2. Article

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēja - Valentīna Andžāne (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) apstrīd Pārejas noteikumu 7. punkta otrā, trešā un ceturtā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 106. pantam. Pārejas noteikumu otrais, trešais un ceturtais teikums noteic: "Biroja amatpersona, kura līdz šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienai nav uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2005. gada 1. oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Biroja priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Biroja amatpersona, kura studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz Biroja priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Biroja amatpersonu, kura šajā punktā noteiktajā termiņā nav uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē vai studijas neturpina, atbrīvo no amata Birojā sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam"(turpmāk - apstrīdētā norma). 2.1. Pieteikuma iesniedzēja 2003. gada 28. jūlijā noslēdza darba līgumu ar Biroju un stājās darbā par Ziņojumu centra vadītāju. Tā kā Pieteikuma iesniedzējai nav augstākās izglītības, viņa līdz 2005. gada 1. oktobrim neuzsāka studijas augstākās izglītības iestādē un attiecīgi līdz 2005. gada 15. oktobrim neiesniedza izziņu par studiju uzsākšanu, Biroja priekšnieks 2006. gada 10. aprīlī izdeva rīkojumu Nr. 2-1/313 par Pieteikuma iesniedzējas atbrīvošanu no ieņemamā amata, pamatojoties uz Biroja likuma 5. panta sestās daļas 12. punktu un Pārejas noteikumu 7. punktu. 2.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar apstrīdēto normu ir aizskartas viņai Satversmes 106. pantā garantētās tiesības uz nodarbošanos un darba vietu atbilstoši spējām un kvalifikācijai, kā arī tiesības saglabāt esošo darba vietu. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka pret viņu ir pieļauti divi tiesību ierobežojumi. Pirmais ierobežojums esot Biroja likumā noteiktā vispārējā prasība pēc augstākās izglītības, kas attiecībā uz Biroja amatpersonām stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī. Otrs ierobežojums esot atbrīvošana no amata, ja amatpersona nav uzsākusi studijas augstskolā līdz 2005. gada 1. oktobrim. Kaut arī abi ierobežojumi aizskarot Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības, viņa neapstrīd pirmo ierobežojumu, jo uzskata, ka tam ir leģitīms mērķis - noteikt Biroja amatpersonu kvalifikācijas standartus, kas nodrošina šo amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam, citastarp šo amatpersonu darba pamatuzdevumu sekmīgu izpildi. Savukārt Biroja likuma Pārejas noteikumu 7. punktā ietvertais nosacījums par iestāšanos augstskolā jau līdz 2005. gada 1. oktobrim nekalpojot leģitīmajam mērķim. Pieteikuma iesniedzēja uzskata: fakts, ka amatpersona ir iestājusies augstskolā, pats par sevi nenodrošina amatpersonas atbilstību kvalifikācijas standartiem. To varot nodrošināt tikai iegūta augstākā izglītība. Savukārt persona ir ieguvusi augstāko izglītību, ja saskaņā ar Augstskolu likuma 59. pantu atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai saņēmusi bakalaura (akadēmisko grādu) vai profesionālo kvalifikāciju, kuru var iegūt, pabeidzot vismaz četrgadīgu valsts akreditētu augstākās izglītības studiju programmu. Tām amatpersonām, kuras plāno turpināt darbu Birojā, likumdevējs esot devis iespēju iegūt augstāko izglītību līdz 2009. gada 1. janvārim. Pieteikuma iesniedzēja neplānojot pēc šā datuma strādāt Birojā. 2.3. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar apstrīdēto normu ir pārkāpts arī tiesiskās vienlīdzības princips, ko garantē Satversmes 91. pants. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka viņa atrodas līdzīgos apstākļos ar citām Biroja amatpersonām, kuras līdz 2005. gada 1. oktobrim ir uzsākušas studijas augstskolā. Nevienai no šīm personām neesot augstākās izglītības, bet tieši augstākās izglītības neesamība šajā gadījumā esot kopīgs elements, kas apvieno divas situācijas - Pieteikuma iesniedzējas situāciju un to Biroja amatpersonu situāciju, kurām vēl nav augstākās izglītības, bet kuras ir uzsākušas studijas augstskolā līdz 2005. gada 1. oktobrim. Līdz ar to esot pieļauta atšķirīga attieksme pret Pieteikuma iesniedzēju. Atšķirīgai attieksmei neesot saprātīga pamata. Likums dodot iespēju tām amatpersonām, kuras plāno turpināt darbu Birojā pēc 2009. gada 1. janvāra, iegūt augstāko izglītību. Taču Pieteikuma iesniedzēja neesot plānojusi turpināt darbu pēc šā datuma, tādēļ viņai neesot bijis racionāla pamata tērēt materiālos līdzekļus un laiku studijām. Pieteikuma iesniedzēja vērš uzmanību uz faktu, ka tiek gatavots likumprojekts par Biroja amatpersonu izdienas pensijām. Ja likums stātos spēkā, tad viņai līdz pensijai atlikušais laiks būtu mazāks par vienu gadu. Līdz ar to viņai nebūtu nepieciešamības turpināt darbu Birojā pēc 2009. gada 1. janvāra. Atšķirīgajai attieksmei neesot leģitīma mērķa, jo leģitīms mērķis tiekot sasniegts ar augstākās izglītības iegūšanu, nevis ar prasību iestāties augstskolā līdz noteiktam laikam. Turklāt tā neesot samērīga, jo "labumam, ko sabiedrība iegūst ar atšķirīgo attieksmi pret salīdzināmām situācijām, ir jābūt lielākam nekā zaudējumam, ko cieš tās personas, kuras atrodas nelabvēlīgākajā no abām situācijām". Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka viņas kvalifikācija nav zemāka par to Biroja amatpersonu kvalifikāciju, kuras uzsākušas studijas augstskolā, bet vēl nav ieguvušas augstāko izglītību. Labums, ko sabiedrība varēja gūt sakarā ar viņas atbrīvošanu no amata (ja tāds vispār ir), neesot salīdzināms ar zaudējumiem, kurus viņa cietusi, būdama atbrīvota no amata, vai būtu spiesta ciest, tērējot materiālos līdzekļus un laiku studijām augstskolā.