2. Article

Emisijas kvotas nozaru un iekārtu līmenī 2.1. Aprēķinam izmantotā metodika Emisijas kvotu sadalē nozaru un iekārtu līmenī ievēroti Koncepcijā par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā23 (turpmāk - Koncepcija) noteiktie emisijas kvotu sadales nosacījumi: 2.1.1. Iekārtu sadalījums pa nozaru grupām Visas Plānā minētās iekārtas iedalītas šādās nozaru grupās: 1) enerģētika. Šajā grupā ietvertas iekārtas, kuru pamatdarbība ir siltumenerģijas vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana; 2) rūpniecība. Šī grupa aptver iekārtas, kas veic piesārņojošas darbības kādā no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikuma 2., 3., un 4.daļā minētajām darbībām (piemēram, klinkera, keramikas produktu, tērauda u.c. ražošanas iekārtas), kā arī sadedzināšanas iekārtas, kas saražoto siltumenerģiju izmanto produkcijas ražošanas vajadzībām (piemēram, piena pārstrādes, tekstilrūpniecības, kokapstrādes u.c. uzņēmumi); 3) jaunās iekārtas. Šajā grupā ietilpst tās patlaban zināmās un potenciālās iekārtas, kas dalību sistēmā uzsākušas vai plāno uzsākt pēc 2006.gada 16.augusta. Šai iekārtu grupā ietilpst arī piesārņojošās darbības paplašināšanās gadījumi, t.i., papildu tehnoloģisku vienību, kas veic likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, uzstādīšanu. Ir apzināts, ka ikgadējais jaunām iekārtām nepieciešamais emisijas kvotu apjoms ir 1,989 miljoni24 (2008.gadā - 1,379 milj., 2009.gadā - 1,983 milj., 2010.gadā - 2,167 milj., 2011.gadā - 2,202 milj. un 2012.gadā - 2,213 milj.). 2.1.2. Bāzes gada dati Emisijas kvotu sadale esošām iekārtām balstīta uz bāzes gada datiem. Ar šo terminu saprotamas ES ETS dalībnieku vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas, kuras koriģētas, izmantojot labāko pieejamo informāciju, šādos gadījumos: 1) iekārta dalību sistēmā uzsākusi pēc 2005.gada 1.janvāra. Šajā gadījumā vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas neatspoguļo patieso iekārtas darbībai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu (aprēķini par nepilniem 2 gadiem), tādēļ par bāzes gada datiem tiek izmantoti iekārtas 2006.gada verificētie emisiju dati; 2) iekārta dalību sistēmā uzsākusi pēc 2006.gada 1.janvāra. Šajā gadījumā vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas neatspoguļo patieso iekārtas darbībai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu (aprēķini par nepilniem 2 gadiem), tādēļ par bāzes gada datiem tiek izmantots iekārtas reālais (monitoringa dati) emitētais CO2 emisiju apjoms pēc iekārtas operatora izvēles viena kalendārā gada periodā pēc 2006.gada 1.janvāra (piemēram, 2006.gada 1.jūnijs -2007.gada 31.maijs); 3) iekārta nav ETS dalībnieks 2005.-2007.gada periodā, bet vēlas brīvprātīgi iesaistīties ETS no 2008.gada 1.janvāra. Šai iekārtai nav 2005. un 2006.gada verificēto emisiju datu, tādēļ par bāzes gada datiem tiek izmantotas iekārtas vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada CO2 emisijas (iekārtas operatora sniegtā informācija, t.sk., iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai 2008.-2012.gada periodā); 4) iekārta paplašinājusi esošo piesārņojošo darbību laikposmā līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas neatspoguļo patieso iekārtas darbībai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu (aprēķini par nepilniem 2 gadiem), tādēļ par bāzes gada datiem tiek izmantoti 2006.gada verificētie dati; 5) iekārta paplašinājusi esošo piesārņojošo darbību laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 16.augustam. Šajā gadījumā vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas neatspoguļo patieso iekārtas darbībai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu (aprēķini par nepilniem 2 gadiem), tādēļ par bāzes gada datiem tiek izmantoti iekārtas reālais (monitoringa dati) emitētais CO2 emisiju apjoms pēc iekārtas operatora izvēles viena kalendārā gada periodā pēc 2006.gada 1.janvāra (piemēram, 2006.gada 1.jūnijs -2007.gada 31.maijs); 6) iekārta pārtrauc dalību ES ETS no 2008.gada 1.janvāra. Tādējādi tiek koriģēts (samazināts) nozares, kurai pieskaitāma šī iekārta, kopējais bāzes gada emisijas apjoms; 7) iekārtā netiek turpināta cukura ražošana 2008.-2012.gada periodā. Šajā gadījumā par bāzes gada datiem tiek izmantotas iekārtas vidēji aritmētiskās 2005.-2006.gada verificētās emisijas, tām atņemot šajos gados cukura ražošanas procesā emitēto CO2 apjomu. Tādējādi tiek koriģēts (samazināts) nozares, kurai pieskaitāma šī iekārta, kopējais bāzes gada emisijas apjoms. 2.1.3. Emisijas kvotu sadales nosacījumi Emisijas kvotu sadales nosacījumi nozaru un iekārtu līmenī noteikti atbilstoši Koncepcijai un Ministru kabineta atbalstītajam 6.rīcības variantam: ✓ esošo rūpniecības iekārtu izaugsme 2008.-2012.gada periodā 6% apmērā, salīdzinot ar bāzes gada datiem; ✓ emisiju samazinājums esošām enerģētikas iekārtām par 20%, salīdzinot ar bāzes gada datiem; ✓ jauno iekārtu rezerve - starpība starp Komisijas piešķirto apjomu (ikgadēji 3,428116 milj.) un esošām iekārtām piešķiramo apjomu, ņemot vērā piemēroto emisiju pieaugumu (rūpniecības iekārtu gadījumā) un samazinājumu (enerģētikas iekārtu gadījumā); Papildus augstāk minētiem nosacījumiem, attiecībā uz emisijas kvotu piešķiršanu no jauno iekārtu rezerves piemērojami papildu nosacījumi, kas nodrošina jauno iekārtu rezerves pieejamību iespējami lielākam jauno iekārtu skaitam, t.i., vienai iekārtai tiek piešķirts: 1) ne vairāk kā 80% no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma un 2) ne vairāk kā 45% (rūpniecības iekārtas gadījumā) vai 20% (enerģētikas iekārtas gadījumā) no kopējā jauno iekārtu rezerves apjoma. 2.2. Emisijas kvotas nozaru līmenī Kopējā apjoma sadalījums pa nozarēm veikts, summējot emisijas kvotu apjomu, kas aprēķināts šīs nozares iekārtām, ņemot vērā iekārtas bāzes gada datus un nozarei noteikto emisiju pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar bāzes gada datiem. Detalizētāks emisijas kvotu sadalījums starp esošajām un jaunajām iekārtām uzrādīts 1.tabulā: 1.tabula Emisijas kvotu sadalījums 2008.-2012.gada periodā Vidēji gadā 2008.-2012.gada periodā (milj.) KOPĀ 2008.-2012.gada periodā (milj.) PAVISAM KOPĀ, tai skaitā: 3,428116 17,14058 Enerģētika 1,580977 7,904885 Rūpniecība 1,033333 5,166665 Jaunās iekārtas 0,813806 4,069030 2.3. Emisijas kvotas iekārtu līmenī Ikgadējais emisijas kvotu apjoms katrai Plānā iekļautajai iekārtai aprēķināts, izmantojot 1.vienādojumu: EQ = A x B [1] kur EQ - emisijas kvotas; A - iekārtas bāzes gada dati; B - attiecīgajai nozarei noteiktais emisiju pieaugums vai samazinājums, salīdzinot ar bāzes gada datiem25. Emisijas kvotu kopējais apjoms 2008.-2012.gada periodā aprēķināts, reizinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu ar pieci. Tām iekārtām vai to daļām, kas darbību ir uzsākušas pēc Emisijas kvotu sadales plāna 2008.-2012.gadam iesniegšanas Eiropas Komisijā, t.i., 2006.gada 16.augusta, emisijas kvotas tiks piešķirtas no emisijas kvotu rezerves pēc Plāna 3.nodaļā aprakstītās metodikas. 2.4. Iepriekš veiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi Aprēķinot emisijas kvotu apjomu, operatoriem netiek piešķirtas papildu emisijas kvotas par iepriekš veiktiem SEG emisiju samazināšanas pasākumiem. 2.5. Brīvprātīgie emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", ES ETS var piedalīties arī tās iekārtas, kuras veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Uz brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem attiecas tādi paši emisijas kvotu sadales, siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa un ziņošanas nosacījumi, kādi attiecināmi uz obligātajiem sistēmas dalībniekiem. 2.6. Procedūra, lai nodrošinātu, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs Latvija ir mainījusi galvenos emisijas kvotu sadalīšanas metodikas pamatprincipus pēc Plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai, emisijas kvotas iekārtām piešķirot pēc pēdējiem vidējiem darbības datu rādītājiem un nosakot stingrākus emisijas kvotu samazināšanas pasākumus, sevišķi energoapgādes iekārtām. Izaugsmes faktori atspoguļo vispārējās Latvijas attīstības tendences, kā arī atsevišķo apakšnozaru īpatsvaru un attīstības tempus pēdējos gados. Izmantojot jauno metodiku, Latvija ir palielinājusi emisijas kvotu piešķiršanas procedūras caurspīdīgumu un nodrošinājusi, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs. 2.7. Iekārtu kopfondi Likums "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2005.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" nosaka iekārtu kopfondu izveidošanas kārtību. Par iekārtu kopfonda izveidi 2008.-2012.gada periodam operatori varēja lemt līdz 2007.gada 1.septembrim, kad iesniedzams iesniegums par iekārtu kopfonda izveidi. Līdz 2007.gada 30.novembrim iesniegumi par šādu kopfondu izveidošanu nav saņemti.