29. Article
Produktus, kas laisti tirgū vai marķēti līdz 2008.gada 28.janvārim un neatbilst šo noteikumu prasībām, drīkst tirgot, līdz beidzas to krājumi.”;
1.4. izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:
“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Komisijas 1981.gada 28.jūlija Direktīvas 81/712/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodes, lai pārbaudītu, vai pārtikas produktos izmantotās piedevas atbilst tīrības kritērijiem;
2) Padomes 1982.gada 12.jūlija Direktīvas 82/504/EEK, ar kuru groza Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas produktos lietojamiem emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem;
3) Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā;
4) Komisijas 1990.gada 26.oktobra Direktīvas 90/612/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus pārtikā izmantojamu emulgatoru, stabilizētāju, biezinātāju un recinātāju tīrības kritērijus;
5) Komisijas 1992.gada 10.februāra Direktīvas 92/4/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus emulgatoriem, stabilizētājiem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/34/EEK, ar kuru groza Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kas paredzētas izmantošanai pārtikas produktos;
9) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 20.februāra Direktīvas 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;
10) Komisijas 1995.gada 5.jūlija Direktīvas 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem;
11) Komisijas 1995.gada 26.jūlija Direktīvas 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos;
12) Komisijas 1996.gada 2.decembra Direktīvas 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
13) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/83/EK, ar kuru groza Direktīvu 94/35/EK par pārtikas produktos izmantojamiem saldinātājiem;
14) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/85/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
15) Komisijas 1998.gada 4.septembra Direktīvas 98/66/EK, ar ko groza Direktīvu 95/31/EK par īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas produktos lietojamiem saldinātājiem;
16) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 15.oktobra Direktīvas 98/72/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
17) Komisijas 1998.gada 11.novembra Direktīvas 98/86/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, kas nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
18) Komisijas 1999.gada 22.jūlija Direktīvas 1999/75/EK, ar kuru groza Komisijas Direktīvu 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos;
19) Komisijas 2000.gada 26.jūlija Direktīvas 2000/51/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/31/EK, kas nosaka īpašo tīrības kritēriju attiecībā uz pārtikas saldinātājiem;
20) Komisijas 2000.gada 5.oktobra Direktīvas 2000/63/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, kas nosaka īpašus tīrības kritērijus attiecībā uz pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.februāra Direktīvas 2001/5/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji;
22) Komisijas 2001.gada 2.maija Direktīvas 2001/30/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
23) Komisijas 2001.gada 3.jūlija Direktīvas 2001/50/EK, kas groza Direktīvu 95/45/EK par īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas produktos lietojamām krāsvielām;
24) Komisijas 2001.gada 3.jūlija Direktīvas 2001/52/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/31/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas produktos lietojamiem saldinātājiem;
25) Komisijas 2002.gada 15.oktobra Direktīvas 2002/82/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 18.jūnija Direktīvas 2003/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK attiecībā uz pārtikas piedevas E 425 konjac lietošanas nosacījumiem;
27) Komisijas 2003.gada 27.oktobra Direktīvas 2003/95/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/114/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;
29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/115/EK, ar ko groza Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
30) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/45/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji;
31) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/46/EK, ar ko groza Direktīvu 95/31/EK attiecībā uz E 955 sukralozi un E 962 aspartāma acesulfāma sāli;
32) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/47/EK, ar ko groza Direktīvu 95/45/EK attiecībā uz jauktiem karotīniem (E 160 a (i)) un beta–karotīnu (E 160 a (ii));
33) Komisijas 2006.gada 20.marta Direktīvas 2006/33/EK, ar ko groza Direktīvu attiecībā uz saulrieta dzelteno FCF (E 110) un titāna dioksīdu (E 171);
34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Direktīvas 2006/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
35) Komisijas 2006.gada 8.decembra Direktīvas 2006/128/EK, ar ko groza un labo Direktīvu 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem;
36) Komisijas 2006.gada 8.decembra Direktīvas 2006/129/EK, ar ko groza un labo Direktīvu 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus.”;
1.5. izteikt 1.pielikumu jaunā redakcijā (1.pielikums);
1.6. papildināt 2.pielikuma tabulu aiz rindas “E 461 metilceluloze” ar rindu šādā redakcijā:
“E 462
Etilceluloze”
1.7. izteikt 4.pielikumu jaunā redakcijā (2.pielikums);
1.8. svītrot 5.pielikuma 58. un 59.punktu;
1.9. izteikt 5.pielikuma 103.punktu šādā redakcijā:
“103.
E 307 – Alfa-tokoferols
103.1.
Sinonīmi
DL-α-Tokoferols (dl-α-Tocopherol)
103.2.
Ķīmiskais nosaukums
DL-5,7,8-Trimetiltokols; DL-2,5,7,8-tetrametil-2-(4’,8’,12’-trimetiltridecil)-6-hromanols
103.3.
EINECS numurs
233-466-0
103.4.
Ķīmiskā formula
C29H50O2
103.5.
Molekulmasa
430,71
103.6.
Pamatviela
Ne mazāk kā 96 %
103.7.
Ārējais izskats
Gaiši dzeltenā krāsā–dzintarkrāsā; dzidra, viskoza eļļa gandrīz bez smaržas, kas gaisā vai gaismā oksidējas un pakāpeniski kļūst tumšāka
103.8.
Identitātes pierādīšana:
103.8.1.
Spektrometrija
Absorbcijas maksimums absolūtā etanola šķīdumā aptuveni pie 292 nm
103.8.2.
Šķīdība
Nešķīst ūdenī, viegli šķīst etanolā, sajaucas ar ēteri
103.9.
Tīrības kritēriji:
103.9.1.
Refrakcijas koeficients
n20D= 1,503–1,507
103.9.2.
Spektrometrija
E1%1cm = 72–76 (pie 292 nm 0,01 g vielas šķīdumam 200 ml absolūtā etanola)
103.9.3.
Īpatnējais optiskās griešanās leņķis
[α]20D= 0o ± 0,05o (hloroforma šķīdumā 1/10)
103.9.4.
Pelni (sulfātu veidā)
Ne vairāk kā 0,1 %
103.9.5.
Svins
Ne vairāk kā 2 mg/kg”
1.10. izteikt 5.pielikuma 109.punktu šādā redakcijā:
“109.
E 315 – Eritorbīnskābe
109.1.
Sinonīmi
Izoaskorbīnskābe (isoascorbic acid);
D-araboaskorbīnskābe (D-araboascorbic acid)
109.2.
Ķīmiskais nosaukums
Izoaskorbīnskābe; D-izoaskorbīnskābe;
D-eritro-heks-2-ēnskābes γ-laktons
109.3.
EINECS numurs
201-928-0
109.4.
Ķīmiskā formula
C6H8O6
109.5.
Molekulmasa
176,13
109.6.
Pamatviela
Ne mazāk kā 98 % bezūdens vielā
109.7.
Ārējais izskats
Balta–gaiši dzeltena kristāliska cieta viela, kas gaismā pakāpeniski kļūst tumšāka
109.8.
Identitātes pierādīšana:
109.8.1.
Kušanas temperatūra
164–172 oC (ar sadalīšanos)
109.8.2.
Pozitīva askorbīnskābes krāsu reakcija
109.9.
Tīrības kritēriji:
109.9.1.
Zudumi pēc žāvēšanas
Ne vairāk kā 0,4 % pēc žāvēšanas trīs stundas vakuumā uz silikagēla
109.9.2.
Pelni (sulfātu veidā)
Ne vairāk kā 0,3 %
109.9.3.
Īpatnējais optiskās griešanās leņķis
[α]25D= (–16,5o)–(–18,0o) (10 % w/v ūdens šķīdumā)
109.9.4.
Oksalāti
Pie 1 g parauga šķīduma 10 ml ūdens pievieno 2 pilienus ledus etiķskābes un 5 ml 10 % kalcija acetāta šķīduma. Šķīdumam jāpaliek dzidram
109.9.5.
Svins
Ne vairāk kā 2 mg/kg”
1.11. papildināt 5.pielikumu ar 110.1 punktu šādā redakcijā:
“110.1
E 319 – terc-butilhidrohinons (TBHQ)
110.11.
Sinonīmi
TBHQ
110.12.
Ķīmiskais nosaukums
terc-butil-1,4-benzdiols; 2-(1,1-dimetiletil)-1,4-benzdiols
110.13.
EINECS numurs
217-752-2
110.14.
Ķīmiskā formula
C10H14O2
110.15.
Molekulmasa
166,22
110.16.
Pamatviela
Satur ne mazāk kā 99 % C10H14O2
110.17.
Ārējais izskats
Balta kristāliska cieta viela ar raksturīgu aromātu
110.18.
Identitātes pierādīšana:
110.18.1.
Šķīdība
Ūdenī praktiski nešķīst, šķīst etanolā
110.18.2.
Kušanas temperatūra
Ne zemāka par 126,5 oC
110.18.3.
Fenoli
Aptuveni 5 mg parauga izšķīdina 10 ml metanola un pievieno 10,5 ml dimetilamīna šķīduma (1:4). Šķīdums krāsojas sarkanā vai rozā krāsā
110.19.
Tīrības kritēriji:
110.19.1.
terc-butil-p-benzhinons
Ne vairāk kā 0,2 %
110.19.2.
2,5-di-terc-butilhidrohinons
Ne vairāk kā 0,2 %
110.19.3.
Hidrohinons
Ne vairāk kā 0,1 %
110.19.4.
Tulols
Ne vairāk kā 25 mg/kg
110.19.5.
Svins
Ne vairāk kā 2 mg/kg”
1.12. izteikt 5.pielikuma 170.punktu šādā redakcijā:
“170.
E 415 – Ksantāna sveķi
170.1.
Definīcija
Ksantāna sveķi ir lielmolekulāri polisaharīdu sveķi, kurus producē Xanthomonas campestris, tīrkultūrā fermentējot ogļhidrātus, un kurus attīra, no šķīduma izgulsnējot ar etanolu vai propān-2-olu, izžāvē un samaļ. Sveķi galvenokārt satur D-glukozes un D-mannozes heksožu atlikumus, kā arī D-glikuronskābi un pirovīnogskābi, un tos pagatavo nātrija, kālija vai kalcija sāls formā. Sveķu šķīdumiem ir neitrāla reakcija
170.2.
EINECS numurs
234-394-2
170.3.
Molekulmasa
Aptuveni 1000000
170.4.
Pamatviela
No žāvētiem ksantāna sveķiem var iegūt ne mazāk kā 4,2 % un ne vairāk kā 5 % oglekļa dioksīda, kas atbilst ksantāna sveķu saturam no 91 % līdz 108 %
170.5.
Ārējais izskats
Krēmkrāsas pulveris
170.6.
Identitātes pierādīšana – šķīdība
Šķīst ūdenī, nešķīst etanolā
170.7.
Tīrības kritēriji:
170.7.1.
Zudumi pēc žāvēšanas
Ne vairāk kā 15 % (105 oC, 2,5 h)
170.7.2.
Pelni (kopējie)
Ne vairāk kā 16 % sausnas, noteikti 650 oC temperatūrā pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā
170.7.3.
Slāpeklis
Ne vairāk kā 1,5 %
170.7.4.
Pirovīnogskābe
Ne mazāk kā 1,5 %
170.7.5.
Etanols un propan-2-ols
Ne vairāk kā 500 mg/kg katra atsevišķi vai kopā
170.7.6.
Mikrobioloģiskie kritēriji
Summāri ne vairāk kā 5000 kolonijas/g;
raugs un pelējums ne vairāk kā 300 kolonijas/g;
E. coli nav pieļaujamas 5 g;
Salmonella spp. nav pieļaujamas 10 g;
Xanthomonas campestris – dzīvotspējīgas šūnas nekonstatē 1 g paraugā
170.7.7.
Svins
Ne vairāk kā 2 mg/kg”
1.13. papildināt 5.pielikumu ar 179.1 punktu šādā redakcijā:
“179.1
E 426 – Sojas pupiņu hemiceluloze
179.11.
Definīcija
Sojas pupiņu hemiceluloze ir attīrīts, ūdenī šķīstošs polisaharīds, kas ekstrakcijā ar karstu ūdeni iegūts no šķiedras, ko satur sojas pupiņas
179.12.
Ķīmiskais nosaukums
Ūdenī šķīstošs sojas pupiņu polisaharīds.
Ūdenī šķīstošas sojas pupiņu šķiedrvielas
179.13.
Pamatviela
Ne mazāk kā 74 % ogļhidrātu
179.14.
Ārējais izskats
Irdens balts pulveris, ko iegūst, žāvējot ar izsmidzināšanas paņēmienu
179.15.
Identitātes pierādīšana:
179.15.1.
Šķīdība
Šķīst siltā un aukstā ūdenī, neveidojot gelu
179.15.2.
pH
5,5 ± 1,5 (1 % šķīdums)
179.15.3.
Viskozitāte
Ne vairāk kā 200 mPa.s (10 % šķīdums)
179.16.
Tīrības kritēriji:
179.16.1.
Žāvēšanas zudumi
Ne vairāk kā 7 % (105 °C, 4 h)
179.16.2.
