3. Article

Koncepcijas īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums Visi koncepcijas risinājumu varianti tieši neietekmēs valsts budžetu un pašvaldību budžetus, bet ietekmēs inflāciju (inflācija var svārstīties 0,10-0,21 %), izmantojot dažādus emisijas kvotu sadales risinājumus. Salīdzinot risinājumu variantus tautsaimniecības attīstības aspektā, kā pamatkritērijs tika noteikts vispārējās cenu izmaiņas ekonomikā (ražotāju cenu indeksa (RCI) un patēriņa cenu indeksa (PCI) izmaiņas). Salīdzinājums veikts, pieņemot, ka iespējamā emi­sijas kvotas cena ir 20 eiro. Ražotāju cenu indeksa izmaiņas visā tautsaimniecībā (iekšzemes kop­produkta deflators) visos risinājumu variantos mainās vienādi (par vienu procenta desmitdaļu). Nedaudz lielākas izmaiņas rodas koncepcijas 3., 4. un 6.risinājuma variantā (šie risinājuma varianti enerģētikas nozarei ir mazāk labvēlīgi), bet arī šajos gadījumos izmaiņas sasniedza tikai pāris procenta simtdaļu. Nozīmīgākas izmaiņas rodas patēriņa cenu indeksā, jo tā vērtību siltum­ener­ģijas tarifu izmaiņas ietekmē vairāk. Vismazākais patēriņa cenu in­deksa pieaugums emisijas kvotu trūkuma dēļ ir 1.risinājuma variantā. 1.risinājuma variants siltumenerģijas ražotājiem ir vislabvēlīgākais, kā arī otrs labvēlīgākais elektroenerģijas ražotājiem. Visneizdevīgākais siltum­ražotājiem ir 4.risinājuma variants - cenas var palielināties par 0,2 % (salīdzinājumā ar 1.risinājuma variantu - 0,1 % (ja emisijas kvotas cena ir 20 eiro)). Elektroenerģijas ražo­tājiem vislabvēlīgākais ir 3.risinājuma variants, jo tas salīdzinājumā ar citiem risinājumu variantiem sniedz lielākas priekšrocības enerģētikas sektorā jaunām iekārtām. Visos risinājuma variantos emisijas kvotu deficīts rada apdraudējumu rūp­niecības nozarēm, lai saglabātu līdzšinējo ražošanas apjomu, tādē­jādi negatīvi ietekmējot nodokļu ieņēmumus, eksporta apjomus un nodar­binātību. Kon­cepcijas 2. un 6.risinājuma variants paredz daļēji sekmēt ražošanas apjomu pieaugumu rūpniecības nozarēs, un 2. un 6.risinājuma variantā atšķirībā no pārējiem variantiem priekšroka tiek dota esošās rūpniecības attīstībai. Tādējādi paredzama rūpniecības nozares izaugsme 6 % apmērā (salīdzinot ar bāzes gada emisijas apjomu), sekmējot rūpniecības sektora produktivitāti, ikgadējos eksporta apjomu pieaugumus, lai izveidotu efektīvu un konkurētspējīgu rūpniecību un nodrošinātu augstus un stabilus tautsaimniecības izaugsmes tempus. Apsverot rūpniecībai sniegtās priekšrocības, ja tiek izmantots koncepcijas 2., 4. un 6.risinājuma variants, jāizvērtē arī būvniecības attīstības perspektīvas. Ņemot vērā inflācijas mazināšanas plāna pasākumus, kuri lielā mērā saistīti ar iekšējā pieprasījuma mazināšanu, visticamāk, ka būvniecības izaugsmes temps palēnināsies. 2007.gada būvniecības izaugsme var būt 15 % (salīdzinot ar 2006.gadu). 