11. Article

Konkurences likuma 14. panta pirmā daļa nosaka, ka, ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 13. panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Nosakot naudas soda apmēru saskaņā ar Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 862 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā minētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi) 13. punktu, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī citus apstākļus. 11.1. Noteikumu 15. punktā un 18.2. apakšpunktā noteikts, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir smags pārkāpums un naudas soda apmēru nosaka no 0,5% līdz 1,5% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Naudas soda apmērs nosakāms 0,5% apmērā no VAS "Latvijas dzelzceļš" 2006. finanšu gada neto apgrozījuma, t.i., 0,5% no 204 085 782 latiem, kas ir 1 020 428,91 lats, jo pārkāpums nav bijis vērsts uz citu tirgus dalībnieku izspiešanu no tirgus, bet gan tā ietvaros tika veikta nelikumīga maksas iekasēšana no vienīgajiem konkrēto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras posmu lietotājiem. 11.2. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka pārkāpums ildzis vairāk nekā 10 gadus, bet Konkurences likuma 13. panta 3. punktā noteiktais aizliegums stājies spēkā tikai 1998. gada 1. janvārī. Tādēļ saskaņā ar Noteikumu 19.3. apakšpunktu naudas soda apmēru nosaka no 0,5% līdz 1% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Šajā lietā naudas sods nosakāms 0,75% apmērā no VAS "Latvijas dzelzceļš" 2006. finanšu gada neto apgrozījuma, t.i., 0,75% no 204 085 782 latiem, kas ir 1 530 643,37 lati. 11.3. Noteikumu 17. punkts nosaka, ka kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot naudas sodus, kas noteikti, ņemot vērā pārkāpuma smaguma pakāpi un pārkāpuma ilgumu. Tādēļ kopējais naudas soda apmērs šajā lietā ir 2 551 072,28 lati. 11.4. Noteikumu 21.1. apakšpunkts nosaka, ka kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis informāciju par iespējamo Konkurences likuma 13. panta pārkāpumu. VAS "Latvijas dzelzceļš" jau pirmajā atbildē (19.09.2007. vēstule Nr. VL-7/1063) uz Konkurences padomes informācijas pieprasījumu informēja Konkurences padomi, ka "lai novērstu tādu situāciju, ka publiskās lietošanas infrastruktūru praktiski lieto identificējams lietotāju loks, LDz (VAS "Latvijas dzelzceļš") ir uzsācis visu sliežu ceļu (tai skaitā arī pievedceļu) inventarizāciju, lai virzītu jautājumu likumdošanā noteiktā kārtībā par publiskās lietošanas statusa atcelšanu pievedceļiem un tiem sliežu ceļiem, kuri pēc funkcijām un izmantošanas veida neatbilst jēdzienam publiskās lietošanas infrastruktūra, bet ir pielīdzināmi privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai. (..) Turpmāk līdz pievedceļu pārreģistrācijai LDz neslēgs līgumus ar šādiem lietotājiem, t.sk. a/s "DITTON pievadķēžu rūpnīca", bet uzturēs sliežu pievedceļus atbilstoši kustības intensitātei un saviem finansiālajiem resursiem". Līdz ar to Konkurences likuma 13. panta 3. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums ir pārtraukts. 11.5. Noteikumu 24. punkts nosaka, ka, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums pārkāpumā iesaistītajā konkrētajā tirgū ir mazāks par 10% no šī tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma, kopējo naudas soda apmēru var samazināt. VAS "Latvijas dzelzceļš" koncerna 2006. gada neto apgrozījums bija 204 085 782 lati. VAS "Latvijas dzelzceļš" ienākumi no publiskās lietošanas dzelzceļa infra­struktūras izmantošanas pakalpojumu sniegšanas 2006. gadā bija 4 417 801 lats, kas sastāda 2,1% no koncerna neto apgrozījuma 2006. gadā. Konkurences padome, nosakot galīgo soda apmēru, ņem vērā proporcionalitāti un samērīgumu, t.i., to, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" ienākumi, darbojoties konkrētajā tirgū - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu tirgū -, ir tikai 2,1% no kopējiem sabiedrības ienākumiem. Konkurences padome VAS "Latvijas dzelzceļš" uzlikto sodu attiecina tikai uz Iesniegumā minētajām darbībām. Konkurences padome ņem vērā arī to, ka daļa komercsabiedrību, ar kurām VAS "Latvijas dzelzceļš" slēdzis līgumus par attiecīgo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu uzturēšanas darbu, ko apņemas veikt attiecīgā ceļu distance, apmaksu, atzinīgi vērtē šādu līgumu slēgšanu un uztic VAS "Latvijas dzelzceļš" arī savas privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. Administratīvo aktu ir nepieciešams izdot, lai atturētu šī lēmuma adresātu un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpuma izdarīšanas. Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedrības interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā saskaņā ar Noteikumu Nr.862 17.punktu aprēķināto naudas sodu. Līdz ar to, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 13. pantā noteikto samērīguma principu, naudas sods nosakāms 25 000 latu apmērā. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu, 13. panta 3. punktu, 14. panta pirmo un otro daļu, Administratīvā procesa likuma 13. pantu, Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 862 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā minētajiem pārkāpumiem" 13. punktu, 15. punktu, 17. punktu, 18.2. apakšpunktu, 19.3. apakšpunktu, 21.1. apakšpunktu un 24. punktu, Konkurences padome nolēma: