84. Article — ).
Arī izņēmumus no jebkura minētā
principa noteic pati Satversme. Piemēram, Satversmes
85. pantā attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešiem ir
koriģēts tiesnešu neatceļamības princips, nosakot, ka Satversmes
tiesas tiesneši tiek ievēlēti uz noteiktu termiņu.
27. Tiesiskā valstī varas
dalīšana ir spēkā kā princips, kas īpaši sargā tiesnešu
neatkarību no izpildvaras iejaukšanās (sk.: Cipeliuss R.
Vispārējā mācība par valsti. Rīga: izdevniecība AGB, 1998,
244. lpp.).
Viens no galvenajiem kritērijiem,
kas nodrošina tiesneša neatkarību, ir Saeimas lēmums par viņa
iecelšanu vai apstiprināšanu amatā. Demokrātiskā sabiedrībā
tiesas izveide lielā mērā atstājama tieši likumdevēja ziņā, lai
novērstu izpildvaras ietekmi uz to. Šādu secinājumu par Satversmē
noteiktajām tiesu varas neatkarības garantijām apstiprina arī
tas, ka tiesu iekārtas un procesa likumus var grozīt tikai Saeima
vai tauta (sk. Satversmes tiesas 2004. gada
5. novembra sprieduma lietā Nr. 2004-04-01
10.1. punktu).
Tātad, lai
tiesnesis varētu īstenot tiesas spriešanas funkciju un citas
tiesu varai nodotās funkcijas, ir nepieciešams, lai viņu amatā
būtu iecēlusi vai apstiprinājusi Saeima.
28. ANO Starptautiskajā
pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām noteiktais
tiesnešu neatkarības princips visupirms attiecas uz tiesnešu
iecelšanas kārtību un iecelšanai nepieciešamo kvalifikāciju, uz
garantijām tiesneša amata saglabāšanai līdz pensionēšanās vecuma
sasniegšanai vai noteiktā pilnvaru termiņa beigām, uz
nosacījumiem paaugstināšanai amatā un pārcelšanai citā amatā, uz
pilnvaru apturēšanas un izbeigšanas kārtību, kā arī tiesu varas
faktisko neatkarību no izpildvaras vai likumdevēja politiskās
ietekmes (sk.: International Covenant on Civil and Political
Rights, Article 14, General Commment No. 32, para. 19).
Tiesneša pilnvaru termiņa
nosacījumi ir būtiski tiesnešu neatkarības nodrošināšanai
Satversmes 83. panta izpratnē.
Jau Satversmes izstrādāšanas laikā
šim jautājumam uzmanību veltīja arī Satversmes sapulce.
Satversmes izstrādāšanas komisijas referents Jānis Purgals,
raksturojot Satversmes projektu, uzsvēra: "Mums ir nepieciešama
neatkarīga tiesa. Tādēļ mums ir jāieved tāda tiesnešu iecelšanas
kārtība, kas šo neatkarību garantē. […] Ja mēs augstākos
tiesnešus ieceltu tikai uz sešiem gadiem, tad viņu neatkarība
nebūtu nodrošināta; tiesneši nebūtu droši, ka viņi visus savus
piedzīvojumus, savas zināšanas varēs izlietot tiesnesībai. Katrs
tiesnesis aprēķinās, uz cik ilgu laiku viņš tiek ievēlēts…"
(sk. Latvijas Republikas Satversmes sapulces IV sesijas
20. sēdes 1921. gada 9. novembrī
stenogrammu).
Tieši pilnvaru termiņa
ierobežojuma neesamība lielā mērā nodrošina tiesneša neatkarību -
šajā laikā tiesnesi var atcelt vai atbrīvot no amata tikai likumā
īpaši paredzētos gadījumos (sk. Satversmes tiesas
2004. gada 5. novembra sprieduma lietā
Nr. 2004-04-01 11.3. punktu).
Atsevišķos gadījumos var būt
pieļaujama tiesneša iecelšana vai apstiprināšana amatā uz
noteiktu termiņu, taču šādos gadījumos nepieciešams nodrošināt
papildu tiesneša neatkarības garantijas (sk. Satversmes
tiesas 2004. gada 5. novembra sprieduma lietā Nr. 2004-04-01
10.1. un 11.3. punktu).
Tātad no tiesu
neatkarības viedokļa svarīgi ir arī tas, lai tiesneša pilnvaru
termiņš pasargātu tiesnesi no jebkādas ietekmes uz viņa
lēmumiem.
29. Tiesībsargs uzskata, ka
apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 83. pantam tāpēc, ka
liedz atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā personām, kas
bijušas ieceltas vai ievēlētas par vispārējās jurisdikcijas
tiesas vai administratīvās tiesas tiesnešiem uz ierobežotu
termiņu. Tiesībsargs arī norāda, ka, liekot tiesnesim atkārtoti
pretendēt uz amatu - kā A. Lepses gadījumā - varētu tikt
pārkāpts tiesnešu neatkarības princips.
Satversmes tiesas likuma
7. panta ceturtā daļa noteic tikai principu, ka Satversmes
tiesas tiesnešiem ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša
amatā. Taču nedz Satversmes tiesas likums, nedz likums "Par tiesu
varu" neparedz skaidru kārtību, kādā šī tiesneša atgriešanās
notiktu, proti, likums nenoteic nedz procesuālos lēmumus, uz kuru
pamata tiesnesis varētu atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā,
nedz arī termiņus, kādos Augstākajai tiesai, Tieslietu
ministrijai un citām atbildīgajām institūcijām būtu jānodrošina
šo tiesību īstenošana.
Likuma "Par tiesu varu"
86.1 pants paredz iespēju tiesnesi uz noteiktu
laiku norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā),
Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskajā
organizācijā. Turklāt šajā pantā likumdevējs visai detalizēti
noregulējis attiecīgo tiesību īstenošanas kārtību, citastarp
norādot arī ar tiesneša norīkošanu un atgriešanos tiesneša amatā
saistītos procesuālos aspektus.
Attiecībā uz Satversmes tiesas
likuma 7. panta ceturtajā daļā paredzētajām tiesībām šāds
regulējums nav noteikts. Tādēļ var piekrist Tieslietu ministrijas
secinājumam, ka tiesiskais regulējums, kas nodrošina Satversmes
tiesas tiesnešu atgriešanos iepriekšējā tiesneša amatā pēc
Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām, nav
pietiekami efektīvs. Likumdevējs nav noteicis precīzu kārtību,
kādā tiesneši, tostarp Augstākās tiesas tiesneši, kuri beiguši
pildīt Satvesmes tiesas tiesneša pienākumus, var īstenot savas
tiesības atgriezties iepriekšējā amatā (sk. lietas materiālu
75. lpp.).
"Latvijas Satversmes un
demokrātisko valstu konstitūciju autori visā pasaulē paģēr
neatkarīgu tiesu varu un īpašu tiesneša statusu ne jau tādēļ, ka
kādam tā vienkārši patiktu, bet tādēļ, ka tā ir absolūti
nepieciešama demokrātiskas tiesiskas valsts sastāvdaļa"
(Endziņš A. Tiesu sistēmas un politikas saskarsme un dinamika
// Jurista Vārds, 2002. gada 7. maijs, Nr. 9). Kā
jau norādījis arī Augstākās tiesas plēnums, prasība pēc
neatkarīgas tiesas nav tiesnešu iegriba, bet gan katra cilvēka
tiesības (sk. Augstākās tiesas plēnuma 1991. gada
11. marta lēmumu Nr. 1 "Par Latvijas Republikas tiesu
neatkarību").
Satversmes 83. pants prasa,
lai likumdevējs tiesneša karjeras virzību skaidri noteiktu tiesu
iekārtas likumos. Šādas kārtības neesamība vai plašas rīcības
brīvības atstāšana izpildvaras institūcijām, lemjot par tiesneša
karjeras virzību, var apdraudēt tiesnešu neatkarību.