2008.gadā būvniecības izaugsme var samazināties līdz 5 %. Vēlāk izaugsme var būt 5-8 %. Tāpēc, ņemot vērā tehnoloģiskos uzlabojumus būvmateriālu ražošanā, emisijas kvotu palielinājums būvmateriālu ražošanā var būt arī mazāks kā nozarei labvēlīgajos 2., 4. un 6.risinājuma variantos. Visos risinājumu variantos emisijas kvotu samazinājums negatīvi ietekmē siltumenerģijas gala tarifus. Tas izskaidrojams ar augstāku kurināmā un emisijas kvotu izmaksu īpatsvaru enerģijas izmaksu struktūrā. Tādēļ papildu izdevumu slogu trūkstošo emisijas kvotu pirkšanai visbūtiskāk izjutīs siltum­enerģijas lietotāji mājsaimniecībās. Centralizētās siltum­apgādes sistēmu siltum­enerģijas sadārdzinājums stimulēs lietotājus izvēlēties lokālu siltumapgādi (siltumavotiem ar jaudu līdz 20 MW nav obligāti jāiesaistās Eiropas Savienības kvotu tirdzniecības sistēmā un nerodas papildu izdevumi emisijas kvotu deficīta segšanai). Ja lietotāji noslieksies par labu lokālai siltumapgādei, tas negatīvi ietekmēs enerģētikas politiku (siltumslodžu maksimāla izmantošana koģenerācijas procesā) un vides aizsardzības principus (pieaugs jaunu, nelielā augstumā izvietotu mazas jaudas emisijas avotu skaits). Vērtējot, kā koncepcijas risinājumu varianti ietekmēs enerģētikas apakšnozares, secināms, ka elektroapgādes jomā izdevīgākais ir 3.risinājuma variants, tomēr tas būtiski ietekmēs siltumenerģijas gala tarifus. Enerģētikai visnevēlamākais ir 4. un 6.risinājuma variants (4.risinājuma variants ietekmē siltumenerģijas gala tarifus, 6.risinājuma variants - arī elektroenerģijas gala tarifus). Tādēļ, ņemot vērā, ka siltumenerģijas cenu izmaiņas vairāk ietekmē patēriņa cenu indeksus nekā elektroenerģijas cenu izmaiņas, kopumā no Latvijas energoapgādes viedokļa optimāls ir 1.risinājuma variants. 1.risinājuma variantā enerģētikai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu pirkšana vismazāk ietekmē enerģijas gala cenas un tarifus un attiecīgi arī - inflāciju. Līdzīgu, bet nedaudz vairāk enerģijas gala tarifus ietekmētu koncepcijas 2. vai 5.risinājuma variants. Klinkera ražošanā kritiskā robeža, kad Latvijā ražotais cements zaudē konkurētspēju, ir 6,1 % no produkcijas cenas kāpuma. Ja ir šāda ietekme, transporta izmaksas cementa importam no reģiona valstīm kļūst zemākas nekā nepieciešamo emisijas kvotu iepirkšanas izmaksas un cementu kļūst izdevīgāk importēt, nekā ražot Latvijā. Jaunās cementa ražotnes jauda ļautu vismaz trešo daļu saražotā cementa eksportēt. Eksporta konkurētspēja zūd jau tad, ja produkcijas cenu ietekmē 4 %. Plānotais eksporta apjoms 2008-2012.gadā ir 2,3 miljoni tonnu cementa (jeb 190 miljoni EUR, ja cementa cena ir tāda, kāda pašlaik (82 EUR par tonnu). Vides ministrija atbalsta koncepcijas 6.risinājuma variantu, uzskatot to par optimālu emisijas kvotu sadalei. Neatkarīgi no atbalstītā rīcības varianta nepieciešams sagatavot rīkojuma projektu par grozījumiem Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 28.decembra rīkojumu Nr.1010 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam"). Par minētā tiesību akta projekta izstrādi atbildīgās institūcijas ir Vides ministrija un Ekonomikas ministrija. Paredzamais tiesību akta projekta iesnieg­šanas termiņš Ministru kabinetā - 2007.gada 14.decembris. Vides ministrs R.Vējonis