10. Article

Par Konkurences likuma 13.panta 4.punkta iespējamo pārkāpumu AKKA/LAA darbībās LRA Iesniegumā norādīts, ka netaisnīgu pārdošanas (pirkšanas) cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu uzspiešana ir saistīta un balstās uz dominējošā tirgus dalībnieka vienpusēja ekonomiska rakstura spiediena, ko tam atļauj dominēšana konkrētajā tirgū, izdarīšanu uz citu tirgus dalībnieku. Tā kā AKKA/LAA nav konkurentu muzikālo darbu izmantošanas licencēšanas tirgū un raidorganizācijas atrodas no AKKA/LAA atkarīgā situācijā, tā konsekventi atļaujas vienpusēji noteikt netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus tarifus par autoru darbu izmantošanu raid­organizāciju pārraidēs. LRA uzskata, ka, arī slēdzot licences līgumu, ir nepieciešama abu līdzēju savstarpēja vienošanās, kas balstās uz saskaņotu gribas izteikumu. To nosaka arī Autortiesību likuma 41.panta pirmā daļa, kas definē, ka "licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse - autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei - darba izmantotājam - izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tā izmaksāšanas kārtību un termiņiem". Konkurences likuma 13.panta 4.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana. 10.1. Kā norādīts šī lēmuma 6.punktā, AKKA/LAA un LRA ir vienojušās par visiem Licences līguma nosacījumiem, izņemot raidorganizācijām piemērojamo autor­atlīdzības tarifu. LRA pilnvaroto pārstāvju 12.04.2007. vēstulē sniegta informācija, ka "konkrētais autors, stājoties līgumiskās attiecībās ar AKKA/LAA, nenosaka ne minimālo, ne maksimālo autoratlīdzības lielumu, kādu tas gribētu saņemt. Tāpēc nepamatota un nesaprotama ir AKKA/LAA nostāja, ka tā nedrīkstētu atkāpties no saviem vienpusēji noteiktiem tarifiem, ja tā nav saņēmusi nekādus individuālus norādījumus no katra autora par vēlamo autoratlīdzības lielumu". Konkurences padomes un AKKA/LAA padomes 27.08.2007. Sarunu protokolā AKKA/LAA padomes priekšsēdētāja M.Zālīte norāda, ka "(..) mums vienīgiem ir tiesības noteikt autoratlīdzības tarifus - tas ir ierakstīts likumā. Autoram ir tiesības nosaukt savu cenu. Mūsu organizācija administrē autora tiesības. (..) Autori mūs ir ievēlējuši viņus pārstāvēt". Saskaņā ar iepriekš norādīto autortiesību normatīvo regulējumu, AKKA/LAA statūtos noteikto un AKKA/LAA padomes priekšsēdētājas M.Zālītes 27.08.2007. sniegto informāciju Konkurences padome konstatē, ka AKKA/LAA kā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ņemot vērā iepriekš minētos tarifu veidošanas kritērijus un vienojoties par Licences līguma noslēgšanu, ir jāvienojas par autoratlīdzības tarifa lielumu, ievērojot: 1) to, ka katram autoram ir tiesības nosaukt sava darba cenu; 2) visu to autoru intereses, kurus tā Latvijas Republikā pārstāv. Analizējot, vai AKKA/LAA noteiktie autoratlīdzības tarifi ir uzskatāmi par taisnīgiem un ekonomiski pamatotiem, Konkurences padome izvērtēja arī LRA pilnvaroto pārstāvju 12.04.2007. vēstulē attiecībā uz AKKA/LAA tarifu veidošanu, balstoties uz nevalstiskas organizācijas CISAC rekomendācijām, norādīto, ka: 1) rekomendācijas nav juridiski saistošas; 2) CISAC apvieno tikai autoru un komponistu sabiedrības, tajā nav pārstāvēti darbu izmantotāji, kuri varētu līdzdarboties rekomendāciju izstrādē. No tā izriet, ka CISAC noteiktie tarifi ir tikpat vienpusēji kā AKKA/LAA noteiktie tarifi. Izvērtējot lietā esošo informāciju, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome konstatēja, ka: 1) AKKA/LAA, veidojot autoratlīdzības tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas kritēriji, jo Latvijas Republikā tā pārstāv ne tikai Latvijas autorus, bet arī citu valstu autorus. AKKA/LAA tarifu veidošanas kritēriji ir skaidri definēti un tiek piemēroti diferencētā kārtībā; 2) tas, ka CISAC apvieno tikai autoru un komponistu sabiedrības, uzskatāms par atbilstošu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju būtībai - tās apvieno autorus un aizstāv to tiesības attiecībās ar to darbu izmantotājiem. Arī Konkurences padomes un AKKA/LAA padomes 27.08.2007. sarunu protokolā norādīts, ka "AKKA/LAA pārvaldē nevar ietilpt autordarbu izmantotāji - komersanti, jo tad viņi nonāk interešu konfliktā. Autori ir norobežojuši lietotājus no pārvaldes ar mērķi - norobežot lietotājiem izdevīgu principu lobēšanu". Tādējādi, darbu izmantotājiem līdzdarbojoties tarifu noteikšanā un rekomendāciju izstrādē, tie nonāktu interešu konfliktā, bet mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija vairs neaizstāvētu autoru tiesības attiecībās ar to darbu izmantotājiem. 1.tabula AKKA/LAA radio raidorganizācijām (ar nacionālo apraidi)* noteiktie tarifi (apstiprināti AKKA/LAA vienīgā dalībnieka LAA valdes sēdē 07.02.2002., papildināti 19.09.2002., 16.06.2004. un Padomes sēdē 16.02.2006.) Mūzikas daudzums programmā (%) no kopējā raidlaika Autoratlīdzības tarifi (% no raidorganizāciju bruto ieņēmumiem) 80-100 4% 65-80 3,6% 40-65 3,2% 25-40 2,5% 0-25 1% * Radio raidorganizācijām ar Rīgas reģionālo apraidi un radio raidorganizācijām ar reģionālo un vietējo apraidi autoratlīdzības tarifi noteikti attiecīgi par 0,1 un 0,2 procentu punktiem mazāki 2.tabula AKKA/LAA televīzijas raidorganizācijām (ar nacionālo apraidi)* noteiktie tarifi (apstiprināti AKKA/LAA vienīgā dalībnieka LAA valdes sēdē 07.02.2002., papildināti 19.09.2002., 16.06.2004. un Padomes sēdē 16.02.2006.) Mūzikas izmantojums programmā (%) no kopējā raidlaika Raidīšanas ilgums diennaktī (h) Autoratlīdzības tarifi (% no raidorganizāciju bruto ieņēmumiem) Raidīšanas ilgums diennaktī (h) Autoratlīdzības tarifi (% no raidorganizāciju bruto ieņēmumiem) 40% un vairāk 5 - 24h 6,5% 0,5 - 5h 6% 35 - 40% 6 5,5 30 - 35% 5,5 5 25 - 30% 5 4,5 20 - 25% 4,5 4 15 - 20% 4 3,5 10 - 15% 3,5 3 5 - 10% 3 2,5 5% 2,5 2 3 - 4% 2 1,5 2% 1,5 1 1% 1 0,5 * Reģionālajām komerciālajām televīzijas raidorganizācijām un vietējām komerciālajām televīzijas raidorganizācijām autoratlīdzības tarifi noteikti zemāki, tos diferencējot atkarībā no raidīšanas ilguma diennaktī (0,1-8h un 8-24h) 10.2. Lai panāktu vienošanos par piemērojamiem autoratlīdzības tarifiem, starp AKKA/LAA un LRA notikušas sarunas un sarakste: 1) 25.04.2005. LRA un AKKA/LAA Sapulces protokols: AKKA/LAA piedāvā noteikt autoratlīdzības maksājumu 1,85% no ieņēmumiem par 35% mūzikas izmantojuma, LRA piedāvā līdz 30% mūzikas no kopējā raidlaika maksāt 0,75% no raidorganizācijas ieņēmumiem, par 30% - 40% mūzikas - 1,4% no raidorganizācijas ieņēmumiem; 2) AKKA/LAA 05.08.2005. vēstulē Nr.2/1R-330 norāda, ka "(..) atlīdzības autoriem lielums Latvijā par autoru muzikālo darbu izmantošanu televīzijā nedrīkst ievērojami atšķirties no pārējās ES dalībvalstīs piemērotā atlīdzības autoriem lieluma. 2005.gadā vidējais faktiski maksājamais atlīdzības autoriem lielums ES ir 2,20% no raidorganizācijas ieņēmumiem. (..) Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar Padomes pilnvarojumu AKKA/LAA piekrīt samazināt maksājamo atlīdzību autoriem par 30% līdz 40% mūzikas apjoma no kopējā raidlaika no 1,85% uz 1,80%. Ņemot vērā Latvijas situāciju un izrādot pretimnākšanu, piedāvājam no 2005.gada piecu gadu laikā pakāpeniski pāriet no 1,75% uz 1,80%"; 3) LRA 01.09.2005. vēstulē Nr.1-09/05 "(..) piekrīt AKKA/LAA izteiktajam piedāvājumam, ka atlīdzības apjoms varētu palielināties vairāku gadu laikā. Papildus tam LRA piedāvā noteikt nedaudz smalkāku iedalījumu, jo mūzikas apjoms dažādās raid­organizācijās atšķiras", tādējādi maksājuma apjomam pakāpeniski 2005. - 2007.gadā palielinoties katru gadu par 0,01%, un 2005.gadā piedāvā par 31 - 35% mūzikas maksāt 1,15% no raidorganizācijas ieņēmumiem, par 36 - 40% mūzikas - 1,31% no raidorganizācijas ieņēmumiem; 4) AKKA/LAA 15.09.2005. vēstulē Nr.2/1R - 419 atgādina, ka "(..) AKKA/LAA piekrita samazināt maksājamo atlīdzību autoriem par 30% līdz 40% mūzikas apjoma no kopējā raidlaika no 1,85% uz 1,80%, turklāt piedāvājām (..) pakāpeniski pāriet no 1,75% uz 1,80%. Būtībā AKKA/LAA no sākotnēji piedāvātā 1,85% (..) piekrita piekāpties pat par 0,10%. Cerējām, ka LRA, patiešām vēloties vienoties (..), no savas puses palielinās maksājamās atlīdzības apmēru. (..) patlaban LRA par 31% līdz 35% mūzikas apjoma no kopējā raidlaika savu tikšanās laikā jau piedāvāto 1,4% maksājamās atlīdzības apmēru ir samazinājusi pat par 0,25%. Ja iepriekš par 40% līdz 50% mūzikas no kopējā raidlaika LRA izteica piedāvājumu maksāt par 1,65%, tad šobrīd par 41% līdz 45% piedāvā maksāt par 0,17% mazāku atlīdzību autoriem (..)"; 5) AKKA/LAA 04.11.2005. vēstule Nr.2/1R - 534: "lūdzam rast iespēju tuvākajā laikā vēlreiz izvērtēt AKKA/LAA piedāvājumu un aicinām LRA vienoties par abpusēji pieņemamu maksājamās atlīdzības autoriem lielumu, lai vēl 2005. gadā varētu sagatavot licences līgumus (..)"; 6) LRA 04.11.2005. vēstule Nr.1-11/05: "LRA aicina vēlreiz pārdomāt pieprasītās atlīdzības apjomu un mudina vienoties par abām pusēm pieņemamu procentu apjomu (..), kā arī aicina nedaudz izmainīt procentuālo sadalījumu, nosakot atlīdzības apjomu šādā apmērā: līdz 30% mūzikas apjoms no kopējā raidlaika - 1,10% atlīdzība no raidorganizācijas ieņēmumiem; 31% - 40% mūzikas apjoms no kopējā raidlaika - 1,25% atlīdzība no raidorganizācijas ieņēmumiem; 41% - 50% mūzikas apjoms no kopējā raidlaika - 1,50% atlīdzība no raidorganizācijas ieņēmumiem (..)"; 7) AKKA/LAA 21.11.2005. vēstule Nr.2/1R - 546: "(..) LRA ir izteikusi piedāvājumu maksāt par 0,35% vairāk no sākotnēji piedāvātā vienā muzikālo darbu izmantotāju kategorijā (līdz 30% mūzikas no kopējā raidlaika), (..) nav nekādu argumentu, kādēļ lai pārējo kategoriju muzikālo darbu izmantotājas televīziju raidorganizācijas maksātu citādi un proporcionāli mazāk par jau sākotnēji sarunu laikā piedāvāto (..)"; 8) LRA 21.06.2006. vēstule Nr.2-06/06: "LRA piedāvā maksāt atlīdzību 1,6% apjomā no raidorganizācijas ieņēmumiem (kā tie definēti mūsu jau 2005.gada 19.aprīlī parakstītajā protokolā), attiecinot šo procentu uz televīzijas raidorganizācijām neatkarīgi no izmantojamā mūzikas daudzuma. (..) piedāvā vienoties arī par atlīdzības apjomu par muzikālo darbu pārraidīšanu radio programmās, nosakot atlīdzību 1,80% apjomā no radio raidorganizāciju ieņēmumiem neatkarīgi no izmantojamā mūzikas apjoma"; 9) AKKA/LAA 26.06.2006. vēstulē Nr.2/1R - 278 norāda, ka "(..) LRA pirmo reizi sarunu laikā piedāvā vairs neņemt vērā faktisko mūzikālo darbu izmantojumu programmā un ierosina visām televīzijām neatkarīgi no faktiski izmantotajiem muzikālajiem darbiem maksāt vienādu atlīdzību. AKKA/LAA atgādina, ka maksājamās autoratlīdzības lielums ir saistīts ar izmantoto muzikālo darbu daudzumu un to autoru skaitu, kuri šo atlīdzību saņems. Ņemot vērā, ka mūzikas daudzums dažādu raidorganizāciju programmās atšķiras, tām televīziju raidorganizācijām, kuras muzikālos darbus izmanto ļoti maz, prasīt maksāt tik pat lielu autoratlīdzību, cik maksātu "tīri" mūzikas kanāli, kuri raida tikai mūzikas klipus, nebūtu taisnīgi, tādēļ aicinām LRA atgriezties pie līdz šim mūsu sarunās runātā, proti, maksājamās autoratlīdzības lielums ir atkarīgs no programmā izmantoto muzikālo darbu daudzuma. Visi LRA biedri, lielā Latvijas televīziju raidorganizācijas patlaban savās programmās vidēji izmanto ap 35% mūzikas, tādēļ faktiski LRA piedāvā maksāt 1,6% tieši par šo muzikālo darbu daudzumu programmā, kas ir par 0,25% mazāk par AKKA/LAA 2005.gada 5.augusta sarunās piedāvāto (..)". Izvērtējot lietā esošos materiālus attiecībā uz AKKA/LAA un LRA izteiktajiem piedāvājumiem par maksājamās atlīdzības lielumu (%) no raidorganizācijas ieņēmumiem un AKKA/LAA apstiprinātajā dokumentā "Ētera raidorganizāciju un kabeļtelevīziju tarifi" (apstiprināti LAA valdes sēdē 07.02.2002. papildināti 19.09.2002., 16.06.2004. un Padomes sēdē 16.02.2006.), Konkurences padome konstatēja, ka iepriekš minētie apstiprinātie televīziju raid­organizācijām piemērojamie tarifi ir neatbilstoši AKKA/LAA izteiktajiem piedāvājumiem (piemēram, AKKA/LAA 05.08.2005. vēstule Nr.2/1R - 330, LRA 01.09.2005. vēstule Nr.1-09/05), un 12.07.2007. vēstulē Nr.1666 lūdza AKKA/LAA izskaidrot piemēroto tarifu samazināšanu, piemēram, no 5,5% - 6,0% līdz 1,75% - 1,85%. Atbildot uz Konkurences padomes 12.07.2007. vēstuli Nr.1666 (kāpēc AKKA/LAA piedāvātie tarifi atšķīrās no oficiāli apstiprinātajiem), AKKA/LAA 23.07.2007. vēstulē Nr.2/1 - 477 norāda, ka LRA "laika posmā no 2005. gada līdz 2007. gadam izteiktie priekšlikumi tika izteikti kā oferte sarunās par līguma priekšmetu (..). Izmaiņas AKKA/LAA padomes apstiprinātajās autoratlīdzības minimālajās normās tiktu veiktas tikai, ja vienošanās ar LRA tiktu panākta, pretējā gadījumā šādām izmaiņām nebūtu jēgas, jo sarunu gaitu ar LRA tas nemainītu (..). Minētās ofertes apstiprināšana AKKA/LAA padomē tika atlikta līdz brīdim, kad puses būs pilnībā vienojušās par izteikto oferti vai citiem nosacījumiem, lai to vienlaikus varētu piemērot visām televīziju raidorganizācijām Latvijā". Šajā vēstulē AKKA/LAA arī norāda uz faktoriem, kas ietekmēja šādas ofertes izteikšanu: 1) maksājamās summas aprēķina vienkāršošana, likvidējot visas līdz šim autoratlīdzības normu ietvaros piemērojamās atlaides; 2) tiek būtiski mainīts procentuālais solis minimālajām autoratlīdzības normām, pieskaņojot to televīziju raidorganizāciju darbības specifikai, proti, tiek ņemta vērā LRA un AKKA/LAA 19.04.2005. tikšanās laikā LRA izteiktā norāde uz to, ka visām lielajām TV raidorganizācijām mūzikas procentuālais īpatsvars ir 33 - 36%. AKKA/LAA apstiprinātajās minimālajās autoratlīdzības normās televīziju raidorganizāciju maksājamās autoratlīdzības procentu solis mainās tieši pie 35% mūzikas īpatsvara, t.i., solis ir 30 - 35% un 35 - 40%. Viena procenta atšķirība var būtiski ietekmēt maksājamās atlīdzības apmēru, kaut gan attiecīgo televīziju raidorganizāciju programmās faktiski ir nelielas atšķirības mūzikas īpatsvarā; 3) piedāvājums tika izteikts ar mērķi sasniegt atbilstošu ES ietvaros maksājamās autoratlīdzības apmēru attiecīgajā muzikālo darbu izmantojuma kategorijā. ES 2005. gadā par attiecīgo mūzikas daudzuma izmantojumu programmās autoratlīdzības apmērs bija 2,2% no televīziju raidorganizāciju ieņēmumiem un AKKA/LAA savu piedāvājumu izteica ar mērķi 2,00% Latvijā sasniegt 2012.gadā; 4) oferte tika izteikta pēc tam, kad starp LRA un AKKA/LAA tika panākta vienošanās par bāzi autoratlīdzības noteikšanai; 5) papildus iepriekš minētajam šajā sakarā AKKA/LAA 30.07.2007. vēstulē Nr.2/1 - 483 norāda, ka "(..) ofertes izteikšanas brīdī attiecīgās minimālās autoratlīdzības normas nav bijušas apstiprinātas AKKA/LAA padomē. Izmaiņas AKKA/LAA minimālajās autoratlīdzības normās tika apstiprinātas 05.07.2007., un sarunu process ar dažām raidorganizācijām liecina par to, ka pastāv reāla iespēja vismaz ar dažām raidorganizācijām vienoties par šādu autoratlīdzības apmēru". 05.07.2007. AKKA/LAA padomes sēdē apstiprināti jauni tarifi televīziju raidorganizācijām, un tie ir 0,4% - 4,0% (ar nacionālo un pārrobežu apraidi). Par mūzikas daudzumu programmā 20% - 30% piemērojamais tarifs apstiprināts 1,5%, par mūzikas daudzumu 30% - 40% - 2% (ar nacionālo un pārrobežu apraidi). Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome konstatē, ka AKKA/LAA sarunu un sarakstes procesā ar LRA ir izrādījusi iniciatīvu un bijusi ieinteresēta Licences līgumu noslēgšanā ar LRA ietilpstošām raid­organizācijām. Par to liecina AKKA/LAA piedāvājums samazināt maksājamās autor­atlīdzības apmēru, LRA izteiktais aicinājums izvērtēt tarifu piedāvājumu, lai varētu noslēgt Licences līgumus, kā arī iepriekš definēto un saskaņoto kritēriju ievērošana tarifu noteikšanā (piemēram, maksājamās autoratlīdzības apjoms ir tieši atkarīgs no mūzikas daudzuma programmā). 10.3. Veicot lietas izpēti, Konkurences padome konstatēja, ka objektīvu secinājumu izdarīšanai, vai AKKA/LAA apstiprinātie autoratlīdzības tarifi ir uzskatāmi par netaisnīgiem un ekonomiski nepamatotiem, jāveic AKKA/LAA un citu Eiropas Savienības valstu mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījuma organizāciju noteikto autoratlīdzības tarifu salīdzinājums. Lai izvērtētu, vai AKKA/LAA nepārkāpj Konkurences likuma 13.panta 4.punktā noteikto aizliegumu, nosakot netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus autoratlīdzības tarifus par autoru darbu izmantošanu raidorganizāciju pārraidēs, Konkurences padome citu Eiropas Savienības valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām pieprasīja informāciju (27.04.2007. vēstule Nr.955, 09.05.2007. vēstule Nr.997, 10.05.2007. vēstule Nr.1004, 10.05.2007. vēstules Nr.1005 - 1010, 16.05.2007. vēstules Nr.1053 - 1056, 16.05.2007. vēstule Nr.1063), lūdzot tām norādīt autoratlīdzības tarifus, kurus tās piemēro savu valstu raidorganizācijām, kā arī citu informāciju. No citu Eiropas Savienības valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām tika saņemta šāda informācija: 1) Igaunijas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija (Eesti Autorite Ühing) 21.05.2007. vēstulē Nr.283 norādīja, ka Igaunijā tiek piemēroti vienādi tarifi dažādām radio raidorganizācijām, un līdz 2009.gadam piemērotais tarifs ir 4,5% no raidorganizāciju reklāmas ieņēmumiem, Igaunijas sabiedriskais radio maksā 4,5% no saņemtajām subsīdijām. Attiecībā uz televīziju raidorganizācijām Igaunijā tiek piemērots tarifs 1,9% no reklāmas ieņēmumiem, Igaunijas sabiedriskā televīzija maksā 1,9% no saņemtajām subsīdijām; 2) Lietuvas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija (LATGA A) 21.05.2007. vēstulē Nr.829T norādīja, ka Lietuvā tiek piemēroti vienādi tarifi dažādām radio raidorganizācijām un piemērotais tarifs ir 3,2% no raidorganizāciju kopējiem ieņēmumiem. Attiecībā uz televīziju raidorganizācijām Lietuvā tiek piemērots tarifs 1,65% no kopējiem ieņēmumiem; 3) Slovākijas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija (SOZA) 01.06.2007. vēstulē norādīja, ka Slovākijā tiek piemēroti vienādi tarifi dažādām radio raidorganizācijām un piemērotais tarifs ir 5,6% no raidorganizāciju kopējiem ieņēmumiem. Televīziju raidorganizācijām tarifi tiek piemēroti atkarībā no kanāla veida (muzikālajiem - 8%, pilna formāta - 3%, ziņu, sporta programmām - 1% no kopējiem ieņēmumiem); 4) Vācijas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija (GEMA) 12.06.2007. vēstulē norādīja, ka Vācijā radio raidorganizācijām tarifi tiek piemēroti atkarībā no mūzikas apjoma programmā (standarta likmes 0,78% - 7,75%) no kopējiem ieņēmumiem. Televīziju raidorganizācijām arī tarifi tiek piemēroti atkarībā no mūzikas daudzuma programmā (standarta likmes 0,32% - 5,63%) no kopējiem ieņēmumiem; 5) Spānijas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija (SGAE) 30.05.2007. vēstulē norādīja, ka Spānijā radio raidorganizācijām tarifi tiek piemēroti atkarībā no mūzikas daudzuma programmā (max likme - 3,75% no ieņēmumiem). Televīziju raidorganizācijām tiek piemērots viens tarifs. Tarifa likme par muzikālo darbu raidīšanu katru gadu tiek palielināta par ~ 0,04-0,05% (vai ~0,02%, atkarībā no sistēmas), salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2007. gadā tā noteikta 1,64% vai 2,68% apmērā (atkarībā no sistēmas). 6) Somijas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija (Teosto) 31.07.2007. vēstulē norādīja, ka Somijā radio raidorganizācijām piemērojamie tarifi atkarīgi no raidorganizācijas apgrozījuma un mūzikas daudzuma programmā, un tie ir (*). Arī televīziju raidorganizācijām kritēriji tarifu piemērošanai ir raidorganizācijas gada apgrozījums un mūzikas daudzums programmā, piemērojamie tarifi - (*). Izvērtējot lietā esošo informāciju, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome konstatēja, ka: 1) saskaņā ar LRA pilnvaroto pārstāvju 12.04.2007. vēstulē attiecībā uz AKKA/LAA tarifu veidošanu, balstoties uz nevalstiskas organizācijas CISAC rekomendācijām, norādīto, tās modificējamas atbilstoši konkrētās valsts vēsturiskajai un ekonomiskajai situācijai un līgumslēdzēju pušu vienošanām. Šāda atsaukšanās, kā uzskata LRA pilnvarotie pārstāvji, nav pamatota arī tādēļ, ka autoratlīdzības procents katrā valstī tiek piemērots atšķirīgām ieņēmumu pozīcijām, kurām piemērotas dažādas atlaides un citi nosacījumi. Kā Konkurences padome konstatēja pēc lietā esošajiem materiāliem, citās Eiropas Savienības valstīs (izņemot Igauniju) kā bāze autoratlīdzības tarifa aprēķinam ir noteikts raidorganizācijas gada apgrozījums, neparedzot nekāda veida atlaides; 2) saskaņā ar AKKA/LAA sniegto informāciju Latvijas