4. Article

Ziņojuma iesniedzējs uzskata, ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus, interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu, kurā darbojas LATBŪVSERVISS, varētu definēt kā interneta piekļuves un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus. 4.1. Televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus Radio un televīzijas likuma 2.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai) (Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts). Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides tehnoloģijas: 1) pārraide ar kabeļtīkla palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi); 2) pārraide ar individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi); 3) pārraide ar virszemes digitālās ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās televīzijas pakalpojumi); 4) pārraide ar satelīta signālu uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi). Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM varētu atrasties dominējošā stāvoklī kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Salaspilī. Tā tirgus daļa minētajā ģeogrāfiskajā teritorijā ir lielāka par 60% (*). Kabeļtelevīzija (...) ir elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties (Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa). Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem (mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls. Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības (kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas operatori. No pieprasījuma puses kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā (mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par konkrēto ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas teritorija. Faktiski konkurence kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums" jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas operatoriem. Saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumus Salaspilī, izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. LATBŪVSERVISS nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumus Salaspilī. Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka "LATBŪVSERVISS elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta un datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai LATBŪVSERVISS elektronisko sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100 MHz, taču TV signālu pārraidei ir nepieciešams frekvenču diapazons līdz 855 MHz. Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas pakalpojumus, elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no jauna, pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas. Līdz ar to var secināt, ka apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus Salaspilī. 4.2. Balss telefonijas pakalpojuma tirgus Balss telefonijas pakalpojums ir publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā elektronisko sakaru tīklā. Līdz šim vērtējot balss telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem, Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami. Konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem. BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā un Salaspilī, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. BALTKOM fiksēto balss telefonijas abonentu skaits ir (*). Starptautisko balss telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar elektronisko sakaru operatoriem: SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem elektronisko sakaru tīkliem. 2007.gada 1.oktobrī BALTKOM ir uzsācis piedāvāt balss telefonijas pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, izmantojot pēcapmaksas kartes. Saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo telefonu tīklu numuriem. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "Baltinet Data" ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos resursus - numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko fiksēto telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas rajonā. Ziņojumā ir norādīts, ka LATBŪVSERVISS nav reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus nesniedz. Līdz ar to var secināt, ka apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā. 4.3. Interneta piekļuves pakalpojuma sniegšanas tirgus Publiskie interneta piekļuves pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem "Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu pārraides tīklā. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti: - Satelītu tīklos un fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu); - Mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos; - Tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; - Kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos; - Elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus. Interneta piekļuves sniedzējs ir komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču joslas. Internets ir pasaules lielākais intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos, nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Interneta vietējās piekļuves pakalpojumus gala lietotājiem, kā arī šā pakalpojuma tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma sniedzējiem. Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, LATBŪVSERVISS, kā arī BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data", SIA "Promaks", SIA "MFL Serviss", SIA "SV Nets", SIA "Uninet", SIA "Tekalats" darbojas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek sniegti galalietotājiem. Interneta starptautiskās piekļuves pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija" u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM un LATBŪVSERVISS tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu pakalpojumus, kuri to nodrošina. BALTKOM sniedz vietējās interneta piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī, izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu; BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "Tekalats" interneta piekļuves pakalpojumus sniedz Jūrmalas pilsētas un Rīgas rajona teritorijā (Siguldā, Skultē un Tīrainē), izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves pakalpojumus nesniedz. LATBŪVSERVISS interneta piekļuves pakalpojumus sniedz tikai Salaspilī, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. 4.4. Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos". Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "Aldems" sniedz publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu; BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "Tekalats" publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz Jūrmalas pilsētas un Rīgas rajona teritorijā (Siguldā, Skultē un Tīrainē), izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus nesniedz. LATBŪVSERVISS publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Salaspilī, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus.