29. Article

Produktus, kas laisti tirgū vai marķēti līdz 2008.gada 28.janvārim un neatbilst šo noteikumu prasībām, drīkst tirgot, līdz beidzas to krājumi.”; 1.4. izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Komisijas 1981.gada 28.jūlija Direktīvas 81/712/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodes, lai pārbaudītu, vai pārtikas produktos izmantotās piedevas atbilst tīrības kritērijiem; 2) Padomes 1982.gada 12.jūlija Direktīvas 82/504/EEK, ar kuru groza Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas produktos lietojamiem emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem; 3) Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā; 4) Komisijas 1990.gada 26.oktobra Direktīvas 90/612/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus pārtikā izmantojamu emulgatoru, stabilizētāju, biezinātāju un recinātāju tīrības kritērijus; 5) Komisijas 1992.gada 10.februāra Direktīvas 92/4/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus emulgatoriem, stabilizētājiem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos; 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/34/EEK, ar kuru groza Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā; 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos; 8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kas paredzētas izmantošanai pārtikas produktos; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 20.februāra Direktīvas 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji; 10) Komisijas 1995.gada 5.jūlija Direktīvas 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem; 11) Komisijas 1995.gada 26.jūlija Direktīvas 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos; 12) Komisijas 1996.gada 2.decembra Direktīvas 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus; 13) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/83/EK, ar kuru groza Direktīvu 94/35/EK par pārtikas produktos izmanto­jamiem saldinātājiem; 14) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/85/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus; 15) Komisijas 1998.gada 4.septembra Direktīvas 98/66/EK, ar ko groza Direktīvu 95/31/EK par īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas produktos lietojamiem saldinātājiem; 16) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 15.oktobra Direktīvas 98/72/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus; 17) Komisijas 1998.gada 11.novembra Direktīvas 98/86/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, kas nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus; 18) Komisijas 1999.gada 22.jūlija Direktīvas 1999/75/EK, ar kuru groza Komisijas Direktīvu 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos; 19) Komisijas 2000.gada 26.jūlija Direktīvas 2000/51/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/31/EK, kas nosaka īpašo tīrības kritēriju attiecībā uz pārtikas saldinātājiem; 20) Komisijas 2000.gada 5.oktobra Direktīvas 2000/63/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, kas nosaka īpašus tīrības kritērijus attiecībā uz pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus; 21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.februāra Direktīvas 2001/5/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji; 22) Komisijas 2001.gada 2.maija Direktīvas 2001/30/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus; 23) Komisijas 2001.gada 3.jūlija Direktīvas 2001/50/EK, kas groza Direktīvu 95/45/EK par īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas produktos lietojamām krāsvielām; 24) Komisijas 2001.gada 3.jūlija Direktīvas 2001/52/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/31/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas produktos lietojamiem saldinātājiem; 25) Komisijas 2002.gada 15.oktobra Direktīvas 2002/82/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus; 26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 18.jūnija Direktīvas 2003/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK attiecībā uz pārtikas piedevas E 425 konjac lietošanas nosacījumiem; 27) Komisijas 2003.gada 27.oktobra Direktīvas 2003/95/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus; 28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/114/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji; 29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/115/EK, ar ko groza Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos; 30) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/45/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji; 31) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/46/EK, ar ko groza Direktīvu 95/31/EK attiecībā uz E 955 sukralozi un E 962 aspartāma acesulfāma sāli; 32) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/47/EK, ar ko groza Direktīvu 95/45/EK attiecībā uz jauktiem karotīniem (E 160 a (i)) un beta–karotīnu (E 160 a (ii)); 33) Komisijas 2006.gada 20.marta Direktīvas 2006/33/EK, ar ko groza Direktīvu attiecībā uz saulrieta dzelteno FCF (E 110) un titāna dioksīdu (E 171); 34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Direktīvas 2006/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos; 35) Komisijas 2006.gada 8.decembra Direktīvas 2006/128/EK, ar ko groza un labo Direktīvu 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem; 36) Komisijas 2006.gada 8.decembra Direktīvas 2006/129/EK, ar ko groza un labo Direktīvu 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus.”; 1.5. izteikt 1.pielikumu jaunā redakcijā (1.pielikums); 1.6. papildināt 2.pielikuma tabulu aiz rindas “E 461 metilceluloze” ar rindu šādā redakcijā: “E 462 Etilceluloze” 1.7. izteikt 4.pielikumu jaunā redakcijā (2.pielikums); 1.8. svītrot 5.pielikuma 58. un 59.punktu; 1.9. izteikt 5.pielikuma 103.punktu šādā redakcijā: “103. E 307 – Alfa-tokoferols 103.1. Sinonīmi DL-α-Tokoferols (dl-α-Tocopherol) 103.2. Ķīmiskais nosaukums DL-5,7,8-Trimetiltokols; DL-2,5,7,8-tetrametil-2-(4’,8’,12’-trimetiltridecil)-6-hromanols 103.3. EINECS numurs 233-466-0 103.4. Ķīmiskā formula C29H50O2 103.5. Molekulmasa 430,71 103.6. Pamatviela Ne mazāk kā 96 % 103.7. Ārējais izskats Gaiši dzeltenā krāsā–dzintarkrāsā; dzidra, viskoza eļļa gandrīz bez smaržas, kas gaisā vai gaismā oksidējas un pakāpeniski kļūst tumšāka 103.8. Identitātes pierādīšana: 103.8.1. Spektrometrija Absorbcijas maksimums absolūtā etanola šķīdumā aptuveni pie 292 nm 103.8.2. Šķīdība Nešķīst ūdenī, viegli šķīst etanolā, sajaucas ar ēteri 103.9. Tīrības kritēriji: 103.9.1. Refrakcijas koeficients n20D= 1,503–1,507 103.9.2. Spektrometrija E1%1cm = 72–76 (pie 292 nm 0,01 g vielas šķīdumam 200 ml absolūtā etanola) 103.9.3. Īpatnējais optiskās griešanās leņķis [α]20D= 0o ± 0,05o (hloroforma šķīdumā 1/10) 103.9.4. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % 103.9.5. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg” 1.10. izteikt 5.pielikuma 109.punktu šādā redakcijā: “109. E 315 – Eritorbīnskābe 109.1. Sinonīmi Izoaskorbīnskābe (isoascorbic acid); D-araboaskorbīnskābe (D-araboascorbic acid) 109.2. Ķīmiskais nosaukums Izoaskorbīnskābe; D-izoaskorbīnskābe; D-eritro-heks-2-ēnskābes γ-laktons 109.3. EINECS numurs 201-928-0 109.4. Ķīmiskā formula C6H8O6 109.5. Molekulmasa 176,13 109.6. Pamatviela Ne mazāk kā 98 % bezūdens vielā 109.7. Ārējais izskats Balta–gaiši dzeltena kristāliska cieta viela, kas gaismā pakāpeniski kļūst tumšāka 109.8. Identitātes pierādīšana: 109.8.1. Kušanas temperatūra 164–172 oC (ar sadalīšanos) 109.8.2. Pozitīva askorbīnskābes krāsu reakcija 109.9. Tīrības kritēriji: 109.9.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 0,4 % pēc žāvēšanas trīs stundas vakuumā uz silikagēla 109.9.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,3 % 109.9.3. Īpatnējais optiskās griešanās leņķis [α]25D= (–16,5o)–(–18,0o) (10 % w/v ūdens šķīdumā) 109.9.4. Oksalāti Pie 1 g parauga šķīduma 10 ml ūdens pievieno 2 pilienus ledus etiķskābes un 5 ml 10 % kalcija acetāta šķīduma. Šķīdumam jāpaliek dzidram 109.9.5. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg” 1.11. papildināt 5.pielikumu ar 110.1 punktu šādā redakcijā: “110.1 E 319 – terc-butilhidrohinons (TBHQ) 110.11. Sinonīmi TBHQ 110.12. Ķīmiskais nosaukums terc-butil-1,4-benzdiols; 2-(1,1-dimetiletil)-1,4-benzdiols 110.13. EINECS numurs 217-752-2 110.14. Ķīmiskā formula C10H14O2 110.15. Molekulmasa 166,22 110.16. Pamatviela Satur ne mazāk kā 99 % C10H14O2 110.17. Ārējais izskats Balta kristāliska cieta viela ar raksturīgu aromātu 110.18. Identitātes pierādīšana: 110.18.1. Šķīdība Ūdenī praktiski nešķīst, šķīst etanolā 110.18.2. Kušanas temperatūra Ne zemāka par 126,5 oC 110.18.3. Fenoli Aptuveni 5 mg parauga izšķīdina 10 ml metanola un pievieno 10,5 ml dimetilamīna šķīduma (1:4). Šķīdums krāsojas sarkanā vai rozā krāsā 110.19. Tīrības kritēriji: 110.19.1. terc-butil-p-benzhinons Ne vairāk kā 0,2 % 110.19.2. 2,5-di-terc-butilhidrohinons Ne vairāk kā 0,2 % 110.19.3. Hidrohinons Ne vairāk kā 0,1 % 110.19.4. Tulols Ne vairāk kā 25 mg/kg 110.19.5. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg” 1.12. izteikt 5.pielikuma 170.punktu šādā redakcijā: “170. E 415 – Ksantāna sveķi 170.1. Definīcija Ksantāna sveķi ir lielmolekulāri polisaharīdu sveķi, kurus producē Xanthomonas campestris, tīrkultūrā fermentējot ogļhidrātus, un kurus attīra, no šķīduma izgulsnējot ar etanolu vai propān-2-olu, izžāvē un samaļ. Sveķi galvenokārt satur D-glukozes un D-mannozes heksožu atlikumus, kā arī D-glikuronskābi un pirovīnogskābi, un tos pagatavo nātrija, kālija vai kalcija sāls formā. Sveķu šķīdumiem ir neitrāla reakcija 170.2. EINECS numurs 234-394-2 170.3. Molekulmasa Aptuveni 1000000 170.4. Pamatviela No žāvētiem ksantāna sveķiem var iegūt ne mazāk kā 4,2 % un ne vairāk kā 5 % oglekļa dioksīda, kas atbilst ksantāna sveķu saturam no 91 % līdz 108 % 170.5. Ārējais izskats Krēmkrāsas pulveris 170.6. Identitātes pierādīšana – šķīdība Šķīst ūdenī, nešķīst etanolā 170.7. Tīrības kritēriji: 170.7.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 15 % (105 oC, 2,5 h) 170.7.2. Pelni (kopējie) Ne vairāk kā 16 % sausnas, noteikti 650 oC temperatūrā pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā 170.7.3. Slāpeklis Ne vairāk kā 1,5 % 170.7.4. Pirovīnogskābe Ne mazāk kā 1,5 % 170.7.5. Etanols un propan-2-ols Ne vairāk kā 500 mg/kg katra atsevišķi vai kopā 170.7.6. Mikrobioloģiskie kritēriji Summāri ne vairāk kā 5000 kolonijas/g; raugs un pelējums ne vairāk kā 300 kolonijas/g; E. coli nav pieļaujamas 5 g; Salmonella spp. nav pieļaujamas 10 g; Xanthomonas campestris – dzīvotspējīgas šūnas nekonstatē 1 g paraugā 170.7.7. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg” 1.13. papildināt 5.pielikumu ar 179.1 punktu šādā redakcijā: “179.1 E 426 – Sojas pupiņu hemiceluloze 179.11. Definīcija Sojas pupiņu hemiceluloze ir attīrīts, ūdenī šķīstošs polisaharīds, kas ekstrakcijā ar karstu ūdeni iegūts no šķiedras, ko satur sojas pupiņas 179.12. Ķīmiskais nosaukums Ūdenī šķīstošs sojas pupiņu polisaharīds. Ūdenī šķīstošas sojas pupiņu šķiedrvielas 179.13. Pamatviela Ne mazāk kā 74 % ogļhidrātu 179.14. Ārējais izskats Irdens balts pulveris, ko iegūst, žāvējot ar izsmidzināšanas paņēmienu 179.15. Identitātes pierādīšana: 179.15.1. Šķīdība Šķīst siltā un aukstā ūdenī, neveidojot gelu 179.15.2. pH 5,5 ± 1,5 (1 % šķīdums) 179.15.3. Viskozitāte Ne vairāk kā 200 mPa.s (10 % šķīdums) 179.16. Tīrības kritēriji: 179.16.1. Žāvēšanas zudumi Ne vairāk kā 7 % (105 °C, 4 h) 179.16.2. Proteīns Ne vairāk kā 14 % 179.16.3. Pelni (kopējie) Ne vairāk par 9,5 % (600 °C, 4 h) 179.16.4. Arsēns Ne vairāk kā 2 mg/kg 179.16.5. Svins Ne vairāk kā 5 mg/kg 179.16.6. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 179.16.7. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg 179.16.8. Mikrobioloģiskie rādītāji Summāri ne vairāk kā 3000 kolonijas/g; raugs un pelējums ne vairāk kā 100 kolonijas/g; E. coli nav pieļaujamas 10 g” 1.14. papildināt 5.pielikumu ar 206.1 punktu šādā redakcijā: “206.1 E 462 – Etilceluloze 206.11. Sinonīmi Celulozes dietilēteris 206.12. Definīcija Etilceluloze ir celuloze, kas iegūta tieši no augu šķiedrvielām, tās daļēji eterificējot ar etilgrupām 206.13. Ķīmiskais nosaukums Celulozes etilēteris 206.14. Ķīmiskā formula Polimēri satur aizvietotas anhidroglikozes atlikumus ar šādu formulu: C6H7O2(OR1)(OR2), kur R1 un R2 ir -H vai -CH2CH3 206.15. Pamatviela Sausna satur ne mazāk kā 44 % ne vairāk kā 50 % etoksigrupu (-OCH2CH5) (ekvivalents ne vairāk kā 2,6 etoksigrupām uz vienu anhidroglikozes atlikumu) 206.16. Ārējais izskats Nedaudz higroskopisks balts vai dzeltenīgs pulveris bez smaržas un garšas 206.17. Identitātes pierādīšana: 206.17.1. Šķīdība Praktiski nešķīst ūdenī, glicerīnā un propān-1,2-dipolā, atkarībā no etoksi grupu satura labāk vai sliktāk šķīstošs dažos citos organiskajos šķīdinātājos. Etilceluloze, kas satur ne vairāk par 46–48 % etoksigrupu, labi šķīst tetrahidrofurānā, metilacetātā, hloroformā un aromātisko ogļūdeņražu maisījumos ar etanolu. Etilceluloze, kas satur 46–48 % un vairāk etoksigrupu, labi šķīst etanolā, metanolā, hloroformā un etilacetātā 206.17.2. Plēves veidošanas tests 5 g parauga izšķīdina 95 g toluola un etanola maisījumā 80:20 (tilp./tilp.). Veidojas dzidrs, stabils, mazliet dzeltens šķīdums. Uz stikla plates izlej dažus mililitrus šķīduma un ļauj šķīdinātājam iztvaikot. Veidojas bieza, izturīga, viendabīga plēve. Tā ir viegli uzliesmojoša 206.18. Tīrības kritēriji: 206.18.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 3 % (105 oC, 2 h) 206.18.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,4 % 206.18.3. pH Neitrāls pēc lakmusa (1 % koloidālā šķīdumā) 206.18.4. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg 206.18.5. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg 206.18.6. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 mg/kg 206.18.7. Kadmijs Ne vairāk kā 1 mg/kg” 1.15. izteikt 5.pielikuma 218.punktu šādā redakcijā: “218. E 472c – Taukskābju mono- un diglicerīdu citronskābes esteri 218.1. Sinonīmi Citrems; Mono- un diglicerīdu citronskābes esteri (citric acid esters of mono- and diglycerides); citroglicerīdi (citroglycerides); ar citronskābi esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi (mono- and diglycerides of fatty acids esterified with citric acid) 218.2. Definīcija Pārtikas tauku un eļļu taukskābju un citronskābes glicerīna esteri. Var saturēt nelielu daudzumu brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas citronskābes un brīvu glicerīdu. Tos var daļēji vai pilnīgi neitralizēt ar nātrija hidroksīdu vai ar kālija hidroksīdu 218.3. Ārējais izskats Iedzelteni vai gaiši brūni šķidrumi, pusšķidras vielas vai cietas vaskveida vielas 218.4. Identitātes pierādīšana: 218.4.1. Šķīdība Nešķīst aukstā ūdenī, disperģējami karstā ūdenī, šķīst eļļās un taukos, nešķīst aukstā etanolā 218.4.2. Pozitīvi taukskābju, citronskābes un glicerīna testi 218.5. Tīrības kritēriji: 218.5.1. Skābes Citas skābes, izņemot citronskābi, nav konstatējamas 218.5.2. Pelni (sulfātu veidā) Produkti, kas nav neitralizēti, – ne vairāk kā 0,5 % Daļēji vai pilnībā neitralizēti produkti – ne vairāk kā 10 % Pelni, kas noteikti, karsējot 800 ± 25 oC temperatūrā 218.5.3. Citronskābe (kopējā) Ne mazāk kā 13 % un ne vairāk kā 50 % 218.5.4. Glicerīns (kopējais) Ne mazāk kā 8 % un ne vairāk kā 33 % 218.5.5. Glicerīns (brīvais) Ne vairāk kā 2 % 218.5.6. Brīvas taukskābes Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe 218.5.7. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg Piezīme. Tīrības kritēriji attiecas uz pārtikas piedevām, kurās nav taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļu, tomēr minētās vielas var būt piedevās, nepārsniedzot 6 % robežvērtību (izsakot nātrija oleātā).” 1.16. izteikt 5.pielikuma 281.punktu šādā redakcijā: “281. E 559 – Alumīnija silikāts 281.1. Sinonīmi Kaolīns, vieglais vai smagais (kaolin, light or heavy) 281.2. Definīcija Alumīnija hidrosilikāts (kaolīns) ir attīrīti dabīgie baltie māli, kas sastāv no kaolinīta, kālija alumosilikāta, laukšpata un kvarca. Tie nedrīkst būt karsēti (kalcinēti). Neapstrādātos kaolinīta mālos, ko izmanto alumīnija silikāta ražošanā, dioksīnu daudzums nedrīkst pārsniegt līmeni, kas apdraud cilvēka veselību vai nav derīgs lietošanai pārtikā 281.3. EINECS numurs 215-286-4 (kaolinīts) 281.4. Ķīmiskā formula Al2Si2O5(OH)4 (kaolinīts) 281.5. Molekulmasa 264 281.6. Pamatviela Ne mazāk kā 90 % (silīcija oksīda un alumīnija oksīda kopējais saturs pēc izkarsēšanas). Silīcija oksīds SiO2 – 45–55 %. Alumīnija oksīds – Al2O3 30–39 % 281.7. Ārējais izskats Smalks balts vai pelēkbalts taukains pulveris. Kaolīns sastāv no nesaistītu, brīvi orientētu kaolinīta pārslveida daļiņu agregātiem vai atsevišķām heksagonālām pārslām 281.8. Identitātes pierādīšana: 281.8.1. Pozitīvi alumīnija oksīdu un silikātu testi 281.8.2. Rentgenstaru difrakcija Raksturīgie maksimumi pie 7,18/3,58/2,38/1,78 A° 281.8.3. IS absorbcija Maksimumi pie 3700 un 3620 cm-1 281.9. Tīrības kritēriji: 281.9.1. Zudumi pēc izkarsēšanas 10–14 % (1000 oC, līdz nemainīgam svaram) 281.9.2. Ūdenī šķīstošas vielas Ne vairāk kā 0,3 % 281.9.3. Skābēs šķīstošas vielas Ne vairāk kā 2,0 % 281.9.4. Dzelzs Ne vairāk kā 5 % 281.9.5. Kālija oksīds (K2O) Ne vairāk kā 5 % 281.9.6. Ogleklis Ne vairāk kā 0,5 % 281.9.7. Arsēns Ne vairāk kā 3 % 281.9.8. Svins Ne vairāk kā 5 % 281.9.9. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 1 %” 1.17. papildināt 5.pielikumu ar 287.1 punktu šādā redakcijā: “287.1 E 586 – 4-Heksilrezocīns 287.11. Sinonīmi 4-1,3-benzdiols; heksilrezorcīns 287.12. Ķīmiskais nosaukums 4-heksilrezorcīns 287.13. EINECS numurs 205-257-4 287.14. Ķīmiskā formula C12H18O2 287.15. Molekulmasa 197,24 287.16. Pamatviela Sausnā ne mazāk kā 98,0 % 287.17. Ārējais izskats Balts pulveris 287.18. Identitātes pierādīšana: 287.18.1. Šķīdība Labi šķīst ēterī un acetonā, ļoti vāji šķīst ūdenī 287.18.2. Slāpekļskābes tests 1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml slāpekļskābes. Parādās gaiši sarkana krāsa 287.18.3. Broma tests 1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml broma reaģentu. Dzeltenās nogulsnes izšķīst, veidojot dzeltenu šķīdumu 287.18.4. Kušanas temperatūra 62–67 °C 287.19. Tīrības kritēriji: 287.19.1. Skābju saturs Ne vairāk kā 0,05 % 287.19.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % 287.19.3. Rezorcīns un citi fenoli Dažas minūtes krata apmēram 1 g parauga ar 50 ml ūdens, filtrē un filtrātam pievieno 3 pilienus dzelzs hlorīda reaģenta. Šķīdums nedrīkst krāsoties sarkans vai zils 287.19.4. Niķelis Ne vairāk kā 2 mg/kg 287.19.5. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg 287.19.6. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 3 mg/kg” 1.18. izteikt 5.pielikuma 332., 333., 334., 335. un 336.punktu šādā redakcijā: “332. E 954 (I) – Saharīns 332.1. Ķīmiskais nosaukums 3-Okso-2,3-dihidrobenzo(d) izotiazol-1,1-dioksīds 332.2. EINECS numurs 201-321-0 332.3. Ķīmiskā formula C7H5N03S 332.4. Molekulmasa 183,18 332.5. Pamatviela Ne mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H5N03S bezūdens vielā 332.6. Ārējais izskats Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi) 332.7. Identitātes pierādīšana – šķīdība Slikti šķīst ūdenī, šķīst bāziskos šķīdumos, slikti šķīst etanolā 332.8. Tīrības kritēriji: 332.8.1. Kušanas temperatūra 226–230 oC 332.8.2. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 1 % (105 oC, 2 h) 332.8.3. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,2 %, sausnā 332.8.4. Benzoskābe un salicilskābe Pie 10 ml saharīna šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums 332.8.5. o-Toluolsulfamīds Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā 332.8.6. p-Toluolsulfamīds Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā 332.8.7. Benzoskābes p-sulfamīds Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā 332.8.8. Viegli karbonizējošās vielas Nav 332.8.9. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā 332.8.10. Selēns Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā 332.8.11. Svins Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā 333. E 954 (II) – Saharīna nātrija sāls 333.1. Sinonīmi Saharīns (saccharin); saharīna nātrija sāls (sodium salt of saccharin) 333.2. Ķīmiskais nosaukums Nātrija o-benzosulfimīds; 2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfonazola nātrija sāls; oksobenzizosulfonazols; 1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda nātrija sāls, dihidrāts 333.3. EINECS numurs 204-886-1 333.4. Ķīmiskā formula C7H4NNaO3S×2H2O 333.5. Molekulmasa 241,19 333.6. Pamatviela Ne mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H4NNaO3S bezūdens vielā 333.7. Ārējais izskats Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un intensīvu saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi) 333.8. Identitātes pierādīšana – šķīdība Šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā 333.9. Tīrības kritēriji: 333.9.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 15 % (120 oC, 4 h) 333.9.2. Benzoskābe un salicilskābe Pie 10 ml saharīna šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums 333.9.3. o-Toluolsulfamīds Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā 333.9.4. p-Toluolsulfamīds Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā 333.9.5. Benzoskābes p-sulfamīds Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā 333.9.6. Viegli karbonizējošās vielas Nav 333.9.7. Selēns Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā 333.9.8. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā 333.9.9. Svins Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā 334. E 954 (III) – Saharīna kalcija sāls 334.1. Sinonīmi Saharīns (saccharin); saharīna kalcija sāls (calcium salt of saccharin) 334.2. Ķīmiskais nosaukums Kalcija o-benzosulfimīds; 2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfonazola kalcija sāls; 1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda kalcija sāls, hidrāts (2:7) 334.3. EINECS numurs 299-349-9 334.4. Ķīmiskā formula C14H8CaN2O6S2×31/2H2O 334.5. Molekulmasa 467,48 334.6. Pamatviela Ne mazāk kā 95 % C14H8CaN2O6S2 (bezūdens vielā) 334.7. Ārējais izskats Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un intensīvu saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi atšķaidītos šķīdumos) 334.8. Identitātes pierādīšana – šķīdība Labi šķīst ūdenī, šķīst etanolā 334.9. Tīrības kritēriji: 334.9.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 13,5 % (120 oC, 4 h) 334.9.2. Benzoskābe un salicilskābe Pie 10 ml saharīna šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums 334.9.3. o-Toluolsulfamīds Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā 334.9.4. p-Toluolsulfamīds Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā 334.9.5. Benzoskābes p-sulfamīds Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā 334.9.6. Viegli karbonizējošās vielas Nav 334.9.7. Selēns Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā 334.9.8. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā 334.9.9. Svins Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā 335. E 954 (IV) – Saharīna kālija sāls 335.1. Sinonīmi Saharīns (saccharin); saharīna kālija sāls (potassium salt of saccharin) 335.2. Ķīmiskais nosaukums Kālija o-benzosulfimīds; 2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfonazola kālija sāls; 1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda kālija sāls hidrāts 335.3. Ķīmiskā formula C7H4KNO3S×H2O 335.4. Molekulmasa 239,77 335.5. Pamatviela Ne mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H4KNO3S (bezūdens vielā) 335.6. Ārējais izskats Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un intensīvu saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi) 335.7. Identitātes pierādīšana – šķīdība Labi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā 335.8. Tīrības kritēriji: 335.8.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 8 % (120 oC, 4 h) 335.8.2. Benzoskābe un salicilskābe Pie 10 ml saharīna kālija sāls šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums 335.8.3. o-Toluolsulfamīds Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā 335.8.4. p-Toluolsulfamīds Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā 335.8.5. Benzoskābes p-sulfamīds Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā 335.8.6. Viegli karbonizējošās vielas Nav 335.8.7. Selēns Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā 335.8.8. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā 335.8.9. Svins Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā 336. E 955 – Sukraloze 336.1. Sinonīmi 4,1΄,6΄-trihlorgalaktosaharoze 336.2. Ķīmiskais nosaukums 1,6-dihlor-1,6-dideoksi-β-D-fruktofuranozil-4-hlor-4-deoksi-α-D-galaktopiranozīds 336.3. EINECS numurs 259-952-2 336.4. Ķīmiskā formula C12H19Cl3O8 336.5. Molekulmasa 397,64 336.6. Pamatvielas saturs Ne mazāk kā 98 % un ne vairāk kā 102 % C12H19Cl3O8 (bezūdens vielā) 336.7. Ārējais izskats Balts līdz dzeltenbalts kristālisks pulveris, praktiski bez smaržas 336.8. Identitātes pierādīšana: 336.8.1. Šķīdība Labi šķīst ūdenī, metanolā un etanolā. Nedaudz šķīst etilacetātā 336.8.2. Infrasarkanā absorbcija Kālija bromīdā disperģēta parauga infrasarkanais spektrs uzrāda relatīvos maksimumus tādos pašos viļņos kā standarta spektrs, kas iegūts, izmantojot sukralozes standartparaugu 336.8.3. Plānplākšņa hromatogrāfija Testa šķīduma galvenajam plankumam ir tāds pats Rf lielums kā citu hlorētu disaharīdu testā minētajam A standartšķīduma galvenajam plankumam. Šo standartšķīdumu iegūst, izšķīdinot 1,0 g sukralozes standartvielas 10 ml metilspirta 336.8.4. Īpatnējais griešanās leņķis [α]20D =(+84,0 °) līdz (+87,5 °) bezūdens vielai (10 % w/v šķīdumam) 336.9. Tīrības kritēriji: 336.9.1. Ūdens Ne vairāk kā 2,0 % (K.Fišera metode) 336.9.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,7 % 336.9.3. Svins Ne vairāk kā 1 mg/kg 336.9.4. Citi hlorēti disaharīdi Ne vairāk kā 0,5 % 336.9.5. Hlorēti monosaharīdi Ne vairāk kā 0,1 % 336.9.6. Trifenilfosfīna oksīds Ne vairāk kā 150 mg/kg 336.9.7. Metanols Ne vairāk kā 0,1 %” 1.19. izteikt 5.pielikuma 339., 340., 341. un 342.punktu šādā redakcijā: “339. E 962 – Aspartāma acesulfāma sāls 339.1. Sinonīmi Aspartāma acesulfāms; aspartāma acesulfāma sāls 339.2. Definīcija Sāli pagatavo, sildot aspartāmu un kālija acesulfāmu attiecībā aptuveni 2:1 (sv./sv.) šķīdumā ar skābu pH un ļaujot kristalizēties. Kāliju un mitrumu aizvada. Produkts ir stabilāks nekā tikai aspartāms 339.3. Ķīmiskais nosaukums L-fenilalanil-2-metil-L-α-asparginskābes 6-metil-1,2,3- oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīds sāls 339.4. Ķīmiskā formula C18H23O9N3S 339.5. Molekulmasa 457,46 339.6. Pamatviela 63,0–66,0 % aspartāma (rēķinot uz sausu vielu) un 34,0–37,0 % acesulfāma (skābā forma, rēķinot uz bezūdens vielu) 339.7. Ārējais izskats Balts kristālisks pulveris bez smaržas 339.8. Identitātes pierādīšana: 339.8.1. Šķīdība Šķīst ūdenī ierobežotā daudzumā; nedaudz šķīst etanolā 339.8.2. Gaismas caurlaidība 1 % šķīduma ūdenī gaismas caurlaidība, kas noteikta 1 cm šūnā pie 430 nm, izmantojot piemērotu spektrofotometru un salīdzināšanai izmantojot ūdeni, nav mazāka par 0,95, kas ir līdzvērtīga absorbcijai, ne lielākai par aptuveni 0,022 339.8.3. Īpatnējais griešanās leņķis [α]20D =(+14,5°) līdz (+16,5°) noteikt koncentrācijā 6,2 g 100 ml 15 N skudrskābes 30 minūšu laikā pēc šķīduma pagatavošanas. Aprēķināto īpatnējo griešanās leņķi dalīt ar 0,646, lai koriģētu atbilstoši aspartāma saturam aspartāma acesulfāma sālī 339.9. Tīrības kritēriji: 339.9.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 0,5 % (105 °C, 4 h) 339.9.2. 5-benzil-3,6-dioksi-2-piperazīnetiķskābe Ne vairāk kā 0,5 % 339.9.3. Svins Ne vairāk kā 1 mg/kg 340. E 965 (I) – Maltīts 340.1. Sinonīmi D-maltīts (D-maltitol); maltozes hidrogenāts (hydrogenated maltose) 340.2. Ķīmiskais nosaukums (α)-D-glikopiranozil-1,4-D-glucīts 340.3. EINECS numurs 209-567-0 340.4. Ķīmiskā formula C12H24O11 340.5. Molekulmasa 344,31 340.6. Pamatviela Ne mazāk kā 98 % D-maltīta C12H24O11 (bezūdens vielā) 340.7. Ārējais izskats Balts kristālisks pulveris ar saldu garšu 340.8. Identitātes pierādīšana: 340.8.1. Šķīdība Ļoti labi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā 340.8.2. Īpatnējais optiskās griešanās lenķis [α]20D = (+105,5o)–(+108,5o) (5 % w/v šķīdumā) 340.8.3. Kušanas temperatūra 148–151 oC 340.9. Tīrības kritēriji: 340.9.1. Ūdens Ne vairāk kā 1 % (K.Fišera metode) 340.9.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % sausnā 340.9.3. Reducējošie cukuri Ne vairāk kā 0,1 % sausnā (izteikti kā glikoze) 340.9.4. Hlorīdi Ne vairāk kā 50 mg/kg sausnā 340.9.5. Sulfāti Ne vairāk kā 100 mg/kg sausnā 340.9.6. Niķelis Ne vairāk kā 2 mg/kg sausnā 340.9.7. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā 340.9.8. Svins Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā 341. E 965 (II) – Maltīta sīrups 341.1. Sinonīmi Hidrogenēts augstas pakāpes maltozes–glikozes sīrups (hydrogenated high maltose–glucose syrup), hidrogenēts glikozes sīrups (hydrogenated glucose syrup) 341.2. Definīcija un iegūšanas apraksts Maisījums sastāv galvenokārt no maltīta ar sorbītu un hidrogenētiem oligo- un polisaharīdiem. Iegūst, katalītiski hidrogenējot glikozes sīrupu ar augstu maltozes saturu vai hidrogenējot tā atsevišķas sastāvdaļas, ko pēc tam sajauc. Tiek ražots kā sīrupa, tā cietā veidā 341.3. Pamatviela Bez ūdens satur ne mazāk kā 99 % kopējo hidrogenēto saharīdu un ne mazāk kā 50 % maltīta 341.4. Ārējais izskats Dzidri viskozi šķidrumi vai baltas kristāliskas masas bez krāsas un bez smaržas 341.5. Identitātes pierādīšana: 341.5.1. Šķīdība Ļoti labi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā 341.5.2. Plānslāņa hromatogrāfija Iztur testu 341.6. Tīrības kritēriji: 341.6.1. Ūdens Ne vairāk kā 31 % (K.Fišera metode) 341.6.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % 341.6.3. Reducējošie cukuri Ne vairāk kā 0,3 %, aprēķināti kā glikoze 341.6.4. Hlorīdi Ne vairāk kā 50 mg/kg 341.6.5. Sulfāti Ne vairāk kā 100 mg/kg 341.6.6. Niķelis Ne vairāk kā 2 mg/kg 341.6.7. Svins Ne vairāk kā 1 mg/kg 342. E 966 – Laktīts 342.1. Sinonīmi Laktīts (lactit); laktozīts (lactositol); laktobiozīts (lactobiosit) 342.2. Ķīmiskais nosaukums 4-O-β-D-galaktopiranozil-D-glucīts 342.3. EINECS numurs 209-566-5 342.4. Ķīmiskā formula C12H24O11 342.5. Relatīvā molekulmasa 344,32 342.6. Pamatviela Ne mazāk kā 95 % sausnā 342.7. Ārējais izskats Salds kristālisks pulveris vai bezkrāsains šķīdums. Kristāliskais produkts sastopams bezūdens, monohidrāta vai dihidrāta veidā 342.8. Identitātes pierādīšana: 342.8.1. Šķīdība Ļoti labi šķīst ūdenī 342.8.2. Īpatnējais optiskās griešanās leņķis [α]20D = (+ 13o)–(+ 16,5o), aprēķināts bezūdens vielai (10 % w/v ūdens šķīdums) 342.9. Tīrības kritēriji: 342.9.1. Ūdens Ne vairāk kā 10,5 % (K.Fišera metode) kristāliskajos produktos 342.9.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % sausnā 342.9.3. Reducējošie cukuri Ne vairāk kā 0,2 % sausnā (izteikti kā glikoze) 342.9.4. Citi polioli Ne vairāk kā 2,5 %, aprēķināti sausnai 342.9.5. Hlorīdi Ne vairāk kā 100 mg/kg sausnā 342.9.6. Sulfāti Ne vairāk kā 200 mg/kg sausnā 342.9.7. Niķelis Ne vairāk kā 2 mg/kg sausnā 342.9.8. Arsēns Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā 342.9.9. Svins Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā” 1.20. papildināt 5.pielikumu ar 343.1 punktu šādā redakcijā: “343.1 E 968 – Eritrols 343.11. Sinonīmi Mezo-eritrols; tetrahidroksibutāns; eritrīts 343.12. Definīcija Iegūst, fermentizējot ogļhidrāta avotu ar drošiem un piemērotiem pārtikas klases osmofīliem raugiem, piemēram, Moniliella pollinis vai Trichosporonoides megachilensis, ar sekojošu attīrīšanu un žāvēšanu 343.13. Ķīmiskais nosaukums 1,2,3,4-Butanetetrols 343.14. EINECS numurs 205-737-3 343.15. Ķīmiskā formula C4H10O4 343.16. Molekulmasa 122,12 343.17. Pamatviela Ne mazāk kā 99 % pēc žāvēšanas 343.18. Ārējais izskats Balti karstumizturīgi kristāli, bez smaržas, nav higroskopiski, saldums apmēram 60–80 % no saharozes salduma 343.19. Identitātes pierādīšana: 343.19.1. Šķīdība Labi šķīst ūdenī, vāji šķīst etanolā, nešķīst dietilēterī 343.19.2. Kušanas temperatūra 119–123 oC 343.110. Tīrības kritēriji: 343.110.