Satversmes
tiesas likuma 7. panta ceturtās daļas vārdi "persona, kas
saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez
pilnvaru termiņa ierobežojuma" neatbilst Satversmes
83. pantam, jo likumdevējs nav paredzējis šajā pantā
noteikto tiesību īstenošanas kārtību.
30. Satversme ir vienots
veselums, un tajā ietvertās tiesību normas ir savstarpēji cieši
saistītas. Katrai Satversmes normai ir sava noteikta vieta
Satversmes sistēmā, un nevienai Satversmes normai nevar piešķirt
lielāku nozīmi, nekā to paredz Satversmes sapulces griba vai
Satversmes teksts. Lai pilnīgāk un objektīvāk varētu noskaidrot
atsevišķu Satversmes normu saturu, tās interpretējamas kopsakarā
ar citām Satversmes normām (sk. Satversmes tiesas
2005. gada 16. decembra sprieduma lietā
Nr. 2005-12-0103 13. punktu). Satversmes vienotības
princips liedz atsevišķu konstitucionālo normu iztulkot atrauti
no citām Satversmes normām, jo Satversme kā vienots dokuments
ietekmē katras atsevišķas normas tvērumu un saturu.
Satversmes 83. pantā
ietvertais tiesas un tiesnešu neatkarības princips nevar tikt
aplūkots atrauti no citām Satversmes 6. nodaļas normām, kas
Satversmē ietvertas ar mērķi tiesas un tiesnešu neatkarības
principa pamatelementiem piešķirt konstitucionālu rangu. Šajā
lietā Satversmes 83. pants vērtējams, ņemot vērā arī
Satversmes 84. pantu.
31. Satversmes
84. panta pirmais teikums paredz, ka tiesnešus apstiprina
Saeima un viņi ir neatceļami.
Satversmes tiesas likuma
7. panta ceturtā daļa konkretizē Satversmes 84. panta
pirmā teikuma prasības attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas
tiesu un administratīvo tiesu tiesnešiem, kas apstiprināti par
Satversmes tiesas tiesnešiem, pēc tam, kad ir beidzies viņu kā
Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš.
Tiesnešu neatkarības
nodrošināšanai ir svarīga tiesnešu neatceļamība pirms viņiem
noteiktā pilnvaru termiņa beigām, ja vien nav iestājies
Satversmes 84. panta otrajā teikumā paredzētais gadījums.
Termiņš, uz kādu tiesnesis ir apstiprināts par vispārējās
jurisdikcijas tiesas tiesnesi vai administratīvās tiesas
tiesnesi, proti, divi, trīs vai desmit gadi vai bez pilnvaru
termiņa ierobežojuma, pretēji tiesneša gribai var tikt saīsināts
tikai tādā gadījumā, ja, pamatojoties uz tiesas spriedumu
krimināllietā vai tiesnešu disciplinārlietu kolēģijas lēmumu,
tiesnesis tiek atcelts no amata.
Tiesneša apstiprināšana par
Satversmes tiesas tiesnesi nevar tikt uzskatīta par atcelšanu no
amata, bet drīzāk gan par tiesneša kompetences un
profesionalitātes novērtējumu. Tādēļ Satversmes 84. pants
pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām prasa saglabāt
tiesnesim, ja viņš to vēlas, iespēju nostrādāt iepriekšējā
tiesneša amatā tam atvēlēto termiņu līdz galam.
Ja persona bijusi apstiprināta par
tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tā var atgriezties
iepriekšējā tiesneša amatā un turpināt spriest tiesu.
Ja persona bijusi apstiprināta par
tiesnesi uz noteiktu termiņu, tai ir tiesības atgriezties
tiesneša amatā uz atlikušo termiņa daļu un pēc termiņa beigām
vispārējā kārtībā risināt jautājumu par tiesneša karjeras
turpināšanu tiesu sistēmā.
32. Saskaņā ar Satversmes
tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību normas, kuras
Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošām augstāka juridiskā
spēka tiesību normām, uzskatāmas par spēkā neesošām no Satversmes
tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav
noteikusi citādi.
32.1. Satversmes tiesas
likuma 7. panta ceturtā daļa tikai daļēji nodrošina
Satversmes 83., 84. un 91. panta pirmās daļas prasību
ievērošanu. Satversmes tiesa spriedumā konstatējusi, ka
apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 83. pantam un
91. panta pirmajam teikumam.
Tā kā Satversmes tiesas likuma
7. panta ceturtajā daļā ietverto tiesību nepieciešamību
paredz Satversmes 84. pants, neatstājot likumdevējam
tiesības izvērtēt attiecīgā regulējuma lietderību, likumdevējam
ir pienākums precizēt šo Satversmes tiesas likuma normu tādējādi,
lai tā atbilstu augstāka juridiskā spēka tiesību normām.
32.2. Lai Satversmes tiesas
likuma 7. panta ceturtās daļas piemērošana līdz precizējuma
veikšanai un attiecīgā grozījuma spēkā stāšanās dienai neradītu
personām Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu, minētā norma
likumdevējam, valsts pārvaldes iestādēm un tiesām jāpiemēro
atbilstoši Satversmes 83. pantam, 84. pantam un
91. panta pirmajai daļai.
32.3. Tā kā ar apstrīdēto
normu ir aizskartas konstitucionālās sūdzības iesniedzēja
A. Lepses pamattiesības, Satversmes tiesas uzdevums ir
novērst konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību
aizskārumu, kas radies apstrīdētās normas piemērošanas
rezultātā.
Konstitucionālās sūdzības
iesniedzējam A. Lepsem Satversmes tiesas likuma
7. panta ceturtā daļa bija piemērojama atbilstoši Satversmes
83. un 84. panta prasībām, kā arī tiesiskās vienlīdzības
principam no brīža, kad beidzās A. Lepses kā Satversmes
tiesas tiesneša pilnvaru termiņš, proti, no 2007. gada
4. janvāra.
Nolēmumu
daļa
Pamatojoties uz Satversmes tiesas
likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa
nosprieda:
1. Atzīt Satversmes tiesas
likuma 7. panta ceturtās daļas vārdus "persona, kas saskaņā
ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru
termiņa ierobežojuma" par atbilstošiem Latvijas Republikas
Satversmes 101. panta pirmajai daļai.
2. Atzīt Satversmes tiesas
likuma 7. panta ceturtās daļas vārdus "persona, kas saskaņā
ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru
termiņa ierobežojuma" par neatbilstošiem Latvijas Republikas
Satversmes 83. pantam un 91. panta pirmajam teikumam un
spēkā neesošiem no 2008. gada 1. aprīļa.
3. Noteikt, ka līdz
2008. gada 1. aprīlim Satversmes tiesas likuma
7. panta ceturtā daļa piemērojama atbilstoši Latvijas
Republikas Satversmes 83. pantam, 84. pantam un
91. panta pirmajam teikumam.
4. Noteikt, ka
konstitucionālās sūdzības iesniedzējam Andrejam Lepsem Satversmes
tiesas likuma 7. panta ceturtā daļa piemērojama atbilstoši
Latvijas Republikas Satversmes 83. pantam, 84. pantam
un 91. panta pirmajam teikumam.
Spriedums ir galīgs un
nepārsūdzams.
Spriedums stājas spēkā tā
publicēšanas dienā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs
G.Kūtris
asdeadlinejoint-stocklegislationsaeima
References
- Latvijas Republikas Satversme, 1. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 101. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 116. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 153. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 157. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 158. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 2. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 21. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 25. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 3. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 82. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 83. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 84. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 85. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 89. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 91. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 92. Article
- Satversmes tiesas likums, 152. Article
- Satversmes tiesas likums, 16. Article
- Satversmes tiesas likums, 17. Article
- Satversmes tiesas likums, 19. Article
- Satversmes tiesas likums, 28. Article
- Satversmes tiesas likums, 30. Article
- Satversmes tiesas likums, 32. Article
- Satversmes tiesas likums, 4. Article
- Satversmes tiesas likums, 60. Article
- Satversmes tiesas likums, 7. Article
- Satversmes tiesas likums, 82. Article
- Latvijas Republikas Satversme
- Satversmes tiesas likums