radio raidorganizāciju programmās, kurās mūzikas daudzums sastāda (*) (saskaņā ar informāciju, kas norādīta AKKA/LAA un raidorganizāciju noslēgtajos Licences līgumos, kurus AKKA/LAA ar 05.01.2007. vēstuli Nr.2/1-9 iesniedza Konkurences padomei), tiek piemērots autoratlīdzības tarifs (*) no raidorganizāciju ieņēmumiem (saskaņā ar informāciju, kas norādīta AKKA/LAA un raidorganizāciju noslēgtajos Licences līgumos, kurus AKKA/LAA ar 05.01.2007. vēstuli Nr.2/1-9 iesniedza Konkurences padomei). Par šādu mūzikas daudzumu radio programmās Igaunijā tiek piemērots tarifs 4,5% (no raidorganizācijas reklāmas ieņēmumiem), Lietuvā - 3,2%, Slovākijā - 5,6%, Vācijā - 3,88 - 6,20% no raidorganizācijas ieņēmumiem. 3) saskaņā ar AKKA/LAA sniegto informāciju attiecībā uz televīziju raidorganizācijām AKKA/LAA rīcībā ir informācija tikai par to televīziju raidorganizāciju mūzikas daudzumu programmās, ar kurām tā noslēgusi Licences līgumus, un šādi līgumi pamatā noslēgti tikai ar reģionālās vai vietējās apraides televīziju raidorganizācijām. Attiecībā uz televīzijas raidorganizācijām ar nacionālo apraidi LRA norādījusi (LRA 01.02.2005. vēstule Nr.1-02/05, adresēta AKKA/LAA: "LRA informē, ka šobrīd tās biedru programmā mūzika skan šādā apjomā: LTV - 33%, LNT - 30%, TV3 - 30%, TV5 - 23,5%, Valmieras TV - 1% (..), TV Dzintare - 30%), ka tās biedru - televīziju raidorganizāciju (ar nacionālo apraidi) programmās mūzikas daudzums ir 23,5 - 33% no kopējā raidlaika. Par šādu mūzikas daudzumu televīzijas programmā Igaunijā tiek piemērots tarifs 1,9% (no raidorganizācijas reklāmas ieņēmumiem vai saņemtajām subsīdijām), Lietuvā - 1,65%, Slovākijā - 3%, Vācijā - 2,25%, Somijā - (*) no raidorganizācijas ieņēmumiem. Izvērtējot to, vai AKKA/LAA noteiktie autoratlīdzības tarifi uzskatāmi par pamatotiem, Konkurences padome salīdzināja tos gan ar citās Eiropas Savienības valstīs noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem, gan arī, vērtējot tarifu ekonomisko pamatotību, ņēma vērā to, ka autoratlīdzības lielumam ir maza (vai pat vispār nav) saistība ar preces cenas ekonomisko izmaksu pamatotību konkurences tiesību tradicionālā izpratnē (nepastāv atbilstība starp preces vērtību un izmaksām), vērtējot dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcību. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA noteiktie autoratlīdzības tarifi nav uzskatāmi par pārmērīgiem, tie uzskatāmi par pamatotiem. Kā liecina lietā esošie materiāli, AKKA/LAA ilgstošā laika posmā centusies panākt vienošanos ar LRA, lai vienošanās rezultātā noslēgtu licences līgumus ar LRA biedriem - radio un televīziju raidorganizācijām. Tas, ka AKKA/LAA piemērotie autoratlīdzības tarifi nav uzskatāmi par pārmērīgiem, pamatojams ar citu valstu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju sniegto informāciju par piemērojamiem tarifiem savu valstu raidorganizācijām. AKKA/LAA noteiktie autoratlīdzības tarifi nav uzskatāmi par pašiem zemākajiem (bet tie ir vieni no zemākajiem), un tie ir uzskatāmi par samērojamiem ar citu valstu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem. Tādējādi Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA savās darbībās nepārkāpj Konkurences likuma 13.panta 4.punktā noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, piemērojot netaisnīgas pirkšanas vai pārdošanas cenas, netaisnīgus tirdzniecības noteikumus, tos tieši vai netieši uzspiežot.