Proteīns
Ne vairāk kā 14 %
179.16.3.
Pelni (kopējie)
Ne vairāk par 9,5 % (600 °C, 4 h)
179.16.4.
Arsēns
Ne vairāk kā 2 mg/kg
179.16.5.
Svins
Ne vairāk kā 5 mg/kg
179.16.6.
Dzīvsudrabs
Ne vairāk kā 1 mg/kg
179.16.7.
Kadmijs
Ne vairāk kā 1 mg/kg
179.16.8.
Mikrobioloģiskie rādītāji
Summāri ne vairāk kā 3000 kolonijas/g;
raugs un pelējums ne vairāk kā 100 kolonijas/g;
E. coli nav pieļaujamas 10 g”
1.14. papildināt 5.pielikumu ar 206.1 punktu šādā redakcijā:
“206.1
E 462 – Etilceluloze
206.11.
Sinonīmi
Celulozes dietilēteris
206.12.
Definīcija
Etilceluloze ir celuloze, kas iegūta tieši no augu šķiedrvielām, tās daļēji eterificējot ar etilgrupām
206.13.
Ķīmiskais nosaukums
Celulozes etilēteris
206.14.
Ķīmiskā formula
Polimēri satur aizvietotas anhidroglikozes atlikumus ar šādu formulu: C6H7O2(OR1)(OR2), kur R1 un R2 ir -H
vai -CH2CH3
206.15.
Pamatviela
Sausna satur ne mazāk kā 44 % ne vairāk kā 50 % etoksigrupu (-OCH2CH5) (ekvivalents ne vairāk kā 2,6 etoksigrupām uz vienu anhidroglikozes atlikumu)
206.16.
Ārējais izskats
Nedaudz higroskopisks balts vai dzeltenīgs pulveris bez smaržas un garšas
206.17.
Identitātes pierādīšana:
206.17.1.
Šķīdība
Praktiski nešķīst ūdenī, glicerīnā un propān-1,2-dipolā, atkarībā no etoksi grupu satura labāk vai sliktāk šķīstošs dažos citos organiskajos šķīdinātājos. Etilceluloze, kas satur ne vairāk par 46–48 % etoksigrupu, labi šķīst tetrahidrofurānā, metilacetātā, hloroformā un aromātisko ogļūdeņražu maisījumos ar etanolu. Etilceluloze, kas satur 46–48 % un vairāk etoksigrupu, labi šķīst etanolā, metanolā, hloroformā un etilacetātā
206.17.2.
Plēves veidošanas tests
5 g parauga izšķīdina 95 g toluola un etanola maisījumā 80:20 (tilp./tilp.). Veidojas dzidrs, stabils, mazliet dzeltens šķīdums. Uz stikla plates izlej dažus mililitrus šķīduma un ļauj šķīdinātājam iztvaikot. Veidojas bieza, izturīga, viendabīga plēve. Tā ir viegli uzliesmojoša
206.18.
Tīrības kritēriji:
206.18.1.
Zudumi pēc žāvēšanas
Ne vairāk kā 3 % (105 oC, 2 h)
206.18.2.
Pelni (sulfātu veidā)
Ne vairāk kā 0,4 %
206.18.3.
pH
Neitrāls pēc lakmusa (1 % koloidālā šķīdumā)
206.18.4.
Arsēns
Ne vairāk kā 3 mg/kg
206.18.5.
Svins
Ne vairāk kā 2 mg/kg
206.18.6.
Dzīvsudrabs
Ne vairāk kā 1 mg/kg
206.18.7.
Kadmijs
Ne vairāk kā 1 mg/kg”
1.15. izteikt 5.pielikuma 218.punktu šādā redakcijā:
“218.
E 472c – Taukskābju mono- un diglicerīdu citronskābes esteri
218.1.
Sinonīmi
Citrems; Mono- un diglicerīdu citronskābes esteri (citric acid esters of mono- and diglycerides); citroglicerīdi (citroglycerides); ar citronskābi esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi (mono- and diglycerides of fatty acids esterified with citric acid)
218.2.
Definīcija
Pārtikas tauku un eļļu taukskābju un citronskābes glicerīna esteri. Var saturēt nelielu daudzumu brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas citronskābes un brīvu glicerīdu. Tos var daļēji vai pilnīgi neitralizēt ar nātrija hidroksīdu vai ar kālija hidroksīdu
218.3.
Ārējais izskats
Iedzelteni vai gaiši brūni šķidrumi, pusšķidras vielas vai cietas vaskveida vielas
218.4.
Identitātes pierādīšana:
218.4.1.
Šķīdība
Nešķīst aukstā ūdenī, disperģējami karstā ūdenī, šķīst eļļās un taukos, nešķīst aukstā etanolā
218.4.2.
Pozitīvi taukskābju, citronskābes un glicerīna testi
218.5.
Tīrības kritēriji:
218.5.1.
Skābes
Citas skābes, izņemot citronskābi, nav konstatējamas
218.5.2.
Pelni (sulfātu veidā)
Produkti, kas nav neitralizēti, – ne vairāk kā 0,5 %
Daļēji vai pilnībā neitralizēti produkti – ne vairāk kā 10 %
Pelni, kas noteikti, karsējot 800 ± 25 oC temperatūrā
218.5.3.
Citronskābe (kopējā)
Ne mazāk kā 13 % un ne vairāk kā 50 %
218.5.4.
Glicerīns (kopējais)
Ne mazāk kā 8 % un ne vairāk kā 33 %
218.5.5.
Glicerīns (brīvais)
Ne vairāk kā 2 %
218.5.6.
Brīvas taukskābes
Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe
218.5.7.
Svins
Ne vairāk kā 2 mg/kg
Piezīme. Tīrības kritēriji attiecas uz pārtikas piedevām, kurās nav taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļu, tomēr minētās vielas var būt piedevās, nepārsniedzot 6 % robežvērtību (izsakot nātrija oleātā).”
1.16. izteikt 5.pielikuma 281.punktu šādā redakcijā:
“281.
E 559 – Alumīnija silikāts
281.1.
Sinonīmi
Kaolīns, vieglais vai smagais (kaolin, light or heavy)
281.2.
Definīcija
Alumīnija hidrosilikāts (kaolīns) ir attīrīti dabīgie baltie māli, kas sastāv no kaolinīta, kālija alumosilikāta, laukšpata un kvarca. Tie nedrīkst būt karsēti (kalcinēti). Neapstrādātos kaolinīta mālos, ko izmanto alumīnija silikāta ražošanā, dioksīnu daudzums nedrīkst pārsniegt līmeni, kas apdraud cilvēka veselību vai nav derīgs lietošanai pārtikā
281.3.
EINECS numurs
215-286-4 (kaolinīts)
281.4.
Ķīmiskā formula
Al2Si2O5(OH)4 (kaolinīts)
281.5.
Molekulmasa
264
281.6.
Pamatviela
Ne mazāk kā 90 % (silīcija oksīda un alumīnija oksīda kopējais saturs pēc izkarsēšanas).
Silīcija oksīds SiO2 – 45–55 %.
Alumīnija oksīds – Al2O3 30–39 %
281.7.
Ārējais izskats
Smalks balts vai pelēkbalts taukains pulveris. Kaolīns sastāv no nesaistītu, brīvi orientētu kaolinīta pārslveida daļiņu agregātiem vai atsevišķām heksagonālām pārslām
281.8.
Identitātes pierādīšana:
281.8.1.
Pozitīvi alumīnija oksīdu un silikātu testi
281.8.2.
Rentgenstaru difrakcija
Raksturīgie maksimumi pie 7,18/3,58/2,38/1,78 A°
281.8.3.
IS absorbcija
Maksimumi pie 3700 un 3620 cm-1
281.9.
Tīrības kritēriji:
281.9.1.
Zudumi pēc izkarsēšanas
10–14 % (1000 oC, līdz nemainīgam svaram)
281.9.2.
Ūdenī šķīstošas vielas
Ne vairāk kā 0,3 %
281.9.3.
Skābēs šķīstošas vielas
Ne vairāk kā 2,0 %
281.9.4.
Dzelzs
Ne vairāk kā 5 %
281.9.5.
Kālija oksīds (K2O)
Ne vairāk kā 5 %
281.9.6.
Ogleklis
Ne vairāk kā 0,5 %
281.9.7.
Arsēns
Ne vairāk kā 3 %
281.9.8.
Svins
Ne vairāk kā 5 %
281.9.9.
Dzīvsudrabs
Ne vairāk kā 1 %”
1.17. papildināt 5.pielikumu ar 287.1 punktu šādā redakcijā:
“287.1
E 586 – 4-Heksilrezocīns
287.11.
Sinonīmi
4-1,3-benzdiols; heksilrezorcīns
287.12.
Ķīmiskais nosaukums
4-heksilrezorcīns
287.13.
EINECS numurs
205-257-4
287.14.
Ķīmiskā formula
C12H18O2
287.15.
Molekulmasa
197,24
287.16.
Pamatviela
Sausnā ne mazāk kā 98,0 %
287.17.
Ārējais izskats
Balts pulveris
287.18.
Identitātes pierādīšana:
287.18.1.
Šķīdība
Labi šķīst ēterī un acetonā, ļoti vāji šķīst ūdenī
287.18.2.
Slāpekļskābes tests
1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml slāpekļskābes. Parādās gaiši sarkana krāsa
287.18.3.
Broma tests
1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml broma reaģentu. Dzeltenās nogulsnes izšķīst, veidojot dzeltenu šķīdumu
287.18.4.
Kušanas temperatūra
62–67 °C
287.19.
Tīrības kritēriji:
287.19.1.
Skābju saturs
Ne vairāk kā 0,05 %
287.19.2.
Pelni (sulfātu veidā)
Ne vairāk kā 0,1 %
287.19.3.
Rezorcīns un citi fenoli
Dažas minūtes krata apmēram 1 g parauga ar 50 ml ūdens, filtrē un filtrātam pievieno 3 pilienus dzelzs hlorīda reaģenta. Šķīdums nedrīkst krāsoties sarkans vai zils
287.19.4.
Niķelis
Ne vairāk kā 2 mg/kg
287.19.5.
Svins
Ne vairāk kā 2 mg/kg
287.19.6.
Dzīvsudrabs
Ne vairāk kā 3 mg/kg”
1.18. izteikt 5.pielikuma 332., 333., 334., 335. un 336.punktu šādā redakcijā:
“332.
E 954 (I) – Saharīns
332.1.
Ķīmiskais nosaukums
3-Okso-2,3-dihidrobenzo(d) izotiazol-1,1-dioksīds
332.2.
EINECS numurs
201-321-0
332.3.
Ķīmiskā formula
C7H5N03S
332.4.
Molekulmasa
183,18
332.5.
Pamatviela
Ne mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H5N03S bezūdens vielā
332.6.
Ārējais izskats
Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi)
332.7.
Identitātes pierādīšana – šķīdība
Slikti šķīst ūdenī, šķīst bāziskos šķīdumos, slikti šķīst etanolā
332.8.
Tīrības kritēriji:
332.8.1.
Kušanas temperatūra
226–230 oC
332.8.2.
Zudumi pēc žāvēšanas
Ne vairāk kā 1 % (105 oC, 2 h)
332.8.3.
Pelni (sulfātu veidā)
Ne vairāk kā 0,2 %, sausnā
332.8.4.
Benzoskābe un salicilskābe
Pie 10 ml saharīna šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums
332.8.5.
o-Toluolsulfamīds
Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā
332.8.6.
p-Toluolsulfamīds
Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā
332.8.7.
Benzoskābes p-sulfamīds
Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā
332.8.8.
Viegli karbonizējošās vielas
Nav
332.8.9.
Arsēns
Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā
332.8.10.
Selēns
Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā
332.8.11.
Svins
Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā
333.
E 954 (II) – Saharīna nātrija sāls
333.1.
Sinonīmi
Saharīns (saccharin);
saharīna nātrija sāls (sodium salt of saccharin)
333.2.
Ķīmiskais nosaukums
Nātrija o-benzosulfimīds; 2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfonazola nātrija sāls; oksobenzizosulfonazols; 1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda nātrija sāls, dihidrāts
333.3.
EINECS numurs
204-886-1
333.4.
Ķīmiskā formula
C7H4NNaO3S×2H2O
333.5.
Molekulmasa
241,19
333.6.
Pamatviela
Ne mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H4NNaO3S bezūdens vielā
333.7.
Ārējais izskats
Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un intensīvu saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi)
333.8.
Identitātes pierādīšana – šķīdība
Šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā
333.9.
Tīrības kritēriji:
333.9.1.
Zudumi pēc žāvēšanas
Ne vairāk kā 15 % (120 oC, 4 h)
333.9.2.
Benzoskābe un salicilskābe
Pie 10 ml saharīna šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums
333.9.3.
o-Toluolsulfamīds
Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā
333.9.4.
p-Toluolsulfamīds
Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā
333.9.5.
Benzoskābes p-sulfamīds
Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā
333.9.6.
Viegli karbonizējošās vielas
Nav
333.9.7.
Selēns
Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā
333.9.8.
Arsēns
Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā
333.9.9.
Svins
Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā
334.
E 954 (III) – Saharīna kalcija sāls
334.1.
Sinonīmi
Saharīns (saccharin);
saharīna kalcija sāls (calcium salt of saccharin)
334.2.
Ķīmiskais nosaukums
Kalcija o-benzosulfimīds;
2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfonazola kalcija sāls; 1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda kalcija sāls, hidrāts (2:7)
334.3.
EINECS numurs
299-349-9
334.4.
Ķīmiskā formula
C14H8CaN2O6S2×31/2H2O
334.5.
Molekulmasa
467,48
334.6.
Pamatviela
Ne mazāk kā 95 % C14H8CaN2O6S2 (bezūdens vielā)
334.7.
Ārējais izskats
Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un intensīvu saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi atšķaidītos šķīdumos)
334.8.
Identitātes pierādīšana – šķīdība
Labi šķīst ūdenī, šķīst etanolā
334.9.
Tīrības kritēriji:
334.9.1.
Zudumi pēc žāvēšanas
Ne vairāk kā 13,5 % (120 oC, 4 h)
334.9.2.
Benzoskābe un salicilskābe
Pie 10 ml saharīna šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums
334.9.3.
o-Toluolsulfamīds
Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā
334.9.4.
p-Toluolsulfamīds
Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā
334.9.5.
Benzoskābes p-sulfamīds
Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā
334.9.6.
Viegli karbonizējošās vielas
Nav
334.9.7.
Selēns
Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā
334.9.8.
Arsēns
Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā
334.9.9.
Svins
Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā
335.
E 954 (IV) – Saharīna kālija sāls
335.1.
Sinonīmi
Saharīns (saccharin);
saharīna kālija sāls (potassium salt of saccharin)
335.2.
Ķīmiskais nosaukums
Kālija o-benzosulfimīds; 2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfonazola kālija sāls;
1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda kālija sāls hidrāts
335.3.
Ķīmiskā formula
C7H4KNO3S×H2O
335.4.
Molekulmasa
239,77
335.5.
Pamatviela
Ne mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H4KNO3S (bezūdens vielā)
335.6.
Ārējais izskats
Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju aromātu un intensīvu saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi)
335.7.
Identitātes pierādīšana – šķīdība
Labi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā
335.8.
Tīrības kritēriji:
335.8.1.
Zudumi pēc žāvēšanas
Ne vairāk kā 8 % (120 oC, 4 h)
335.8.2.
Benzoskābe un salicilskābe
Pie 10 ml saharīna kālija sāls šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums
335.8.3.
o-Toluolsulfamīds
Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā
335.8.4.
p-Toluolsulfamīds
Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā
335.8.5.
Benzoskābes p-sulfamīds
Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā
335.8.6.
Viegli karbonizējošās vielas
Nav
335.8.7.
Selēns
Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā
335.8.8.
Arsēns
Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā
335.8.9.
Svins
Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā
336.
E 955 – Sukraloze
336.1.
Sinonīmi
4,1΄,6΄-trihlorgalaktosaharoze
336.2.
Ķīmiskais nosaukums
1,6-dihlor-1,6-dideoksi-β-D-fruktofuranozil-4-hlor-4-deoksi-α-D-galaktopiranozīds
336.3.
EINECS numurs
259-952-2
336.4.
Ķīmiskā formula
C12H19Cl3O8
336.5.
Molekulmasa
397,64
336.6.
Pamatvielas saturs
Ne mazāk kā 98 % un ne vairāk kā 102 % C12H19Cl3O8 (bezūdens vielā)
336.7.
Ārējais izskats
Balts līdz dzeltenbalts kristālisks pulveris, praktiski bez smaržas
336.8.
Identitātes pierādīšana:
336.8.1.
Šķīdība
Labi šķīst ūdenī, metanolā un etanolā. Nedaudz šķīst etilacetātā
336.8.2.
Infrasarkanā absorbcija
Kālija bromīdā disperģēta parauga infrasarkanais spektrs uzrāda relatīvos maksimumus tādos pašos viļņos kā standarta spektrs, kas iegūts, izmantojot sukralozes standartparaugu
336.8.3.
Plānplākšņa hromatogrāfija
Testa šķīduma galvenajam plankumam ir tāds pats Rf lielums kā citu hlorētu disaharīdu testā minētajam A standartšķīduma galvenajam plankumam. Šo standartšķīdumu iegūst, izšķīdinot 1,0 g sukralozes standartvielas 10 ml metilspirta
336.8.4.
Īpatnējais griešanās leņķis
[α]20D =(+84,0 °) līdz (+87,5 °) bezūdens vielai (10 % w/v šķīdumam)
336.9.
Tīrības kritēriji:
336.9.1.
Ūdens
Ne vairāk kā 2,0 % (K.Fišera metode)
336.9.2.
Pelni (sulfātu veidā)
Ne vairāk kā 0,7 %
336.9.3.
Svins
Ne vairāk kā 1 mg/kg
336.9.4.
Citi hlorēti disaharīdi
Ne vairāk kā 0,5 %
336.9.5.
Hlorēti monosaharīdi
Ne vairāk kā 0,1 %
336.9.6.
Trifenilfosfīna oksīds
Ne vairāk kā 150 mg/kg
336.9.7.
Metanols
Ne vairāk kā 0,1 %”
1.19. izteikt 5.pielikuma 339., 340., 341. un 342.punktu šādā redakcijā:
“339.
E 962 – Aspartāma acesulfāma sāls
339.1.
Sinonīmi
Aspartāma acesulfāms; aspartāma acesulfāma sāls
339.2.
Definīcija
Sāli pagatavo, sildot aspartāmu un kālija acesulfāmu attiecībā aptuveni 2:1 (sv./sv.) šķīdumā ar skābu pH un ļaujot kristalizēties. Kāliju un mitrumu aizvada. Produkts ir stabilāks nekā tikai aspartāms
339.3.
Ķīmiskais nosaukums
L-fenilalanil-2-metil-L-α-asparginskābes 6-metil-1,2,3- oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīds sāls
339.4.
Ķīmiskā formula
C18H23O9N3S
339.5.
Molekulmasa
457,46
339.6.
Pamatviela
63,0–66,0 % aspartāma (rēķinot uz sausu vielu) un 34,0–37,0 % acesulfāma (skābā forma, rēķinot uz bezūdens vielu)
339.7.
Ārējais izskats
Balts kristālisks pulveris bez smaržas
339.8.
Identitātes pierādīšana:
339.8.1.
Šķīdība
Šķīst ūdenī ierobežotā daudzumā; nedaudz šķīst etanolā
339.8.2.
Gaismas caurlaidība
1 % šķīduma ūdenī gaismas caurlaidība, kas noteikta 1 cm šūnā pie 430 nm, izmantojot piemērotu spektrofotometru un salīdzināšanai izmantojot ūdeni, nav mazāka par 0,95, kas ir līdzvērtīga absorbcijai, ne lielākai par aptuveni 0,022
339.8.3.
Īpatnējais griešanās leņķis
[α]20D =(+14,5°) līdz (+16,5°) noteikt koncentrācijā 6,2 g 100 ml 15 N skudrskābes 30 minūšu laikā pēc šķīduma pagatavošanas. Aprēķināto īpatnējo griešanās leņķi dalīt ar 0,646, lai koriģētu atbilstoši aspartāma saturam aspartāma acesulfāma sālī
339.9.
Tīrības kritēriji:
339.9.1.
Zudumi pēc žāvēšanas
Ne vairāk kā 0,5 % (105 °C, 4 h)
339.9.2.
5-benzil-3,6-dioksi-2-piperazīnetiķskābe
Ne vairāk kā 0,5 %
339.9.3.
Svins
Ne vairāk kā 1 mg/kg
340.
E 965 (I) – Maltīts
340.1.
Sinonīmi
D-maltīts (D-maltitol);
maltozes hidrogenāts (hydrogenated maltose)
340.2.
Ķīmiskais nosaukums
(α)-D-glikopiranozil-1,4-D-glucīts
340.3.
EINECS numurs
209-567-0
340.4.
Ķīmiskā formula
C12H24O11
340.5.
Molekulmasa
344,31
340.6.
Pamatviela
Ne mazāk kā 98 % D-maltīta C12H24O11 (bezūdens vielā)
340.7.
Ārējais izskats
Balts kristālisks pulveris ar saldu garšu
340.8.
Identitātes pierādīšana:
340.8.1.
Šķīdība
Ļoti labi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā
340.8.2.
Īpatnējais optiskās griešanās lenķis
[α]20D = (+105,5o)–(+108,5o) (5 % w/v šķīdumā)
340.8.3.
Kušanas temperatūra
148–151 oC
340.9.
Tīrības kritēriji:
340.9.1.
Ūdens
Ne vairāk kā 1 % (K.Fišera metode)
340.9.2.
Pelni (sulfātu veidā)
Ne vairāk kā 0,1 % sausnā
340.9.3.
Reducējošie cukuri
Ne vairāk kā 0,1 % sausnā (izteikti kā glikoze)
340.9.4.
Hlorīdi
Ne vairāk kā 50 mg/kg sausnā
340.9.5.
Sulfāti
Ne vairāk kā 100 mg/kg sausnā
340.9.6.
Niķelis
Ne vairāk kā 2 mg/kg sausnā
340.9.7.
Arsēns
Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā
340.9.8.
Svins
Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā
341.
E 965 (II) – Maltīta sīrups
341.1.
Sinonīmi
Hidrogenēts augstas pakāpes maltozes–glikozes sīrups (hydrogenated high maltose–glucose syrup), hidrogenēts glikozes sīrups (hydrogenated glucose syrup)
341.2.
Definīcija un iegūšanas apraksts
Maisījums sastāv galvenokārt no maltīta ar sorbītu un hidrogenētiem oligo- un polisaharīdiem. Iegūst, katalītiski hidrogenējot glikozes sīrupu ar augstu maltozes saturu vai hidrogenējot tā atsevišķas sastāvdaļas, ko pēc tam sajauc. Tiek ražots kā sīrupa, tā cietā veidā
341.3.
Pamatviela
Bez ūdens satur ne mazāk kā 99 % kopējo hidrogenēto saharīdu un ne mazāk kā 50 % maltīta
341.4.
Ārējais izskats
Dzidri viskozi šķidrumi vai baltas kristāliskas masas bez krāsas un bez smaržas
341.5.
Identitātes pierādīšana:
341.5.1.
Šķīdība
Ļoti labi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā
341.5.2.
Plānslāņa hromatogrāfija
Iztur testu
341.6.
Tīrības kritēriji:
341.6.1.
Ūdens
Ne vairāk kā 31 % (K.Fišera metode)
341.6.2.
Pelni (sulfātu veidā)
Ne vairāk kā 0,1 %
341.6.3.
Reducējošie cukuri
Ne vairāk kā 0,3 %, aprēķināti kā glikoze
341.6.4.
Hlorīdi
Ne vairāk kā 50 mg/kg
341.6.5.
Sulfāti
Ne vairāk kā 100 mg/kg
341.6.6.
Niķelis
Ne vairāk kā 2 mg/kg
341.6.7.
Svins
Ne vairāk kā 1 mg/kg
342.
E 966 – Laktīts
342.1.
Sinonīmi
Laktīts (lactit); laktozīts (lactositol);
laktobiozīts (lactobiosit)
342.2.
Ķīmiskais nosaukums
4-O-β-D-galaktopiranozil-D-glucīts
342.3.
EINECS numurs
209-566-5
342.4.
Ķīmiskā formula
C12H24O11
342.5.
Relatīvā molekulmasa
344,32
342.6.
Pamatviela
Ne mazāk kā 95 % sausnā
342.7.
Ārējais izskats
Salds kristālisks pulveris vai bezkrāsains šķīdums. Kristāliskais produkts sastopams bezūdens, monohidrāta vai dihidrāta veidā
342.8.
Identitātes pierādīšana:
342.8.1.
Šķīdība
Ļoti labi šķīst ūdenī
342.8.2.
Īpatnējais optiskās griešanās leņķis
[α]20D = (+ 13o)–(+ 16,5o), aprēķināts bezūdens vielai (10 % w/v ūdens šķīdums)
342.9.
Tīrības kritēriji:
342.9.1.
Ūdens
Ne vairāk kā 10,5 % (K.Fišera metode) kristāliskajos produktos
342.9.2.
Pelni (sulfātu veidā)
Ne vairāk kā 0,1 % sausnā
342.9.3.
Reducējošie cukuri
Ne vairāk kā 0,2 % sausnā (izteikti kā glikoze)
342.9.4.
Citi polioli
Ne vairāk kā 2,5 %, aprēķināti sausnai
342.9.5.
Hlorīdi
Ne vairāk kā 100 mg/kg sausnā
342.9.6.
Sulfāti
Ne vairāk kā 200 mg/kg sausnā
342.9.7.
Niķelis
Ne vairāk kā 2 mg/kg sausnā
342.9.8.
Arsēns
Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā
342.9.9.
Svins
Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā”
1.20. papildināt 5.pielikumu ar 343.1 punktu šādā redakcijā:
“343.1
E 968 – Eritrols
343.11.
Sinonīmi
Mezo-eritrols; tetrahidroksibutāns; eritrīts
343.12.
Definīcija
Iegūst, fermentizējot ogļhidrāta avotu ar drošiem un piemērotiem pārtikas klases osmofīliem raugiem, piemēram, Moniliella pollinis vai Trichosporonoides megachilensis, ar sekojošu attīrīšanu un žāvēšanu
343.13.
Ķīmiskais nosaukums
1,2,3,4-Butanetetrols
343.14.
EINECS numurs
205-737-3
343.15.
Ķīmiskā formula
C4H10O4
343.16.
Molekulmasa
122,12
343.17.
Pamatviela
Ne mazāk kā 99 % pēc žāvēšanas
343.18.
Ārējais izskats
Balti karstumizturīgi kristāli, bez smaržas, nav higroskopiski, saldums apmēram 60–80 % no saharozes salduma
343.19.
Identitātes pierādīšana:
343.19.1.
Šķīdība
Labi šķīst ūdenī, vāji šķīst etanolā, nešķīst dietilēterī
343.19.2.
Kušanas temperatūra
119–123 oC
343.110.
Tīrības kritēriji:
343.110.1.
Zudumi pēc žāvēšanas
Ne vairāk kā 0,2 % (70 oC temperatūrā, sešas stundas, vakuumeksikatorā)
343.110.2.
Pelni (sulfātu veidā)
Ne vairāk kā 0,1 %
343.110.3.
Reducējošās vielas
Ne vairāk kā 0,3 % (D-glikozes veidā)
343.110.4.
Ribitols un glicerīns
Ne vairāk kā 0,1 %
343.110.5.
Svins
Ne vairāk kā 0,5 mg/kg”
1.21. papildināt 5.pielikumu ar 349.1 punktu šādā redakcijā:
“349.1
E 1204 – Pullulāns
349.11.
Definīcija
Lineārs neitrāls glikāns, kas sastāv galvenokārt no maltotriozes atlikumiem, kas savienoti ar 1–6 glikozīdām saitēm. To iegūst fermentācijas procesā no pārtikas cietes hidrolizāta, izmantojot tādu Aureobasidium pullulans celmu, kas neproducē toksīnus. Pēc fermentācijas mikroorganismu šūnas atdala, izmantojot mikrofiltrāciju, filtrātu termiski sterilizē, bet krāsvielas un citus piemaisījumus atdala ar adsorbciju un izmantojot jonu apmaiņas hromatogrāfiju
349.12.
EINECS numurs
232-945-1
349.13.
Ķīmiskais nosaukums
(C6H10O5)x
349.14.
Pamatviela
Sausā vielā ne mazāk kā 90 % glikāna
349.15.
Ārējais izskats
Balts vai dzeltenbalts pulveris bez smaržas
349.16.
Identitātes pierādīšana:
349.16.1.
Šķīdība
Nešķīst ūdenī, praktiski nešķīst etanolā
349.16.2.
pH
5,0–7,0 (10 % šķīdumā)
349.16.3.
Izgulsnēšanās ar polietilēna glikolu 600
10 ml 2 % pullulana ūdens šķīduma pievieno 2 ml politilēnglikola 600. Veidojas baltas nogulsnes
349.16.4.
Depolimerizācija ar pullulanāzi
Divās mēģenēs pa 10 ml 10 % pullulana šķīduma. Vienā mēģenē pievieno 0,1 ml pullulanāzes šķīduma ar aktivitāti 10 vienības/g, bet otrajā mēģenē 0,1 ml ūdens. Pēc apmēram 20 minūšu inkubācijas 25 °C temperatūrā ar pullulanāzi apstrādātā šķīduma viskozitāte ir redzami mazāka par neapstrādātā šķīduma viskozitāti
349.17.
Tīrības kritēriji:
349.17.1.
Žāvēšanas zudumi
Ne vairāk kā 6 % (90 °C, spiediens, ne lielāks par 50 mmHg, 6 h)
349.17.2.
Mono-, di- un oligosaharīdi
Ne vairāk par 10 % (izsakot glikozes veidā)
349.17.3.
Viskozitāte
100–180 mm2/s (10 % w/w ūdens šķīdums 30 °C)
349.17.4.
Svins
Ne vairāk kā 1 mg/kg
349.17.5.
Mikrobioloģiskie rādītāji
Raugs un pelējums – ne vairāk kā 100 kolonijas/g.
Koli baktērijas – negatīvs 25 g parauga.
Salmonella – negatīvs 25 g parauga”
1.22. papildināt 5.pielikumu ar 360.1 punktu šādā redakcijā:
“360.1
E 1452 – Cietes alumīnija oktenilsukcināts
360.11.
Sinonīmi
SAOS
360.12.
Definīcija
Cietes alumīnija oktenilsukcināts ir ciete, kas esterificēta ar oktenilsukcinātanhidrītu un apstrādāta ar alumīnija sulfātu
360.13.
Ārējais izskats
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai pārslas (ja peptizēts), amorfs pulveris vai cietas daļiņas
360.14.
Identitātes pierādīšana:
360.14.1.
Nepeptizēts
Apskata mikroskopā
360.14.2.
Pozitīvs krāsojums ar jodu
Tumši zils līdz gaiši sarkans krāsojums
360.15.
Tīrības kritēriji (noteikti bezūdens vielai, izņemot zudumus pēc žāvēšanas):
360.15.1.
Zudumi pēc žāvēšanas
Ne vairāk kā 21,0 %
360.15.2.
Oktenilsukcinātgrupas
Ne vairāk kā 3 %
360.15.3.
Oktenilsukcinskābes atlikums
Ne vairāk kā 0,3 %
360.15.4.
Sēra dioksīds
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētās graudaugu cietēs.
Ne vairāk kā 10 mg/kg citās modificētās cietēs, ja nav noteikts citādi
360.15.5.
Arsēns
Ne vairāk kā 1 mg/kg
360.15.6.
Svins
Ne vairāk kā 2 mg/kg
360.15.7.
Dzīvsudrabs
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg
360.15.8.
