19. Article

Rīkojumi par tiesāšanās izdevumiem pasludināmi par izpildāmiem bez pušu piedalīšanās ar nosacījumu, ka lietā zaudējušajai pusei ir tiesības vēlāk pārsūdzēt šādu lēmumu saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā lūgta attiecīgā lēmuma izpilde. Iestāde, kura ir kompetenta lemt par izpildes lūgumu, izskata šādus jautājumus: 1) vai lēmuma kopija attiecībā uz tās autentiskumu atbilst tās valsts tiesību aktu prasībām, kurā šis lēmums pieņemts; 2) vai lēmumam saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem ir res judicata spēks; 3) vai lēmuma noteikumi ir izklāstīti lūguma saņēmējas iestādes valsts valodā vai valodā, par kuru vienojušās divas attiecīgās valstis, kā arī vai dokumentam pievienots tāds šā dokumenta tulkojums vienā no minētajām valodām, ko, ja vien nav vienošanās, kura paredz citādu kārtību, apliecinājis lūguma iesniedzējas valsts diplomātiskā vai konsulārā dienesta pārstāvis vai lūguma saņēmējas valsts zvērināts tulkotājs. Lai izpildītu šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā paredzētos noteikumus, pietiek vai nu tikai ar izcelsmes valsts kompetentās iestādes paziņojumu, kas apliecina, ka lēmumam ir res judicata spēks, vai ar tādu pienācīgi legalizētu dokumentu uzrādīšanu, kuri apliecina, ka attiecīgajam lēmumam ir res judicata spēks. Ja nav vienošanās, kas paredz citādu kārtību, tad iepriekšminētās iestādes kompetenci apliecina tieslietu administrācijas augstākā amatpersona lūguma iesniedzējā valstī. Minētajam paziņojumam un apliecinājumam jābūt rakstītam vai tulkotam saskaņā ar šā panta otrās daļas 3.punktā paredzētajiem noteikumiem. Iestāde, kura ir kompetenta lemt par izpildes lūgumu, ja to vienlaikus lūdz attiecīgā puse, novērtē otrās daļas 3.punktā minētās lēmuma apliecināšanas, tulkošanas un legalizācijas izdevumu summu. Šādus izdevumus atzīst par tiesāšanās izdevumiem. IV. BEZMAKSAS JURIDISKĀ PALĪDZĪBA