11. Article

Par Konkurences likuma 13.panta 5.punkta iespējamo pārkāpumu AKKA/LAA darbībās LRA iesniegumā un LRA pilnvaroto pārstāvju 12.04.2007. vēstulē norādīts, ka "LRA uzskata, ka konkrētās izpētes lietas ietvaros licenču izsniegšana muzikālo darbu izmantošanai radio un televīziju raidorganizācijās ir ekvivalenti darījumi, kuriem ir piemērojami vienādi noteikumi. Nav saprotams, kāpēc tā iemesla dēļ, ka televīziju raidorganizācijas izmanto arī cita veida darbus, ne tikai muzikālos, tām būtu nosakāma mazāka autoratlīdzības procentuālā likme nekā radio raidorganizācijām par tādu pašu mūzikas daudzumu programmā". Kā norādīts LRA pilnvaroto pārstāvju 12.04.2007. vēstulē, "AKKA/LAA nevienādā attieksme ekvivalentos darījumos izpaužas arī kā dažādas apliekamo ieņēmumu bāzes noteikšana radio un televīziju raidorganizācijām. 2006.gada jūlijā radio raidorganizācijām nosūtītie līguma projekti ieņēmumus definē daudz plašāk nekā televīziju raidorganizācijām nosūtītie līguma projekti, pie tam radio raidorganizācijām netiek atskaitīti neapliekamie izdevumi". (LRA iesnieguma pielikumi Nr.14-16). Konkurences likuma 13.panta 5.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā nevienādu noteikumu noteikšana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. 11.1. Par radio raidorganizācijām un televīzijas raidorganizācijām kā dažādu konkrēto tirgu dalībniekiem Attiecībā uz atšķirīgu tarifu piemērošanu radio un televīziju raidorganizācijām AKKA/LAA 22.01.2007. vēstulē Nr.2/1 - 46 Konkurences padomei norāda, ka "radio raidorganizācijas un TV raidorganizācijas ir atšķirīgi tirgus dalībnieki (..). (..) radio raidorganizācijas raidīšanai ēterā izmanto tikai tādus darbus, kuriem ir skaņa, t.i., muzikālos, literāros un dramatiskos darbus. TV raidorganizācijas savukārt izmanto ne tikai šos darbus, bet arī audiovizuālos darbus, kuriem ir pilnīgi cits tiesību īpašnieku loks, un raidāmās programmas izmaksas ir pilnīgi citas, jo ietver arī atlīdzību citiem tiesību īpašniekiem". Attiecībā uz ieņēmumiem, no kuriem jāmaksā autoratlīdzība, un to aprēķināšanas nosacījumiem AKKA/LAA 22.01.2007. vēstulē Nr.2/1 - 46 norāda, ka "(..) AKKA/LAA radio raidorganizācijām un televīziju raidorganizācijām piedāvā identiskus ieņēmumu, no kā jāmaksā autoratlīdzība, aprēķināšanas nosacījumus (..)". Vienlaikus šajā vēstulē AKKA/LAA norāda, ka "(..) sarakstē ar LRA esam uzsvēruši, ka līdz šim brīdim par radio raidorganizāciju tarifiem sarunas ar LRA vispār nav notikušas, taču AKKA/LAA jau vairākas reizes rakstiski ir apliecinājusi LRA savu gatavību sākt sarunas arī par radio raidorganizāciju tarifiem". Analizējot AKKA/LAA iesniegtos autor­atlīdzības tarifus, kurus tā piemēro radio un televīzijas raidorganizācijām, Konkurences padome konstatēja, ka, pastāvot vienādiem tarifu piemērošanas kritērijiem (kā kritērijus abos gadījumos izmantojot teritoriālo aptveramību, mūzikas daudzumu (% no kopējā raidlaika) programmā, raidīšanas ilgumu diennaktī), AKKA/LAA tos noteikusi dažādus radio raidorganizācijām un televīzijas raidorganizācijām. Saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 2.panta 3.punktu gan radio, gan televīzija ir uzskatāmi par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, tomēr informācijas (t.sk. arī mūzikas utt.) pārraidīšanai radio un televīzija izmanto atšķirīgas tehnoloģijas - radio raidorganizācijas raidīšanas procesā informāciju sniedz tikai ar skaņu, pārraidot to noteiktā frekvencē, savukārt televīzijas raidorganizācijas šo pašu informāciju (t.sk. arī mūziku utt.) pārraida audiovizuālā veidā (kā skaņas signālu un attēlu). Televīzijas un radio raidorganizācijas savu programmu pārraides procesā izmanto dažādas (atšķirīgas) tehnoloģijas, ar dažādām (atšķirīgām) tehnoloģiskajām ierīcēm tiek uztvertas radio un televīziju raidorganizāciju raidītās programmas, atšķirīgi ir arī produkti (tikai audio vai audiovizuāli), kurus saņem patērētājs, izmantojot tā rīcībā esošos tehnoloģiskos līdzekļus. Izvērtējot lietā esošos materiālus attiecībā uz autoratlīdzības tarifu piemērošanu radio un televīziju raidorganizācijām, Konkurences padome ņēma vērā arī LRA 21.06.2006. vēstulē Nr.2-06/06 (adresēta AKKA/LAA un Nacionālajai radio un televīzijas padomei) norādīto, ka "LRA piedāvā maksāt atlīdzību 1,6% apjomā no raidorganizācijas ieņēmumiem (kā tie definēti mūsu jau 2005.gada 19.aprīlī parakstītajā protokolā), attiecinot šo procentu uz televīzijas raidorganizācijām neatkarīgi no izmantojamā mūzikas daudzuma. Papildus tam LRA atkārtoti norāda, ka pārstāv visus tās biedrus (gan radio, gan televīzijas raidorganizācijas), tādēļ piedāvā vienoties arī par atlīdzības apjomu par muzikālo darbu pārraidīšanu radio programmās, nosakot atlīdzību 1,8% apjomā no radio raidorganizāciju ieņēmumiem neatkarīgi no izmantojamā mūzikas apjoma". Ņemot vērā iepriekš minētajā LRA vēstulē sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka LRA, piedāvājot AKKA/LAA piemērot dažādus tarifus radio un televīziju raidorganizācijām, faktiski piekrīt dažādu tarifu noteikšanai radio un televīziju raidorganizācijām. Konkurences likuma 1.panta 5.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome attiecībā uz LRA Iesniegumā norādīto, ka "raidorganizācijas maksā par vienu un to pašu preci", secina, ka, lai arī prece, par kuru maksā radio un televīzijas raidorganizācijas, ir viena un tā pati, atšķirīgs ir šīs preces pircēju statuss tirgū, un proti - radio raidorganizācijas un televīzijas raidorganizācijas nav savstarpēji konkurenti, jo radio raidorganizāciju un televīzijas raidorganizāciju piedāvātā prece (pakalpojums) nav aizvietojami. Minētais pamatojams arī ar 04.12.2002. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu lietā Nr.C30 212602, kurā, analizējot radio un televīzijas pieejamību patērētājiem, konstatēts, ka "lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kas pa dienu atrodas savās darba vietās, darba laikā radio klausīšanās paralēli darbam nav aizvietojama ar televīzijas skatīšanos, savukārt pa dienu mājās dzīvojošajai iedzīvotāju daļai - pensionāriem, mājsaimniecēm utt. - iemīļotās televīzijas programmas skatīšanās nav aizstājama ar radio klausīšanos. (..) Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 6.punktu konkurence pastāv tikai starp konkrētā tirgus dalībniekiem, a/s "Radio SWH" un LTV savstarpēji nekonkurē". Tādējādi Konkurences padome secina, ka radio raidorganizācijas un televīzijas raidorganizācijas darbojas dažādos konkrētajos tirgos un nav uzskatāmas par viena konkrētā tirgus dalībniekiem, līdz ar to, kaut arī viena un tā pati prece tiek pirkta ar atšķirīgiem nosacījumiem, konkurences ziņā nelabvēlīgāki apstākļi netiek radīti. 11.2. Par apliekamo ieņēmumu bāzi radio un televīzijas raidorganizācijām 11.2.1. AKKA/LAA 22.01.2007. vēstulē Nr.2/1 - 46 norāda, ka "patlaban AKKA/LAA radio raidorganizācijām un televīziju raidorganizācijām piedāvā identiskus ieņēmumu, no kā jāmaksā autoratlīdzība, aprēķināšanas nosacījumus, kā tas redzams no Konkurences padomei jau nosūtītām AKKA/LAA ar radio un televīziju raidorganizāciju slēgto licences līgumu kopijām". Ieņēmumu bāze, pēc kuras tiek aprēķināts autoratlīdzības tarifs un par kuru AKKA/LAA un LRA ir vienojušās, norādīta šā lēmuma 6. punktā. Konkurences padome, analizējot AKKA/LAA noslēgto Licences līgumu (iesniegti ar AKKA/LAA 05.01.2007. vēstuli Nr.2/1 - 9) nosacījumus, konstatēja, ka "Licences līgumos par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus raidīšanai ēterā", kurus AKKA/LAA noslēgusi ar radio un televīzijas raidorganizācijām pēc 19.04.2005. līguma teksta saskaņošanas ar LRA, ar terminu "ieņēmumi" minēto līgumu 3.3. punkta izpratnē "(..) tiek saprasti sekojoši savā un trešo personu vārdā saņemtie Raidorganizācijas bruto ieņēmumi, no kuriem atskaitītas piemērotās atlaides un pievienotās vērtības nodoklis: 3.3.1. ieņēmumi no visa veida reklāmas pakalpojumiem; 3.3.2. ieņēmumi no daļējas vai pilnīgas raidlaika izmantošanas tiesību nodošanas trešām personām; 3.3.3. ieņēmumi no programmu pārraides, uztveršanas vai izmantošanas tiesību nodošanas (pārdošanas) trešām personām; 3.3.4. jebkādas no valsts, pašvaldības vai citas personas saņemtās subsīdijas, dotācijas un ziedojumi" (neattiecas uz raid­organizācijām, kuras maksā fiksētu autoratlīdzības maksu gadā/mēnesī saskaņā ar AKKA/LAA apstiprinātajām minimālajām autoratlīdzības normām). Papildus iepriekš minētajam un saskaņā ar LRA Iesniegumā sniegto informāciju (LRA Iesnieguma pielikumi Nr.14 - Nr.16), AKKA/LAA 28.06.2006. nosūtīja Radio SWH (vēstule Nr.2/1R - 329), a/s "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (vēstule Nr.2/1R - 323) un SIA "TV Rīga" (vēstule Nr.2/1R - 326) parakstīšanai Licences līgumu projektus, kurus izvērtējot, Konkurences padome konstatēja, ka Licences līguma projektos, kuri nosūtīti a/s "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" un SIA "TV Rīga", gan ieņēmumi, gan atskaitījumi no minētajiem ieņēmumiem definēti saskaņā ar 19.04.2005. saskaņotajā līguma tekstā norādīto, bet Radio SWH nosūtītajā Licences līguma projekta dokumentā norādītie ieņēmumi ir definēti plašāk, bet kā atskaitījumi no minētajiem ieņēmumiem norādītas tikai piemērotās atlaides un pievienotās vērtības nodoklis. Tādējādi, salīdzinot iepriekš minētajos Licences līgumos ar radio raidorganizācijām un televīzijas raidorganizācijām un 19.04.2005. saskaņotajā Licences līguma tekstā sniegto ieņēmumu definīciju, Konkurences padome konstatēja, ka: 1) ieņēmumu bāze, no kuras tiek aprēķināta autoratlīdzība, gan radio raidorganizācijām, gan televīziju raidorganizācijām, ar kurām noslēgti Licences līgumi, uzskatāma par analogu; 2) ieņēmumu bāze noslēgtajos Licences līgumos un 19.04.2005. saskaņotajā līguma tekstā uzskatāma par atšķirīgu, jo, pirmkārt, atšķirīgi definēti ieņēmumi (19.04.2005. saskaņotajā Licences līguma tekstā ar terminu "ieņēmumi" tiek saprasti - ieņēmumi no visa veida reklāmas un televeikala izvietošanas, ieņēmumi no visa veida sponsoru samaksātās naudas, jebkādas no valsts, pašvaldības vai citas personas saņemtās subsīdijas, dotācijas un ziedojumi Raidorganizācijas programmu veidošanas projektiem, bet spēkā esošajos Licences līgumos - ieņēmumi no visa veida reklāmas un televeikala izvietošanas, ieņēmumi no daļējas vai pilnīgas raidlaika izmantošanas tiesību nodošanas trešām personām un ieņēmumi no programmu pārraides, uztveršanas vai izmantošanas tiesību nodošanas (pārdošanas) trešām personām), jebkādas no valsts, pašvaldības vai citas personas saņemtās subsīdijas, dotācijas un ziedojumi Raidorganizācijas programmu veidošanas projektiem, otrkārt, naudas summas, kas tiek atskaitītas no ieņēmumiem, no kuriem tiek aprēķināta autoratlīdzība. Saskaņā ar lietā esošo Licences līgumu nosacījumiem no ieņēmumiem tiek atskaitītas tikai atlaides un pievienotās vērtības nodoklis, un tādējādi ieņēmumu bāze, no kuras tiek aprēķināta autoratlīdzība, uzskatāma par atšķirīgu no tās ieņēmumu bāzes, kāda veidojas saskaņā ar 19.04.2005. saskaņotā Licences līguma tekstu. 11.2.2. Attiecībā uz iepriekš minētajām atšķirībām gan noslēgtajos Licences līgumos, gan raidorganizācijām piedāvātajos Licences līguma projektos, AKKA/LAA 30.07.2007. vēstulē Nr.2/1 - 483 paskaidroja, ka: 1) A/S "Latvijas Neatkarīgā televīzija" un SIA "TV Rīga" nosūtītie Licences līguma projekti tika definēti atbilstoši AKKA/LAA un LRA saskaņotajam Licences līguma tekstam attiecībā uz televīziju raidorganizācijām. Radio SWH ir radio raidorganizācija, un tai nosūtītais Licences līguma teksts (t.sk. ieņēmumu definīcijas) atbilst AKKA/LAA piedāvātajam līguma tekstam radio raidorganizācijām, uz kuru nekādas sarunas attiecībā uz ieņēmumu bāzi un no tās veicamajiem atskaitījumiem nav notikušas. AKKA/LAA izteica Radio SWH Licences līguma piedāvājumu tādā redakcijā, kā tas ir spēkā citām Latvijas radio raidorganizācijām; 2) katras raidorganizācijas gada ieņēmumu bāze galīgajam aprēķinam tiek noskaidrota tikai gada beigās, kad raidorganizācija sniedz detalizētu atskaiti par tās ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā gadā un tiek veikts maksājamās autoratlīdzības pārrēķins, pamatojoties uz raidorganizācijas sniegto informāciju. Praksē ir iespējami arī ieņēmumi, kuri ir specifiski kādai raidorganizācijai, bet pilnīgi netiek gūti citās raidorganizācijās (piemēram, SIA "Pirmais Baltijas Mūzikas kanāls" gūst ieņēmumus, dodot televīzijas skatītājiem iespēju pasūtīt muzikālo darbu pēc savas izvēles, nosūtot paaugstinātas maksas īsziņu. Šie ieņēmumi tieši saistīti ar ekonomiskā labuma gūšanu, izmantojot autoru darbus, tāpēc iekļaujami autoratlīdzības aprēķina bāzē); 3) ar atlaidēm tika/tiek saprastas AKKA/LAA autoratlīdzību normās iekļautās atlaides. Tā kā šobrīd AKKA/LAA apstiprinātās minimālās autoratlīdzības normas radio raidorganizācijām vairs nesatur atlaides, šis atskaitījums netiek piemērots. Minimālajās autoratlīdzības normās televīziju raidorganizācijām šādas atlaides bija līdz 2007. gada vidum, kā arī noslēgtajos līgumos tās tika iekļautas un piemērotas. Sarunu laikā AKKA/LAA un LRA bija paredzējušas vienoties par minimālajām autoratlīdzības normām jau bez atlaidēm, tāpēc arī saskaņotais līguma teksts nesatur atsauces uz atlaidēm; 4) "ieņēmumi no cita veida darbības, kas nav saistīta ar raidorganizācijas programmu veidošanas projektiem" un "ieņēmumi no raidorganizācijas veiktās raidījumu reproducēšanas, ja par to tiek noslēgts atsevišķs līgums" nekad nav tikuši iekļauti autoratlīdzības aprēķinā, taču nav izdalīti kā izņēmums. Pirmais no minētajiem - tāpēc, ka neietilpst ar raidorganizācijām noslēgtajos līgumos fiksētajā ieņēmumu definīcijā, otrais - tā iemesla dēļ, ka šādas aktivitātes veic ļoti mazs raidorganizāciju skaits un iesaistītās puses vienmēr ir vienojušās, ka par to tiek slēgts cita veida licences līgums. Abu šo ieņēmumu veidu atdalīšana atsevišķi ir veikta, lai būtu skaidra autoratlīdzības aprēķina bāzes noteikšana; 5) "faktiskā komisijas atlīdzība par visa veida reklāmas piesaistīšanu raidorganizācijas programmām, bet ne vairāk kā 15% no katra reklāmas pakalpojuma vērtības" un "ieņēmumi no pašreklāmas nolūkos izplatītās informācijas, par savām programmām un raidījumiem vai par atvasinātas produkcijas, kas tieši iegūta no šīm programmām vai raidījumiem (mediju barters)" - šie ieņēmumu veidi atsevišķi izdalīti pušu sarunu ceļā. Šie atskaitījumi netiek piemēroti tā iemesla dēļ, ka starp AKKA/LAA un LRA nav panākta galīga vienošanās par maksājamo autoratlīdzības procentu. Nav iespējams vienoties par vienu no autoratlīdzības aprēķina daļām, bet nevienoties par pašu atlīdzības procentuālo apmēru. (*). Papildus iepriekš minētajam AKKA/LAA 06.08.2007. vēstulē Nr.2/1-490 paskaidroja, ka: 1) termins "ieņēmumi no visa veida sponsoru samaksātās naudas" uzskatāms par apakškategoriju terminam "jebkādas no valsts, pašvaldības vai citas personas saņemtās subsīdijas, dotācijas un ziedojumi raidorganizācijas programmu veidošanas projektiem" un atsevišķa izdalīšana nemaina autoratlīdzības aprēķina bāzi; 2) termins "ieņēmumi no daļējas vai pilnīgas raidlaika izmantošanas tiesību nodošanas trešajām personām" tika izslēgti no autoratlīdzības aprēķina bāzes, pamatojoties uz raidorganizāciju skaidrojumu, ka raidorganizācija nav tiesīga veikt šādas darbības saskaņā ar "Radio un televīzijas likumu". Apraides atļauju (licenci) Nacionālā radio un televīzijas padome piešķir konkursa kārtībā konkrētam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir redaktoriska atbildība par programmu izkārtojumu. Tādējādi raidorganizācijai, kura saņēmusi attiecīgo atļauju un savā darbībā ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, šādai definīcijai atbilstošu ieņēmumu nevar būt. Minēto ieņēmumu posteni AKKA/LAA piekrita izslēgt no ieņēmumu bāzes tikai un vienīgi tāpēc, ka neviena no LRA ietilpstošajām raidorganizācijām negūst šāda veida ieņēmumus. Pēc būtības, ja šādi ieņēmumi tiek gūti, tad tiem ir jāietilpst autoratlīdzības tarifa bāzē, jo tie var veidot būtisku raidorganizācijas ieņēmumu daļu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome konstatē, ka: 1) autoratlīdzības tarifa likme (%) kā Latvijā, tā arī citās ES dalībvalstīs radio raidorganizācijām tiek noteikta augstāka nekā televīziju raidorganizācijām; 2) radio raidorganizācijas un televīziju raidorganizācijas darbojas dažādos konkrētajos tirgos; 3) ieņēmumu bāze, no kuras tiek aprēķināta autoratlīdzība, kā arī atskaitījumi no šīs ieņēmumu bāzes saskaņā ar lietā esošo informāciju nav uzskatāmi par tādiem, kas kādai no raidorganizācijām radītu konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Kaut arī radio un televīzijas raidorganizācijas darbojas dažādos konkrētajos tirgos, Konkurences padome uzskata, ka gan ieņēmumu bāze, gan arī atskaitījumi no šīs bāzes gan radio, gan televīziju raidorganizācijām veidojas pēc vienotas struktūras un tāpēc ir būtiska šīs struktūras ievērošana, piemērojot autoratlīdzības tarifus jebkura veida raidorganizācijai. Analizējot ar ieņēmumu bāzi un atskaitījumiem no tās saistīto informāciju, Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA ievēro šo struktūru, autoratlīdzības tarifu piemērojot tikai tādiem raid­organizācijas ieņēmumiem, kas gūti, izmantojot autoru muzikālo darbu raidīšanu ēterā, un nepiemērojot autoratlīdzības tarifu tādiem raidorganizāciju ieņēmumiem, kas nav saistīti ar muzikālo darbu raidīšanu ēterā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA, piemērojot dažādus autoratlīdzības tarifus par vienādu mūzikas daudzumu (%) programmā radio un televīziju raidorganizācijām, nepārkāpj Konkurences likuma 13.panta 5.punktā noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, piemērojot nevienādus noteikumus ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.