muneja, tovejs - toveja, sovejs - soveja, juo - juos; myusu - myusejais, myusejuo, jiusu - jiusejais, jiusejuo. 2.4.4. Nūruodomī vītnīkvuordi: itys - itei, tys - tei, itaids - itaida, taids - taida, šys - šei, šaids - šaida. Vītnīkvuordu itys - itei, tys - tei, šys - šei daudzskaitļa dativa formys ir: itim - itom, tim - tom, šim - šom. 2.4.5. Nanūteiktī vītnīkvuordi: cyts - cyta, kaids - kaida, kurs - kura. 2.4.5.1. Škierti roksta nanūteiktūs vītnīkvuordus ar: kas (kas naviņ, kas nabejs), kazyn (kazyn kas, kazyn kaids - kazyn kaida, kazyn kurs - kazyn kura), nazyn (nazyn kaids - nazyn kaida, nazyn kas, nazyn kurs - nazyn kura), koč (koč kaids - koč kaida, koč kas, koč kurs - koč kura), kod (kod kaids - kod kaida, kod kas, kod kurs - kod kura). Škierti roksta ari nanūteiktūs vītnīkvuordus kaids nakaids - kaida nakaida, kas nakas, kurs nakurs - kura nakura, kaids nabejs - kaida nabejs, kurs nabejs - kura nabejs. 2.4.5.2. Kūpā roksta nanūteiktūs vītnīkvuordus ar naz-: nazkurs - nazkura, nazkurais - nazkuruo, nazkas, nazkaids - nazkaida. 2.4.6. Vaicojamī un attīksmis vītnīkvuordi: kas, kaids - kaida, kurs - kura. 2.4.7. Nūteiktī vītnīkvuordi: kotrys - kotra, pats - poša, vyss - vysa. 2.4.7.1. Škierti roksta nūteiktūs vītnīkvuordus vyss kas, kurs kotrys - kura kotra, taids pats - taida poša, taids pat - taida pat, tys pat - tei pat, tys pats - tei poša. 2.4.7.2. Kūpā roksta nūteiktūs vītnīkvuordus ar sev-: sevkurs - sevkura, sevkotrys - sevkotra. 2.4.8. Nūlīguma vītnīkvuordus roksta ar ni-: nikas, nikaids - nikaida, nivīns - nivīna. 2.4.9. Vītnīkvuordu jis - jei, itys - itei, šys - šei, tys - tei, myusejais - myusejuo, jiusejais - jiusejuo, munejais - munejuo, sovejais - sovejuo, kurais - kuruo, sevkurais - sevkuruo, kai ari nūteiktūs vītnīkvuordu daudzskaitļa genitiva formys roksta ar -ūs: jūs, itūs, tūs, šūs, myusejūs, jiusejūs, munejūs, sovejūs, kurūs, sevkurūs. Pīļaunama ari golūtne -ū: jū, itū, tū, šū, munejū, jiusejū, munejū, sovejū, kurū, sevkurū. 2.5. Darbeibys vuords 2.5.1. Nanūteiksme 2.5.1.1. Teišūs darbeibys vuordu nanūteiksmē roksta golūtni -t, pīmāram, byut, īt, runuot, atgrīziniskūs - golūtni -tīs, pīmāram, vērtīs, runuotīs, smītīs. 2.5.1.2. Ar prīdieklim atvasynuotūs darbeibys vuordūs storp prīdiekli un sakni roksta atgrīziniskū morfemu -sa-: atsagrīzt, nūsapērt, sasasukuot, aiz prīdiekļu iz-, aiz- roksta -a- (izavest, aizaklīgt). Pīļaunama ari darbeibys vuordu raksteiba ar -za-: sazavasaluot, pazarunuot. Vuordā lītoj tikai vīnu atgrīziniskū morfemu (aizaklīgt, apsarunuot). 2.5.1.3. Naregularī darbeibys vuordi 1. dūmu īmu asu 2. dūd ej esi 3. dūd īt ir 1. dūmam īmam asam 2. dūmat ejat asat Pīļaunamys ari vīnskaitļa 1. personys formys dūdu, eimu, asmu, daudzskaitļa 1. personys formys dūdam, eimam, daudzskaitļa 2 personys formys dūdat, eimat, īmat, ejte. 2.5.1.4. Ūtruos konjugacejis darbeibys vuordu nanūteiksmē roksta izskanis: -(yn)uot: staiguot, skoluot, dadzynuot; -eit: miereit (latvīšu literarajā volūdā atbylst -īt - mērīt); -ēt: gribēt (latvīšu literarajā volūdā atbylst -ēt - gribēt). 2.5.1.5. Trešuos konjugacejis darbeibys vuordus nanūteiksmē roksta ar izskaņom: -eit: gaideit (latvīšu literarajā volūdā atbylst -īt - gaidīt), -ēt: ticēt (latvīšu literarajā volūdā atbylst -ēt - ticēt). 2.5.2. Konjugacejis 2.5.2.1. Pyrmuo konjugaceja 2.5.2.1.1. Pyrmuos konjugacejis darbeibys vuordim tagadnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir -am, -at (krist - kreitam, kreitat). 2.5.2.1.2. Tim darbeibys vuordim, kurim paguotnis 3. persona beidzās ar -e, paguotnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir -em, -et (ceļt - cēle - cēlem - cēlet). 2.5.2.1.3. Tim darbeibys vuordim, kurim paguotnis 3. persona beidzās ar -a, paguotnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir -om, -ot (augt - auga - augom - augot). 2.5.2.1.4. Daļai darbeibys vuordu vīnskaitļa 1. personā mainuos saknis beigu leidzskaņs: d : ž (vede - vežu), t : š (mete - mešu), s : š (nese - nešu), c : č (sauce - sauču), l : ļ (cēle - cieļu). 2.5.2.1.5. Darbeibys vuordim, kurim nanūteiksmis calms beidzās ar s (nest, vest, krist) voi z (lauzt), nuokūtnis vīnskaitļa 1. personu roksta itai: nesšu, vesšu, krisšu, lauzšu, 3. personu - ness, vess, kriss, lauzs. 2.5.2.2. Ūtruo konjugaceja 2.5.2.2.1. Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -uot, -ynuot, tagadnē ir -oj- (-ynoj-), paguotnē - -uoj- (-ynuoj-), pīmāram, skoluot - skoloju, skoluoju, dūmuot - dūmoju, dūmuoju, ratynuot - ratynoju - ratynuoju. 2.5.2.2.2. Darbeibas vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -uot, ir itaidys personu formys: Tag. Pag. Nuok. 1. dūmoju dūmuoju dūmuošu 2. dūmoj dūmuoji dūmuosi 3. dūmoj dūmuoja dūmuos 1. dūmojam dūmuojom dūmuosim 2. dūmojat dūmuojot dūmuosit Pīļaunamys ari tagadnis daudzskaitļa 2. personys formys ar -te (dūmojte), paguotnis formys ar -ov- (skolovu, dūmovu, ratynovu). 2.5.2.2.3. Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -eit, ir itaidys personu formys: Tag. Pag. Nuok. 1. peļneju peļneju peļneišu 2. peļnej peļneji peļneisi 3. peļnej peļneja peļneis 1. peļnejam peļnejom peļneisim 2. peļnejat peļnejot peļneisit Pīļaunamys ari paguotnis formys peļnieju, peļnieji, peļnēja, peļnējam, peļnējat; nuokūtnis formys peļnēs, peļnēsim, peļnēsit. 2.5.2.2.4. Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -ēt, ir itaidys personu formys: Tag. Pag. Nuok. 1. kaveju kavieju kaviešu 2. kavej kavieji kaviesi 3. kavej kavēja kavēs 1. kavejam kaviejom kavēsim 2. kavejat kaviejot kavēsit Pīļaunamys ari paguotnis formys kavēja, kavējam, kavējat; nuokūtnis formys kaveišu, kaveisi. 2.5.2.2.5. Ūtruos konjugacejis darbeibys vuordim tagadnis daudzskaitļa 1. i 2. personys golūtnis ir -am, -at (staiguot - staigojam, staigojat). 2.5.2.3. Trešuo konjugaceja 2.5.2.3.1. Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -eit, ir itaidys personu formys: Tag. Pag. Nuok. 1. losu laseju laseišu 2. losi laseji laseisi 3. losa laseja laseis 1. losom lasejom laseisim 2. losot lasejot laseisit Pīļaunamys ari paguotnis formys lasieju, lasieji, lasēja, lasējam, lasējat; nuokūtnis formys lasēs, lasēsim, lasēsit. 2.5.2.3.2. Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -ēt, ir itaidys personu formys: Tag. Pag. Nuok. 1. radzu redzieju redziešu 2. redzi redzieji redziesi 3. redz redzēja redzēs 1. redzim redziejom redzēsim 2. redzit redziejot redzēsit Pīļaunamys ari paguotnis formys redzēja, redzējam, redzējat; nuokūtnis formys redzeišu, redzeisi. 2.5.2.3.3. Darbeibys vuordim muocēt, derēt, tecēt tagadnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir -am, -at (muokam, muokat), paguotnis daudzskaitļa 1. un 2. personā ir -iejom, -iejot (muociejom, deriejom, teciejom). 2.5.2.3.4. Ūtruos i trešuos konjugacejis darbeibys vuordim paguotnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir -om, -ot (skoluojom, skoluojot; rakstejom, rakstejot). 2.5.2.3.5. Vysim 1., 2. i 3. konjugacejis darbeibys vuordim nuokūtnis daudzskaitļa 1. un 2. persona beidzās ar -sim, -sit (nessim, nessit; mozguosim, mozguosit; raksteisim, raksteisit). 2.5.3. Atgrīziniskī darbeibys vuordi Vysim bezprīdiekļa atgrīziniskajim darbeibys vuordim eistineibys izteiksmē vīnkuoršajā tagadnē, paguotnē i nuokūtnē vīnskaitļa 1. personā roksta golūtni -ūs, 2. personā - golūtni -īs. 3. personā i daudzskaitļa 1. i 2. personā golūtnis ir atškireigys: -ās, -amēs, -atēs (tag. nasās, nasamēs, nasatēs); -uos, -omēs, -otēs (tag. losuos, losomēs, losotēs; pag. vuicejuos, vuicejomēs, vuicejotēs); -īs, -imēs, -itēs (tag. turīs, turimēs, turitēs, nuok. ruodeisīs, ruodeisimēs, ruodeisitēs); -ēs, -emēs, -etēs (pag. vērēs, vēremēs, vēretēs). Ar prīdiekli darynuotūs atgrīziniskūs darbeibys vuordus lūka taipat kai teišūs darbeibys vuordus. 2.5.4. Pavielis izteiksme Pavielis izteiksmis daudzskaitļa 2. personā ir golūtne -it, -itēs: nesit!, vuicitēs! Paralelys formys ir darbeibys vuordam īt: ejte!, ejit! Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -uot un -ynuot, daudzskaitļa 2. personā pīļaunamys formys ar -te: dūmojte!, mozgojte!, kavejte! 2.5.5. Vieliejuma izteiksme Vieliejuma izteiksmē vysuos personuos teišajim darbeibys vuordim ir golūtne -tu, pīmāram, īt - ītu, runuot - runuotu, atgrīziniskajim darbeibys vuordim - golūtne -tūs, pīmāram, suoktīs - suoktūs, runuotīs - runuotūs. Pīļaunamys ari vieliejuma izteiksmis ar atškireigom golūtnem kotrai personai: es ītum, tu ītim, jis, jei ītu, mes ītumem, jius ītumet, jī, juos ītu. 2.5.6. Atstuostejuma izteiksme 2.5.6.1. Atstuostejuma izteiksmis vīnkuoršuos tagadnis formys beidzās ar -ūt, -ūtīs: asūt, mozgojūtīs. Atstuostejuma izteiksmē tagadnē lītojami ari tagadnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -s, -ūte, daudzskaitlī - -ūts: ass, asūte, asūts, asūši, asūšys; soks, sokūte, sokūts, sokūši, sokūšys. 2.5.6.2. Atstuostejuma izteiksmis vīnkuoršuos nuokūtnis formys beidzās ar -šūt, -šūtīs, pīmāram, nesšūt, ceļšūt, mozguošūtīs. Atstuostejuma izteiksmē nuokūtnē lītojami ari nuokūtnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -škys, -škūte, daudzskaitlī - ar -škūts, -škūši, -škūškys, pīmāram: neškys, neškūte, neškūts; ceļškys, ceļškūte, ceļškūts, laužkys, laužkūte, laužkūts, laužkūši, laužkūšys. 2.5.7. Supins Bez īrūbežuojuma lītoj supinu, kū roksta ar -tu, -tūs, pīmāram, (īsim) āstu, (skrīsim) mauduotūs. 2.5.8. Divdabs 2.5.8.1. Aktivī divdabi 2.5.8.1.1. Tagadnis aktivajim lūkomajim divdabim vīnskaitļa nominativā ir izskanis -ūšs, -ūša, -ūšais, -ūšuo: dylstūšs, dylstūša, dylstūšais, dylstūšuo. 2.5.8.1.2. Paguotnis aktivajim lūkomajim divdabim vīnskaitļa nominativā ir golūtne -s un izskanis -use, -ušais, -ušuo: peļnejs, peļnejuse, peļnejušais, peļnejušuo. Divdabim, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar -eit nanūteiksmē, golūtnis voi izskanis prīškā roksta -ej- (lasejs, lasejuse, lasejušais, lasejušuo). Divdabim, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar -ēt nanūteiksmē, golūtnis voi izskanis prīškā roksta -iej- (pīredziejs, pīredziejuse, pīredziejušais, pīredziejušuo). 2.5.8.2. Pasivī divdabi 2.5.8.2.1. Tagadnes pasivajim lūkomajim divdabim ir izskanis -ams, -ama, -amais, -amuo, -oms, -oma, -omais, -omuo. Divdabim, kuri darynuoti nu darbeibys vuordu, kam daudzskaitļa 1. personā ir golūtne -am voi -im, vīnskaitļa nominativā ir izskanis -ams, -ama, -amais, -amuo (nasams, nasama, nasamais, nasamuo, radzams, radzama, radzamais, radzamuo), divdabim, kuri darynuoti nu darbeibys vuordu, kam daudzskaitļa 1. personā ir golūtne -om, vīnskaitļa nominativā ir izskanis -oms, -oma, -omais, -omuo (gaidoms, gaidoma, gaidomais, gaidomuo). 2.5.8.2.2. Paguotnis pasivajim lūkomajim divdabim ir izskanis: -ts, -ta, -tais, -tuo (dūts, dūta, dūtais, dūtuo). Ka darbeibys vuordam, nu kura atvasynuots divdabs, paguotnē golūtnis prīškā ir z (lauze), paguotnis pasivajim lūkomajim divdabu izskanis -ts, -ta prīškā roksta z (lauzts); ka darbeibys vuordam paguotnē ir s, d, t (plēse, gryude, syta), izskanis -ts, -ta prīškā roksta s (plāsts, gryusts, systs). 2.5.8.3. Daleji lūkomī divdabi 2.5.8.3.1. Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskanis rokstomys itai: -dams, -dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos (dareidams, dareidama, dareidami, dareidamys, dareidamīs, dareidamuos); -s, -ūte, -ūts (nass, nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys). Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskaņu -dams, -dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos prīškā rokstoms z, ka paguotnē golūtnis prīškā ir d, t, z (ēst - ēde, āzdams, krist - kryta, kryzdams, lauzt - lauze, lauzdams). Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskaņu -dams, -dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos prīškā rokstoms s, ka paguotnē golūtnis prīškā ir s: dzēst - dzēse, dzāsdams. 2.5.8.3.2. Lītojami ari tagadnis aktivī daleji lūkamī divdabi ar -s, -ūte, -ūts, daudzskaitlī - -ūši, -ūšys: nass, nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys; nuokūtnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -škys, -škūte, -škūts, daudzskaitlī - ar -škūši, -škūšys: veškys, veškūte, veškūts, veškūši, veškūšys. 2.6. Lūkomūs vuordu nūteiktūs formu pareizraksteiba 2.6.1. Īpašeibys vuordu, kuortys skaitļa vuordu, vītnīkvuordu i divdabu veirīšu dzimtis vīnskaitļa nominativa golūtne ir -ais: lobais, pyrmais, munejais, kurais, plaukstūšais, paguojušais, nasamais, rokstomais, caltais, sīvīšu dzimtis vīnskaitļa nominativa golūtne ir -uo: lobuo, pyrmuo, munejuo, kuruo, plaukstūšuo, paguojušuo, nasamuo, rokstomuo, caltuo. 2.6.2. Veirīšu i sīvīšu dzimtis īpašeibys vuordam, kuortys skaitļa vuordam, vītnīkvuordam i divdabam daudzskaitļa genitiva golūtne ir -ūs: lobūs, pyrmūs, munejūs, kurūs, plaukstūšūs, paguojušūs, nasamūs, rokstomūs, caltūs, kurūs. Ar -ūs roksta ari vītnīkvuordu daudzskaitļa genitiva formys jūs, itūs, tūs, šūs. Pīļaunama ari golūtne -ū: lobū, pyrmū, munejū, kurū, plaukstūšū, paguojušū, nasamū, rokstomū, caltū; jū, itū, tū, šū. 2.6.3. Vīnskaitļa dativā, lokativā, daudzskaitļa dativā, instrumentalī i lokativā nūteiktū golūtni roksta ar paplašynuojumu -aj-: lobajam, pyrmajam, lobajai, pyrmajai, lobajā, pyrmajā, lobajim, pyrmajim, lobajom, pyrmajom, lobajūs, pyrmajūs, lobajuos, pyrmajuos. 2.6.4. Veirīšu dzimtis daudzskaitļa dativa i instrumentaļa golūtne ir -im, sīvīšu dzimtis - -om: boltajim, boltajom, vacajim, vacajom. 2.7. Apstuokļa vuords 2.7.1. Nu īpašeibys vuordu darynuotus apstuokļa vuordus roksta itai: lobs - labi, lāns - lieni, vāls - vieli; gauds - gauži, sovaids - sovaiži, drūss - drūši, gleits - gleiši, dreizs - dreiži, augsts - augši; lāts - lieši, rats - reši, smolks - smaļči, zams - zemli. Lītojamys ari apstuokļa vuordu formys ar -ai (vālai, lātai, ratai, smolkai, zamai). 2.7.2. Ar ņ roksta apstuokļa vuordus seņ, naseņ, šudiņ, rudiņ, svīdiņ, skrītiņ, rautiņ, pyrmūdiņ, ūtardiņ, trešdiņ, catūrtdiņ, pīktdiņ, sastdiņ, svātdiņ; ar n - apstuokļa vuordus augšan, eistyn, kluotyn, nūstyn, otkon, slapyn. 2.7.3. Kūpā roksta apstuokļa vuordus ar: aiz- : aizkam, aizkuo, aiztuo; deļ- : deļkam, deļkuo, deļtuo; naz- : nazcik, nazkai, nazkod, nazkur; pa- : paceļu, pamozam, papylnam; par- : parkū, partū. 2.7.4. Škierti roksta apstuokļa vuordus ar: naviņ : cik naviņ, kai naviņ, kod naviņ, kur naviņ; nabejs : cik nabejs, kai nabejs, kod nabejs, kur nabejs; koč : koč cik, koč kai, koč kod, koč kur; kod : kod cik, kod kai, kod kod, kod kur. Škierti roksta ari apstuokļa vuordus kai nakai, kur nakur, kur nabejs, kod nabejs, kod nakod, škārs garum. 2.7.5. Vītys nūzeimē lītuotu apstuokļa vuordu pa prīšku roksta škierti, laika nūzeimē - kūpā, t. i., paprīšku. 2.8. Prīvuordi Ar eisu patskani roksta prīvuordus deļ, nu, pi. Prīvuordus da, iz lītoj bez īrūbežuojuma. Prīvuordus aiz, deļ, par kūpā ar vītnīkvuordu roksta škierti: aiz kuo (aiz tuo), deļ kuo (deļ tuo), par kū (par tū). 2.9. Saikli Škierti rokstomi salyktī saikli deļtuo ka, partū ka, kai - tai, ni - ni, kū - tū. Savīnuojuma saiklis i, kurs radīs nu vacuokys formys *ir, lītojams bez īrūbežuojuma. 2.10. Partikulys Bīžuok lītojamuos partikulys roksta itai: koč, kod, viņ, naviņ, kazyn, nazyn. Apstyprynuojuma partikula ir nui, nūlīguma partikula- nā.