14. Article

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka ikvienas personas pamattiesību ierobežojuma pamatā jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs. Tātad ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 16. punktu). Atbilstoši Biroja likuma 2. panta pirmajai daļai Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai kompleksi īstenotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi. Biroja likuma 11. pantā noteikts, ka Biroja amatpersonu pienākums ir darboties sabiedrības interesēs, bet 12. pantā norādīts, ka Biroja amatpersona ir valsts varas pārstāvis. Lai īstenotu likumā nospraustos mērķus, Birojs veic daudzas nozīmīgas funkcijas. Saeima atbildes rakstā norādījusi, ka Biroja likumā ietvertā ierobežojuma leģitīmais mērķis galvenokārt ir citu cilvēku tiesību aizsardzība. Saeima, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, uzsver: tā kā Biroja amatpersona realizē valsts varu un var būt tiesīga ierobežot citu cilvēku tiesības, Biroja amatpersonas kompetencei, izglītībai un inteliģencei ir īpaša nozīme. Precīzāku un stingrāku kritēriju noteikšana nodrošina Biroja amatpersonu darba sekmīgāku veikšanu (sk. lietas materiālu 1. sējuma 52. un 57. lpp.). Biroja amatpersonai sava teorētiskā un praktiskā sagatavotība attiecīgo pienākumu pildīšanai ir jāapliecina valsts atzītā izglītības procesā. Labums, ko sabiedrība gūst no šā formālā kritērija piemērošanas, visupirms ir drošība par to, ka Biroja amatpersonas pienākumu pildīšana ir uzticēta personām, kuru teorētiskā un praktiskā sagatavotība ir pietiekama. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka persona, kas uzkrājusi atbilstošas zināšanas, izkopusi mācīšanās prasmi un attīstījusi saskarsmei ar citiem sabiedrības locekļiem nepieciešamās spējas, daudz labāk izprot citu cilvēku pamattiesības un var nodrošināt šo tiesību aizsardzību augstākā līmenī (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2006-29-0103 18. punktu). Arī Pieteikuma iesniedzēja neapstrīd augstākās izglītības nepieciešamību Biroja amatpersonas darbā, bet, gluži pretēji, norāda, ka obligātā prasība par augstākās izglītības nepieciešamību nodrošina Biroja amatpersonu darba pamatuzdevumu sekmīgu izpildi. Turklāt ne tikai prasība par augstāko izglītību, bet arī apstrīdētās normas leģitīmais mērķis, kā to norāda Saeima, ir analogs - amatpersonām, kurām nav augstākās izglītības, dot iespēju uzsākt studijas un iegūt augstāko izglītību, lai nodrošinātu citu personu tiesību aizsardzību (sk. lietas materiālu 1. sējuma 52. lpp.). Tātad apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība.