84. Article — ).

Arī izņēmumus no jebkura minētā principa noteic pati Satversme. Piemēram, Satversmes 85. pantā attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešiem ir koriģēts tiesnešu neatceļamības princips, nosakot, ka Satversmes tiesas tiesneši tiek ievēlēti uz noteiktu termiņu. 27. Tiesiskā valstī varas dalīšana ir spēkā kā princips, kas īpaši sargā tiesnešu neatkarību no izpildvaras iejaukšanās (sk.: Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. Rīga: izdevniecība AGB, 1998, 244. lpp.). Viens no galvenajiem kritērijiem, kas nodrošina tiesneša neatkarību, ir Saeimas lēmums par viņa iecelšanu vai apstiprināšanu amatā. Demokrātiskā sabiedrībā tiesas izveide lielā mērā atstājama tieši likumdevēja ziņā, lai novērstu izpildvaras ietekmi uz to. Šādu secinājumu par Satversmē noteiktajām tiesu varas neatkarības garantijām apstiprina arī tas, ka tiesu iekārtas un procesa likumus var grozīt tikai Saeima vai tauta (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 5. novembra sprieduma lietā Nr. 2004-04-01 10.1. punktu). Tātad, lai tiesnesis varētu īstenot tiesas spriešanas funkciju un citas tiesu varai nodotās funkcijas, ir nepieciešams, lai viņu amatā būtu iecēlusi vai apstiprinājusi Saeima. 28. ANO Starptautiskajā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām noteiktais tiesnešu neatkarības princips visupirms attiecas uz tiesnešu iecelšanas kārtību un iecelšanai nepieciešamo kvalifikāciju, uz garantijām tiesneša amata saglabāšanai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai vai noteiktā pilnvaru termiņa beigām, uz nosacījumiem paaugstināšanai amatā un pārcelšanai citā amatā, uz pilnvaru apturēšanas un izbeigšanas kārtību, kā arī tiesu varas faktisko neatkarību no izpildvaras vai likumdevēja politiskās ietekmes (sk.: International Covenant on Civil and Political Rights, Article 14, General Commment No. 32, para. 19). Tiesneša pilnvaru termiņa nosacījumi ir būtiski tiesnešu neatkarības nodrošināšanai Satversmes 83. panta izpratnē. Jau Satversmes izstrādāšanas laikā šim jautājumam uzmanību veltīja arī Satversmes sapulce. Satversmes izstrādāšanas komisijas referents Jānis Purgals, raksturojot Satversmes projektu, uzsvēra: "Mums ir nepieciešama neatkarīga tiesa. Tādēļ mums ir jāieved tāda tiesnešu iecelšanas kārtība, kas šo neatkarību garantē. […] Ja mēs augstākos tiesnešus ieceltu tikai uz sešiem gadiem, tad viņu neatkarība nebūtu nodrošināta; tiesneši nebūtu droši, ka viņi visus savus piedzīvojumus, savas zināšanas varēs izlietot tiesnesībai. Katrs tiesnesis aprēķinās, uz cik ilgu laiku viņš tiek ievēlēts…" (sk. Latvijas Republikas Satversmes sapulces IV sesijas 20. sēdes 1921. gada 9. novembrī stenogrammu). Tieši pilnvaru termiņa ierobežojuma neesamība lielā mērā nodrošina tiesneša neatkarību - šajā laikā tiesnesi var atcelt vai atbrīvot no amata tikai likumā īpaši paredzētos gadījumos (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 5. novembra sprieduma lietā Nr. 2004-04-01 11.3. punktu). Atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama tiesneša iecelšana vai apstiprināšana amatā uz noteiktu termiņu, taču šādos gadījumos nepieciešams nodrošināt papildu tiesneša neatkarības garantijas (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 5. novembra sprieduma lietā Nr. 2004-04-01 10.1. un 11.3. punktu). Tātad no tiesu neatkarības viedokļa svarīgi ir arī tas, lai tiesneša pilnvaru termiņš pasargātu tiesnesi no jebkādas ietekmes uz viņa lēmumiem. 29. Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 83. pantam tāpēc, ka liedz atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā personām, kas bijušas ieceltas vai ievēlētas par vispārējās jurisdikcijas tiesas vai administratīvās tiesas tiesnešiem uz ierobežotu termiņu. Tiesībsargs arī norāda, ka, liekot tiesnesim atkārtoti pretendēt uz amatu - kā A. Lepses gadījumā - varētu tikt pārkāpts tiesnešu neatkarības princips. Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtā daļa noteic tikai principu, ka Satversmes tiesas tiesnešiem ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā. Taču nedz Satversmes tiesas likums, nedz likums "Par tiesu varu" neparedz skaidru kārtību, kādā šī tiesneša atgriešanās notiktu, proti, likums nenoteic nedz procesuālos lēmumus, uz kuru pamata tiesnesis varētu atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, nedz arī termiņus, kādos Augstākajai tiesai, Tieslietu ministrijai un citām atbildīgajām institūcijām būtu jānodrošina šo tiesību īstenošana. Likuma "Par tiesu varu" 86.1 pants paredz iespēju tiesnesi uz noteiktu laiku norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskajā organizācijā. Turklāt šajā pantā likumdevējs visai detalizēti noregulējis attiecīgo tiesību īstenošanas kārtību, citastarp norādot arī ar tiesneša norīkošanu un atgriešanos tiesneša amatā saistītos procesuālos aspektus. Attiecībā uz Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtajā daļā paredzētajām tiesībām šāds regulējums nav noteikts. Tādēļ var piekrist Tieslietu ministrijas secinājumam, ka tiesiskais regulējums, kas nodrošina Satversmes tiesas tiesnešu atgriešanos iepriekšējā tiesneša amatā pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām, nav pietiekami efektīvs. Likumdevējs nav noteicis precīzu kārtību, kādā tiesneši, tostarp Augstākās tiesas tiesneši, kuri beiguši pildīt Satvesmes tiesas tiesneša pienākumus, var īstenot savas tiesības atgriezties iepriekšējā amatā (sk. lietas materiālu 75. lpp.). "Latvijas Satversmes un demokrātisko valstu konstitūciju autori visā pasaulē paģēr neatkarīgu tiesu varu un īpašu tiesneša statusu ne jau tādēļ, ka kādam tā vienkārši patiktu, bet tādēļ, ka tā ir absolūti nepieciešama demokrātiskas tiesiskas valsts sastāvdaļa" (Endziņš A. Tiesu sistēmas un politikas saskarsme un dinamika // Jurista Vārds, 2002. gada 7. maijs, Nr. 9). Kā jau norādījis arī Augstākās tiesas plēnums, prasība pēc neatkarīgas tiesas nav tiesnešu iegriba, bet gan katra cilvēka tiesības (sk. Augstākās tiesas plēnuma 1991. gada 11. marta lēmumu Nr. 1 "Par Latvijas Republikas tiesu neatkarību"). Satversmes 83. pants prasa, lai likumdevējs tiesneša karjeras virzību skaidri noteiktu tiesu iekārtas likumos. Šādas kārtības neesamība vai plašas rīcības brīvības atstāšana izpildvaras institūcijām, lemjot par tiesneša karjeras virzību, var apdraudēt tiesnešu neatkarību. Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtās daļas vārdi "persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma" neatbilst Satversmes 83. pantam, jo likumdevējs nav paredzējis šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas kārtību. 30. Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās tiesību normas ir savstarpēji cieši saistītas. Katrai Satversmes normai ir sava noteikta vieta Satversmes sistēmā, un nevienai Satversmes normai nevar piešķirt lielāku nozīmi, nekā to paredz Satversmes sapulces griba vai Satversmes teksts. Lai pilnīgāk un objektīvāk varētu noskaidrot atsevišķu Satversmes normu saturu, tās interpretējamas kopsakarā ar citām Satversmes normām (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 13. punktu). Satversmes vienotības princips liedz atsevišķu konstitucionālo normu iztulkot atrauti no citām Satversmes normām, jo Satversme kā vienots dokuments ietekmē katras atsevišķas normas tvērumu un saturu. Satversmes 83. pantā ietvertais tiesas un tiesnešu neatkarības princips nevar tikt aplūkots atrauti no citām Satversmes 6. nodaļas normām, kas Satversmē ietvertas ar mērķi tiesas un tiesnešu neatkarības principa pamatelementiem piešķirt konstitucionālu rangu. Šajā lietā Satversmes 83. pants vērtējams, ņemot vērā arī Satversmes 84. pantu. 31. Satversmes 84. panta pirmais teikums paredz, ka tiesnešus apstiprina Saeima un viņi ir neatceļami. Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtā daļa konkretizē Satversmes 84. panta pirmā teikuma prasības attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu tiesnešiem, kas apstiprināti par Satversmes tiesas tiesnešiem, pēc tam, kad ir beidzies viņu kā Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš. Tiesnešu neatkarības nodrošināšanai ir svarīga tiesnešu neatceļamība pirms viņiem noteiktā pilnvaru termiņa beigām, ja vien nav iestājies Satversmes 84. panta otrajā teikumā paredzētais gadījums. Termiņš, uz kādu tiesnesis ir apstiprināts par vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesi vai administratīvās tiesas tiesnesi, proti, divi, trīs vai desmit gadi vai bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, pretēji tiesneša gribai var tikt saīsināts tikai tādā gadījumā, ja, pamatojoties uz tiesas spriedumu krimināllietā vai tiesnešu disciplinārlietu kolēģijas lēmumu, tiesnesis tiek atcelts no amata. Tiesneša apstiprināšana par Satversmes tiesas tiesnesi nevar tikt uzskatīta par atcelšanu no amata, bet drīzāk gan par tiesneša kompetences un profesionalitātes novērtējumu. Tādēļ Satversmes 84. pants pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām prasa saglabāt tiesnesim, ja viņš to vēlas, iespēju nostrādāt iepriekšējā tiesneša amatā tam atvēlēto termiņu līdz galam. Ja persona bijusi apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tā var atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā un turpināt spriest tiesu. Ja persona bijusi apstiprināta par tiesnesi uz noteiktu termiņu, tai ir tiesības atgriezties tiesneša amatā uz atlikušo termiņa daļu un pēc termiņa beigām vispārējā kārtībā risināt jautājumu par tiesneša karjeras turpināšanu tiesu sistēmā. 32. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību normas, kuras Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošām augstāka juridiskā spēka tiesību normām, uzskatāmas par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. 32.1. Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtā daļa tikai daļēji nodrošina Satversmes 83., 84. un 91. panta pirmās daļas prasību ievērošanu. Satversmes tiesa spriedumā konstatējusi, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 83. pantam un 91. panta pirmajam teikumam. Tā kā Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtajā daļā ietverto tiesību nepieciešamību paredz Satversmes 84. pants, neatstājot likumdevējam tiesības izvērtēt attiecīgā regulējuma lietderību, likumdevējam ir pienākums precizēt šo Satversmes tiesas likuma normu tādējādi, lai tā atbilstu augstāka juridiskā spēka tiesību normām. 32.2. Lai Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtās daļas piemērošana līdz precizējuma veikšanai un attiecīgā grozījuma spēkā stāšanās dienai neradītu personām Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu, minētā norma likumdevējam, valsts pārvaldes iestādēm un tiesām jāpiemēro atbilstoši Satversmes 83. pantam, 84. pantam un 91. panta pirmajai daļai. 32.3. Tā kā ar apstrīdēto normu ir aizskartas konstitucionālās sūdzības iesniedzēja A. Lepses pamattiesības, Satversmes tiesas uzdevums ir novērst konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizskārumu, kas radies apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējam A. Lepsem Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtā daļa bija piemērojama atbilstoši Satversmes 83. un 84. panta prasībām, kā arī tiesiskās vienlīdzības principam no brīža, kad beidzās A. Lepses kā Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš, proti, no 2007. gada 4. janvāra. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtās daļas vārdus "persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma" par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai. 2. Atzīt Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtās daļas vārdus "persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma" par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 83. pantam un 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošiem no 2008. gada 1. aprīļa. 3. Noteikt, ka līdz 2008. gada 1. aprīlim Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtā daļa piemērojama atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 83. pantam, 84. pantam un 91. panta pirmajam teikumam. 4. Noteikt, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējam Andrejam Lepsem Satversmes tiesas likuma 7. panta ceturtā daļa piemērojama atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 83. pantam, 84. pantam un 91. panta pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris
asdeadlinejoint-stocklegislationsaeima

References