Alumīnijs
Ne vairāk kā 0,3 %”
1.23. papildināt 6.pielikumu ar 103.1 punktu šādā redakcijā:
“103.1
E 319
Butilhidrohinons (TBHQ)
Butilhydroquinone (TBHQ)
antioksidants”
1.24. papildināt 6.pielikumu ar 154.1 punku šādā redakcijā:
“154.1
E 426
Sojas pupu hemiceluloze
Soybean hemicellulose
dažādas”
1.25. papildināt 6.pielikumu ar 170.1 punktu šādā redakcijā:
“170.1
E 462
Etilceluloze
Ethyl cellulose
dažādas”
1.26. papildināt 6.pielikumu ar 245.1 punktu šādā redakcijā:
“245.1
E 586
4-heksilrezorcīns
4-heksylresorcinol
dažādas”
1.27. papildināt 6.pielikumu ar 288.1 punktu šādā redakcijā:
“288.1
E 968
Eritirols
Erythirol
saldinātājs, dažādas”
1.28. papildināt 6.pielikumu ar 293.1 punktu šādā redakcijā:
“293.1
E 1204
Pullulāns
Pullulan
dažādas”
1.29. papildināt 6.pielikumu ar 304.1 punktu šādā redakcijā:
“304.1
E 1452
Cietes alumīnija oktenilsukcināts
Starch aluminium octenyl succinate
dažādas”
1.30. papildināt 7.pielikumu ar 57.1 punktu šādā redakcijā:
“57.1
E 319
Butilhidrohinons (TBHQ)
Butilhydroquinone (TBHQ)
antioksidants”
1.31. papildināt 7.pielikumu ar 59.1 punktu šādā redakcijā:
“59.1
E 1452
Cietes alumīnija oktenilsukcināts
Starch aluminium octenyl succinate
dažādas”
1.32. papildināt 7.pielikumu ar 90.1 punktu šādā redakcijā:
“90.1
E 968
Eritirols
Erythirol
saldinātājs, dažādas”
1.33. papildināt 7.pielikumu ar 93.1 punktu šādā redakcijā:
“93.1
E 462
Etilceluloze
Ethyl cellulose
dažādas”
1.34. papildināt 7.pielikumu ar 314.1 punktu šādā redakcijā:
“314.1
E 1204
Pullulāns
Pullulan
dažādas”
1.35. papildināt 7.pielikumu ar 327.1 punktu šādā redakcijā:
“327.1
E 426
Sojas pupu hemiceluloze
Soybean hemicellulose
dažādas”
1.36. papildināt 7.pielikumu ar 380.punktu šādā redakcijā:
“380.
E 586
4-heksilrezorcīns
4-heksylresorcinol
dažādas”
- 1)) Komisijas 1981.gada 28.jūlija Direktīvas 81/712/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodes, lai pārbaudītu, vai pārtikas produktos izmantotās piedevas atbilst tīrības kritērijiem;
- 2)) Padomes 1982.gada 12.jūlija Direktīvas 82/504/EEK, ar kuru groza Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas produktos lietojamiem emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem;
- 3)) Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā;
- 4)) Komisijas 1990.gada 26.oktobra Direktīvas 90/612/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus pārtikā izmantojamu emulgatoru, stabilizētāju, biezinātāju un recinātāju tīrības kritērijus;
- 5)) Komisijas 1992.gada 10.februāra Direktīvas 92/4/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus emulgatoriem, stabilizētājiem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos;
- 6)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/34/EEK, ar kuru groza Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā;
- 7)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
- 8)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kas paredzētas izmantošanai pārtikas produktos;
- 9)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 20.februāra Direktīvas 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;
- 10)) Komisijas 1995.gada 5.jūlija Direktīvas 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem;
- 11)) Komisijas 1995.gada 26.jūlija Direktīvas 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos;
- 12)) Komisijas 1996.gada 2.decembra Direktīvas 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
- 13)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/83/EK, ar kuru groza Direktīvu 94/35/EK par pārtikas produktos izmantojamiem saldinātājiem;
- 14)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra Direktīvas 96/85/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
- 15)) Komisijas 1998.gada 4.septembra Direktīvas 98/66/EK, ar ko groza Direktīvu 95/31/EK par īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas produktos lietojamiem saldinātājiem;
- 16)) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 15.oktobra Direktīvas 98/72/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
- 17)) Komisijas 1998.gada 11.novembra Direktīvas 98/86/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, kas nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
- 18)) Komisijas 1999.gada 22.jūlija Direktīvas 1999/75/EK, ar kuru groza Komisijas Direktīvu 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos;
- 19)) Komisijas 2000.gada 26.jūlija Direktīvas 2000/51/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/31/EK, kas nosaka īpašo tīrības kritēriju attiecībā uz pārtikas saldinātājiem;
- 20)) Komisijas 2000.gada 5.oktobra Direktīvas 2000/63/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, kas nosaka īpašus tīrības kritērijus attiecībā uz pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
- 21)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.februāra Direktīvas 2001/5/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji;
- 22)) Komisijas 2001.gada 2.maija Direktīvas 2001/30/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
- 23)) Komisijas 2001.gada 3.jūlija Direktīvas 2001/50/EK, kas groza Direktīvu 95/45/EK par īpašiem tīrības kritērijiem pārtikas produktos lietojamām krāsvielām;
- 24)) Komisijas 2001.gada 3.jūlija Direktīvas 2001/52/EK, ar kuru groza Direktīvu 95/31/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas produktos lietojamiem saldinātājiem;
- 25)) Komisijas 2002.gada 15.oktobra Direktīvas 2002/82/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
- 26)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 18.jūnija Direktīvas 2003/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK attiecībā uz pārtikas piedevas E 425 konjac lietošanas nosacījumiem;
- 27)) Komisijas 2003.gada 27.oktobra Direktīvas 2003/95/EK, ar ko groza Direktīvu 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;
- 28)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/114/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;
- 29)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīvas 2003/115/EK, ar ko groza Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
- 30)) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/45/EK, ar kuru groza Direktīvu 96/77/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas un saldinātāji;
- 31)) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/46/EK, ar ko groza Direktīvu 95/31/EK attiecībā uz E 955 sukralozi un E 962 aspartāma acesulfāma sāli;
- 32)) Komisijas 2004.gada 16.aprīļa Direktīvas 2004/47/EK, ar ko groza Direktīvu 95/45/EK attiecībā uz jauktiem karotīniem (E 160 a (i)) un beta—karotīnu (E 160 a (ii));
- 33)) Komisijas 2006.gada 20.marta Direktīvas 2006/33/EK, ar ko groza Direktīvu attiecībā uz saulrieta dzelteno FCF (E 110) un titāna dioksīdu (E 171);
- 34)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Direktīvas 2006/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos;
- 35)) Komisijas 2006.gada 8.decembra Direktīvas 2006/128/EK, ar ko groza un labo Direktīvu 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem;
- 36)) Komisijas 2006.gada 8.decembra Direktīvas 2006/129/EK, ar ko groza un labo Direktīvu 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus.";
asjoint-stock