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 0,2 % (70 oC temperatūrā, sešas stundas, vakuumeksikatorā) 343.110.2. Pelni (sulfātu veidā) Ne vairāk kā 0,1 % 343.110.3. Reducējošās vielas Ne vairāk kā 0,3 % (D-glikozes veidā) 343.110.4. Ribitols un glicerīns Ne vairāk kā 0,1 % 343.110.5. Svins Ne vairāk kā 0,5 mg/kg” 1.21. papildināt 5.pielikumu ar 349.1 punktu šādā redakcijā: “349.1 E 1204 – Pullulāns 349.11. Definīcija Lineārs neitrāls glikāns, kas sastāv galvenokārt no maltotriozes atlikumiem, kas savienoti ar 1–6 glikozīdām saitēm. To iegūst fermentācijas procesā no pārtikas cietes hidrolizāta, izmantojot tādu Aureobasidium pullulans celmu, kas neproducē toksīnus. Pēc fermentācijas mikroorganismu šūnas atdala, izmantojot mikrofiltrāciju, filtrātu termiski sterilizē, bet krāsvielas un citus piemaisījumus atdala ar adsorbciju un izmantojot jonu apmaiņas hromatogrāfiju 349.12. EINECS numurs 232-945-1 349.13. Ķīmiskais nosaukums (C6H10O5)x 349.14. Pamatviela Sausā vielā ne mazāk kā 90 % glikāna 349.15. Ārējais izskats Balts vai dzeltenbalts pulveris bez smaržas 349.16. Identitātes pierādīšana: 349.16.1. Šķīdība Nešķīst ūdenī, praktiski nešķīst etanolā 349.16.2. pH 5,0–7,0 (10 % šķīdumā) 349.16.3. Izgulsnēšanās ar polietilēna glikolu 600 10 ml 2 % pullulana ūdens šķīduma pievieno 2 ml politilēnglikola 600. Veidojas baltas nogulsnes 349.16.4. Depolimerizācija ar pullulanāzi Divās mēģenēs pa 10 ml 10 % pullulana šķīduma. Vienā mēģenē pievieno 0,1 ml pullulanāzes šķīduma ar aktivitāti 10 vienības/g, bet otrajā mēģenē 0,1 ml ūdens. Pēc apmēram 20 minūšu inkubācijas 25 °C temperatūrā ar pullulanāzi apstrādātā šķīduma viskozitāte ir redzami mazāka par neapstrādātā šķīduma viskozitāti 349.17. Tīrības kritēriji: 349.17.1. Žāvēšanas zudumi Ne vairāk kā 6 % (90 °C, spiediens, ne lielāks par 50 mmHg, 6 h) 349.17.2. Mono-, di- un oligosaharīdi Ne vairāk par 10 % (izsakot glikozes veidā) 349.17.3. Viskozitāte 100–180 mm2/s (10 % w/w ūdens šķīdums 30 °C) 349.17.4. Svins Ne vairāk kā 1 mg/kg 349.17.5. Mikrobioloģiskie rādītāji Raugs un pelējums – ne vairāk kā 100 kolonijas/g. Koli baktērijas – negatīvs 25 g parauga. Salmonella – negatīvs 25 g parauga” 1.22. papildināt 5.pielikumu ar 360.1 punktu šādā redakcijā: “360.1 E 1452 – Cietes alumīnija oktenilsukcināts 360.11. Sinonīmi SAOS 360.12. Definīcija Cietes alumīnija oktenilsukcināts ir ciete, kas esterificēta ar oktenilsukcinātanhidrītu un apstrādāta ar alumīnija sulfātu 360.13. Ārējais izskats Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai pārslas (ja peptizēts), amorfs pulveris vai cietas daļiņas 360.14. Identitātes pierādīšana: 360.14.1. Nepeptizēts Apskata mikroskopā 360.14.2. Pozitīvs krāsojums ar jodu Tumši zils līdz gaiši sarkans krāsojums 360.15. Tīrības kritēriji (noteikti bezūdens vielai, izņemot zudumus pēc žāvēšanas): 360.15.1. Zudumi pēc žāvēšanas Ne vairāk kā 21,0 % 360.15.2. Oktenilsukcinātgrupas Ne vairāk kā 3 % 360.15.3. Oktenilsukcinskābes atlikums Ne vairāk kā 0,3 % 360.15.4. Sēra dioksīds Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētās graudaugu cietēs. Ne vairāk kā 10 mg/kg citās modificētās cietēs, ja nav noteikts citādi 360.15.5. Arsēns Ne vairāk kā 1 mg/kg 360.15.6. Svins Ne vairāk kā 2 mg/kg 360.15.7. Dzīvsudrabs Ne vairāk kā 0,1 mg/kg 360.15.8. Alumīnijs Ne vairāk kā 0,3 %” 1.23. papildināt 6.pielikumu ar 103.1 punktu šādā redakcijā: “103.1 E 319 Butilhidrohinons (TBHQ) Butilhydroquinone (TBHQ) antioksidants” 1.24. papildināt 6.pielikumu ar 154.1 punku šādā redakcijā: “154.1 E 426 Sojas pupu hemiceluloze Soybean hemicellulose dažādas” 1.25. papildināt 6.pielikumu ar 170.1 punktu šādā redakcijā: “170.1 E 462 Etilceluloze Ethyl cellulose dažādas” 1.26. papildināt 6.pielikumu ar 245.1 punktu šādā redakcijā: “245.1 E 586 4-heksilrezorcīns 4-heksylresorcinol dažādas” 1.27. papildināt 6.pielikumu ar 288.1 punktu šādā redakcijā: “288.1 E 968 Eritirols Erythirol saldinātājs, dažādas” 1.28. papildināt 6.pielikumu ar 293.1 punktu šādā redakcijā: “293.1 E 1204 Pullulāns Pullulan dažādas” 1.29. papildināt 6.pielikumu ar 304.1 punktu šādā redakcijā: “304.1 E 1452 Cietes alumīnija oktenilsukcināts Starch aluminium octenyl succinate dažādas” 1.30. papildināt 7.pielikumu ar 57.1 punktu šādā redakcijā: “57.1 E 319 Butilhidrohinons (TBHQ) Butilhydroquinone (TBHQ) antioksidants” 1.31. papildināt 7.pielikumu ar 59.1 punktu šādā redakcijā: “59.1 E 1452 Cietes alumīnija oktenilsukcināts Starch aluminium octenyl succinate dažādas” 1.32. papildināt 7.pielikumu ar 90.1 punktu šādā redakcijā: “90.1 E 968 Eritirols Erythirol saldinātājs, dažādas” 1.33. papildināt 7.pielikumu ar 93.1 punktu šādā redakcijā: “93.1 E 462 Etilceluloze Ethyl cellulose dažādas” 1.34. papildināt 7.pielikumu ar 314.1 punktu šādā redakcijā: “314.1 E 1204 Pullulāns Pullulan dažādas” 1.35. papildināt 7.pielikumu ar 327.1 punktu šādā redakcijā: “327.1 E 426 Sojas pupu hemiceluloze Soybean hemicellulose dažādas” 1.36. papildināt 7.pielikumu ar 380.punktu šādā redakcijā: “380. E 586 4-heksilrezorcīns 4-heksylresorcinol dažādas”
  1. 1)) Komisijas 1981.gada 28.jūlija Direktīvas 81/712/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodes, lai pārbaudītu, vai pārtikas produktos izmantotās piedevas atbilst tīrības kritērijiem;
  2. 2)) Padomes 1982.gada 12.jūlija Direktīvas 82/504/EEK, ar kuru groza Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas produktos lietojamiem emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem;
  3. 3)) Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā;
  4. 4)) Komisijas 1990.gada 26.oktobra Direktīvas 90/612/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus pārtikā izmantojamu emulgatoru, stabilizētāju, biezinātāju un recinātāju tīrības kritērijus;
  5. 5)) Komisijas 1992.gada 10.februāra Direktīvas 92/4/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus emulgatoriem, stabilizētājiem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos;
  6. 6)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/34/EEK, ar kuru groza Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā;
  7. 7)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
  8. 8)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kas paredzētas izmantošanai pārtikas produktos;
  9. 9)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 20.februāra Direktīvas 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;
  10. 10)) Komisijas 1995.gada 5.jūlija Direktīvas 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem;
  11. 11)) Komisijas 1995.gada 26.jūlija Direktīvas 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos;
  12. 12)) Komisijas 1996.gada 2.decembra Direktīvas 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
  13. 13)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/83/EK, ar kuru groza Direktīvu 94/35/EK par pārtikas produktos izmantojamiem saldinātājiem;
  14. 14)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/85/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
  15. 15)) Komisijas 1998.gada 4.septembra Direktīvas 98/66/EK, ar ko groza Direktīvu 95/31/EK par īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas produktos lietojamiem saldinātājiem;
  16. 16)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 15.oktobra Direktīvas 98/72/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
  17. 17)) Komisijas 1998.gada 11.novembra Direktīvas 98/86/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, kas nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
  18. 18)) Komisijas 1999.gada 22.jūlija Direktīvas 1999/75/EK, ar kuru groza Komisijas Direktīvu 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos;
  19. 19)) Komisijas 2000.gada 26.jūlija Direktīvas 2000/51/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/31/EK, kas nosaka īpašo tīrības kritēriju attiecībā uz pārtikas saldinātājiem;
  20. 20)) Komisijas 2000.gada 5.oktobra Direktīvas 2000/63/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, kas nosaka īpašus tīrības kritērijus attiecībā uz pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
  21. 21)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.februāra Direktīvas 2001/5/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji;
  22. 22)) Komisijas 2001.gada 2.maija Direktīvas 2001/30/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
  23. 23)) Komisijas 2001.gada 3.jūlija Direktīvas 2001/50/EK, kas groza Direktīvu 95/45/EK par īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas produktos lietojamām krāsvielām;
  24. 24)) Komisijas 2001.gada 3.jūlija Direktīvas 2001/52/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/31/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas produktos lietojamiem saldinātājiem;
  25. 25)) Komisijas 2002.gada 15.oktobra Direktīvas 2002/82/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
  26. 26)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 18.jūnija Direktīvas 2003/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK attiecībā uz pārtikas piedevas E 425 konjac lietošanas nosacījumiem;
  27. 27)) Komisijas 2003.gada 27.oktobra Direktīvas 2003/95/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
  28. 28)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/114/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;
  29. 29)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/115/EK, ar ko groza Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
  30. 30)) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/45/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji;
  31. 31)) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/46/EK, ar ko groza Direktīvu 95/31/EK attiecībā uz E 955 sukralozi un E 962 aspartāma acesulfāma sāli;
  32. 32)) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/47/EK, ar ko groza Direktīvu 95/45/EK attiecībā uz jauktiem karotīniem (E 160 a (i)) un beta—karotīnu (E 160 a (ii));
  33. 33)) Komisijas 2006.gada 20.marta Direktīvas 2006/33/EK, ar ko groza Direktīvu attiecībā uz saulrieta dzelteno FCF (E 110) un titāna dioksīdu (E 171);
  34. 34)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Direktīvas 2006/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
  35. 35)) Komisijas 2006.gada 8.decembra Direktīvas 2006/128/EK, ar ko groza un labo Direktīvu 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem;
  36. 36)) Komisijas 2006.gada 8.decembra Direktīvas 2006/129/EK, ar ko groza un labo Direktīvu 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus.";
asjoint-stock