2. Article

1. a)) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti:
2. 1)) transportlīdzekļa vadītāju, kas slimo ar epilepsiju, novēro tik ilgi, līdz lēkmes nav bijušas vismaz piecus gadus;
3. 2)) ja gada laikā personai nav bijušas epilepsijas lēkmes, viņa drīkst vadīt transportlīdzekli;
4. 3)) ja personai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis atpazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, atļauts vadīt transportlīdzekli pēc neirologa atzinuma saņemšanas;
5. 4)) personai, kurai bijusi pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja sešu mēnešu laikā tai nav bijušas epilepsijas lēkmes un ja ir atbilstošs medicīnisks novērtējums. Personai, kurai ir labi prognostiskie indikatori, drīkst atļaut atsākt vadīt transportlīdzekli arī agrāk;
6. 5)) personai, kurai epilepsijas lēkmes ir bijušas tikai miegā, var atļaut vadīt transportlīdzekli uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatēti lēkmju gadījumi nomodā, atļaut vadīt transportlīdzekli var tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav bijušas viena gada laikā;
7. 6)) personai, kurai ir bijušas epilepsijas lēkmes, kas neietekmē apziņu vai spēju rīkoties un nerada funkcionālus traucējumus, drīkst atļaut vadīt transportlīdzekli uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatēti citu veidu lēkmju gadījumi, atļaut vadīt transportlīdzekli var tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav bijušas viena gada laikā;
8. 7)) ja personai ir bijušas epilepsijas lēkmes, ko izraisa ārsta norīkotas epilepsijas terapijas izmaiņas vai samazināšana (ārsta ieteiktajā periodā pārtrauc lietot vai maina medikamentus), var atļaut vadīt transportlīdzekli ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekšnoteiktās efektīvās ārstēšanas metodes atsākšanas;
9. 8)) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli;
10. b)) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti:
11. 1)) atļauts atsākt vadīt transportlīdzekli personām, kurām 10 gadu nav bijušas epilepsijas lēkmes un šajā laikposmā netika lietoti pretepilepsijas medikamenti un kurām ir labi prognostiskie indikatori. Šī norma attiecas arī uz personām, kuras vēlas iegūt Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Noteikti traucējumi (piemēram, arteriovenozā malformācija vai intracerebrālā hemorāģija) var palielināt lēkmes draudus, pat ja lēkmes vēl nav bijušas. Šādā situācijā jāveic novērtējums. Lai atļautu vadīt transportlīdzekli, lēkmju riskam jābūt ne lielākam kā 2 % gadā;
12. 2)) persona noteiktajā laikposmā, kad nav epilepsijas lēkmju, nedrīkst lietot pretepilepsijas medikamentus. Veicot plašu neiroloģisko izmeklēšanu, netiek konstatēta attiecīgā cerebrālā patoloģija un elektroencefalogrammā netiek fiksētas epileptiskas formas aktivitātes. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogrammas un neiroloģisks novērtējums;
13. 3)) personai, kurai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis atpazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, atļauts vadīt transportlīdzekli pēc neirologa atzinuma saņemšanas. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks novērtējums. Personai, kurai ir 2.grupas strukturāls intracerebrāls bojājums, kas palielina lēkmju risku, aizliegts vadīt transportlīdzekli, kamēr epilepsijas risks ir samazinājies vismaz līdz 2 % gadā;
14. 4)) personai, kurai ir bijusi vienīgā vai pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, var atļaut vadīt transportlīdzekli, ja piecu gadu laikā viņai nav bijušas lēkmes, viņa nav lietojusi pretepilepsijas medikamentus un ja ir atbilstošs neiroloģiskā stāvokļa novērtējums. Tiem vadītājiem, kuriem ir labi prognostiskie indikatori, var atļaut atsākt vadīt transportlīdzekli arī agrāk;
15. 5)) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli. Lēkmju atkārtošanās biežumam jābūt ne lielākam kā 2 % gadā.