1. Article

Risināmā jautājuma būtība Lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda kvalitatīvu apguvi, ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un normatīvie akti, kas nepieciešami struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves uzsākšanai. Lai uzsāktu struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu apgūšanu, atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas nosacījumiem tiek piedāvāts programmēšanu īstenot trijos līmeņos. Šie līmeņi ir Eiropas Savienības līmeņa stratēģija jeb Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, dalībvalstu stratēģija jeb valsts stratēģiskais ietvardokuments (turpmāk – ietvardokuments) un dalībvalstu darbības programmas. 2007.gada 24.septembrī Eiropas Komisija apstiprināja ietvardokumentu 2007.–2013.gadam, ar ko nosaka fondu apguves stratēģiju, vadības ietvaru, nodrošina darbības programmu un citu finanšu instrumentu koordināciju. Ietvardokumentā minēto problēmjautājumu risināšanai un izklāstīto mērķu sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots vadīt ar triju darbības programmu starpniecību: 1) Eiropas Sociālā fonda darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība”; 2) Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programma “Uzņēmējdarbība un inovācijas”; 3) Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi”. Darbības programma “Uzņēmējdarbība un inovācijas” ietver zinātnes un pētniecības, inovāciju, kā arī uzņēmējdarbības atbalsta jomu. Galvenās problēmas zinātnes un pētniecības, kā arī inovāciju jomā ir: • nepietiekams nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā; • nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģisku projektu īstenošanai; • novecojusi zinātniskā infrastruktūra; • ierobežotas zināšanu komercializācijas iespējas un prasmes; • nepietiekama sadarbība starp privāto sektoru un zinātniskajiem institūtiem, zinātniekiem un augstākās izglītības iestādēm; • zems inovatīvo uzņēmumu skaits. Uzņēmējdarbības veicināšanas jomā ietvardokumentā identificētas šādas galvenās problēmas: • zema uzņēmējdarbības aktivitāte; • nepietiekams uzņēmējdarbības attīstībai pieejamo finanšu instrumentu klāsts; • mazs uzņēmumu īpatsvars nozarēs, kuras nodrošina augstu pievienoto vērtību un zemu dabas resursu patēriņu; • nepievilcīga infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstībai reģionos; • liela daļa uzņēmumu ražo pamatā iekšējam (Latvijas) tirgum.