12. Article

Par Konkurences likuma 13.panta 1.punkta iespējamo pārkāpumu AKKA/LAA darbībās LRA 30.01.2007. vēstulē Nr.8-1/07 norāda, ka "2005.gada 2.maijā AKKA/LAA paziņoja A/S "Radio SWH" par tiesas apstiprinātā licences līguma uzteikumu. Uzteikumā AKKA/LAA pamatojās uz licences līguma 5.1. punktu (..).A/S "Radio SWH" uzskatīja, ka šis uzteikums nav pamatots un neatbilst līguma noteikumiem. Šai sakarā A/S "Radio SWH" 2006.gada 9.novembrī vērsās ar prasību Rīgas apgabaltiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu AKKA/LAA izpildīt pušu starpā noslēgto licences līgumu ar tiesas noteikto autoratlīdzības likmi 2% apmērā (..). Arī 2006.gada 28.jūlija vēstulē AKKA/LAA paziņoja A/S "Radio SWH", ka tā nav ar mieru turpināt līgumattiecības ar atlīdzības likmi 2%, un informēja par spēkā esošajiem AKKA/LAA radio organizāciju tarifiem". Konkurences likuma 13.panta 1.punkts nosaka, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla. Saskaņā ar lietā esošo informāciju: 1) Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta lietā Nr.PAC - 460 23.10.2003. pasludināja spriedumu, nolemjot "atzīt par noslēgtu licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus radio programmās starp BO SIA "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autortiesību aģentūra" un AS "Radio SWH" 2003.gada 7.oktobra licences līguma par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus radio programmās projekta redakcijā, nosakot licences līguma 3.1.punktā norādīto atlīdzību autoriem 2% (divi procenti) apmērā (..)". Šī sprieduma motivējošā daļā tiesa konstatējusi, ka: 1.1) likums neparedz, ka atlīdzība ir autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vienpusēji noteiktie tarifi. Saskaņā ar Autortiesību likuma 41.panta pirmo daļu atlīdzības lielums tiek noteikts, pusēm vienojoties, atbilstoši Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktam par atlīdzības lielumu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija vienojas ar darbu izmantotājiem; 1.2) 2003.gada 7.oktobra Licences līguma projektā atlīdzības lielums nav konkretizēts un pusēm ir strīds par Licences līgumā nosakāmās atlīdzības lielumu; 1.3) 2003.gada 7.oktobra Licences līguma projektā puses vienojušās, ka atlīdzība nosakāma konkrētu procentu apmērā, nepiemērojot nekādas atlaides; 2) Licences līgums, kurš noslēgts starp AKKA/LAA un Radio SWH saskaņā ar iepriekš minēto tiesas spriedumu, "(..) stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim. Ja aģentūra nav informējusi Raidorganizāciju par maksājamās atlīdzības lieluma pārskatīšanu ne vēlāk kā gadu pirms Līguma darbības termiņa beigām, līguma darbības termiņš tiek automātiski pagarināts uz nākamo kalendāro gadu uz tādiem pašiem noteikumiem" (Licences līguma 5.1. punkts). Papildus iepriekš minētajam šīs lietas izpētes gaitā Konkurences padome izvērtēja arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas lietā Nr.PAC - 709 12.11.2003. pasludināto spriedumu, nolemjot "uzlikt par pienākumu bezpeļņas organizācijai SIA "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autortiesību aģentūra" un valsts bezpeļņas SIA "Latvijas Radio" līdz 2004.gada 1.martam noslēgt licences līgumu par bezpeļņas organizācijai SIA "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autortiesību aģentūra" pārstāvēto autoru muzikālo darbu izmantošanu. Noteikt atlīdzību par bezpeļņas organizācijas SIA "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autortiesību aģentūra" pārstāvēto autoru muzikālo darbu izmantošanu valsts bezpeļņas SIA "Latvijas Radio" 3% (trīs procenti) apmērā no valsts bezpeļņas SIA "Latvijas Radio" neto apgrozījuma". Šī sprieduma motivējošajā daļā tiesa konstatējusi, ka: 1) galvenais strīda jautājums, par ko puses nespēj vienoties vairāku gadu garumā, ir autoratlīdzības lieluma noteikšana; 2) kā apliecina iesniegtie pušu pārstāvju tikšanās protokoli, abas puses ir izrādījušas ieinteresētību šāda līguma noslēgšanā; 3) autoratlīdzības lielums konkrētajā gadījumā ir nosakāms 3% apmērā no Latvijas radio neto apgrozījuma. Tieši vadoties pēc šāda autoratlīdzības lieluma (3% no apgrozījuma), ir tikusi noteikta kompensācija lietā Nr.PAC - 549, 2000. gads, un lietā Nr.PAC - 216, 2001. gads. LRA pilnvaroto pārstāvju 12.04.2007. vēstulē ir norādīts, ka "Latvijas situācijā ir jāņem vērā līdzšinējā tiesu prakse AKKA/LAA tiesvedībās pret darbu izmantotājiem. Šobrīd vienīgā neatkarīgā un objektīvā institūcija Latvijā, kura ir izvērtējusi un pārbaudījusi AKKA/LAA vienpusēji noteiktos tarifus, ir tiesa. (..) AKKA/LAA norāde uz tiesas noteikto autoratlīdzības lielumu AKKA/LAA lietā pret (..) "Latvijas Radio" nav ņemama vērā, jo atšķirībā no komerciālajām raidorganizācijām šis valsts bezpeļņas uzņēmums saņem valsts dotācijas savu funkciju veikšanai un nenodarbojas ar komercdarbību peļņas gūšanas nolūkos. Līdz ar to nevar piekrist AKKA/LAA, ka (..) "Latvijas Radio" lieta būtu analoga ar a/s "Radio SWH" lietu attiecībā uz autoratlīdzības lieluma noteikšanu". Vienlaikus iepriekš minētajā vēstulē norādīts, ka "(..) Līdzšinējā tiesu prakse ir galvenais kritērijs, kas ir jāņem vērā ierosinātās uzraudzības lietas ietvaros (..)". AKKA/LAA 10.01.2008. vēstulē Nr.2/1 - 9 attiecībā uz VBSIA "Latvijas radio" norāda - "tas, ka uzņēmums ir bezpeļņas un pieder valstij, nerada tam īpašus apstākļus tirgū, jo autora tiesības saņemt atlīdzību nav saistītas ar konkrētā darbu izmantotāja juridisko formu vai īpašnieku". Ņemot vērā LRA un AKKA/LAA 19.04.2005. parakstīto vienošanos un šā lēmuma 6.punktā norādīto, Konkurences padome secina, ka par raidorganizāciju ieņēmumiem uzskatāmi gan ieņēmumi no visa veida reklāmas izvietošanas, gan visa veida sponsoru samaksātā nauda, gan jebkādas subsīdijas, dotācijas un ziedojumi, tādējādi kopā veidojot autoratlīdzības tarifa bāzi, turklāt darba autora tiesības saņemt atlīdzību par sava darba izmantošanu saskaņā ar autortiesību normatīvo regulējumu netiek diferencētas atkarībā no tā, kas šo darbu izmanto. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka attiecībā uz autoratlīdzības lieluma noteikšanu Radio SWH un VBSIA "Latvijas radio" lietas uzskatāmas par analogām. Izvērtējot iepriekš minētajos lietas materiālos sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka: 1) ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas lietā Nr.PAC - 460 23.10.2003. pasludināto spriedumu noslēgtais Licences līgums bija spēkā esošs līdz 31.12.2006., un AKKA/LAA līguma uzteikums pamatojams ar šā līguma 5.1.punktu. Tādējādi Konkurences padome uzskata, ka AKKA/LAA un Radio SWH 23.10.2003. noslēgtā Licences līguma uzteikums nav uzskatāms par Konkurences likuma 13.panta 1.punkta pārkāpumu; 2) galvenais strīda jautājums Licences līguma noslēgšanā ir vienošanās par autor­atlīdzības tarifa lielumu. Vienlaikus Konkurences padome konstatēja, ka abus iepriekš minētos spriedumus Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta pasludinājusi viena mēneša laikā (23.10.2003. un 12.11.2003.), radio raidorganizācijām nosakot maksāt autoratlīdzības tarifu 2% un 3% apmērā pie mūzikas apjoma programmā attiecīgi 53% un 60% (pēc LRA 01.02.2005. vēstulē Nr.1-02/05 sniegtās informācijas). Lai arī iepriekš norādītie dati raksturo mūzikas apjomu katrā radio programmā 2005.gada sākumā, Konkurences padomei nav pamata uzskatīt, ka mūzikas apjoms 2003.gada beigās šajās radio programmās bija būtiski atšķirīgs. Iepriekš minētos tiesas spriedumus tiesa ir taisījusi katras konkrētās atsevišķās civillietas ietvaros, balstoties uz civillietā nodibinātiem apstākļiem un Civillikuma normām, un tiesa šajās lietās izšķirot civiltiesisku strīdu, ir noteikusi cenu, par kuras apmēru puses pašas nav spējušas panākt vienošanos. Konkurences padome savukārt lietu pētīja no savas kompetences viedokļa, konkurences tiesību normatīvā regulējuma ietvaros, noskaidrojot AKKA/LAA kā dominējoša tirgus dalībnieka noteiktās cenas (maksas par muzikālo darbu izmantošanas ēterā licenci) pamatotību (cenas veidošanas kritērijus), kā arī izvērtējot, vai AKKA/LAA cenu raidorgnizācijām piemēro pēc vienotiem principiem (bez diskrimācijas pret kādu konkrētu tirgus dalībnieku vai tirgus dalībnieku grupu). Tādējādi Konkurences padome lietā esošo informāciju analizēja autortiesību tarifu veidošanas un piemērošanas sistēmas ietvaros, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus un dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcības atbilstību konkurenci regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā iepriekš teikto, tiesas noteiktais tarifs 2% apmērā nav saistošs Konkurences padomei, izvērtējot AKKA/LAA autortiesību tarifu veidošanas un piemērošanas sistēmu. Saskaņā ar iepriekš šajā lēmumā minēto AKKA/LAA pārstāv autorus, un autoru prerogatīva ir noteikt sava darba cenu. Tiesa katrā atsevišķā gadījumā pēc saviem ieskatiem atlīdzības lielumu nosaka tad, ja licences līgumā tas nav konkretizēts un puses nespēj panākt vienošanos par cenas apmēru. Izvērtējot lietā esošo informāciju attiecībā uz AKKA/LAA piemērotajiem tarifiem raidorganizācijām, Konkurences padome šā lēmuma 10.punktā secināja, ka AKKA/LAA apstiprinātie autoratlīdzības tarifi uzskatāmi par samērīgiem un par vieniem no zemākajiem starp citu Eiropas Savienības dalībvalstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju noteiktajiem tarifiem. Līdz ar to nav objektīva pamata uzskatīt, ka AKKA/LAA Radio SWH piedāvātais tarifs jauna licences līguma noslēgšanai būtu uzskatāms par pārmērīgu. AKKA/LAA, uzsakot Radio SWH ar tiesas spriedumu noslēgto Licences līgumu, neatsakās slēgt darījumu ar tirgus dalībnieku - Radio SWH, bet gan piedāvā noslēgt līgumu par tādu autoratlīdzības tarifu piemērošanu, kuri ir atbilstoši pašreiz apstiprinātajiem. No konkurences viedokļa nav pamata uzskatīt, ka AKKA/LAA būtu pienākums slēgt Licences līgumu ar Radio SWH par tarifa piemērošanu 2% apmērā, jo tādā gadījumā Radio SWH nonāktu izdevīgākā situācijā nekā citi konkrētā tirgus, kurā darbojas Radio SWH, dalībnieki, t.i., citas radio raidorganizācijas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA savās darbībās nepārkāpj Konkurences likuma 13.panta 1.punktu, atsakoties slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozot darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla. Saskaņā ar iepriekš minēto Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA darbībās nav saskatāmas Konkurences likuma 13.panta 1., 4. un 5.punkta pārkāpuma pazīmes. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, Konkurences likuma 13.panta 1., 4. un 5.punktu, Konkurences padome nolēma: izbeigt lietas Nr.2454/06/05/19 "Par Konkurences likuma 13.panta 1., 4. un 5.punkta iespējamo pārkāpumu biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība" darbībās" izpēti. Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 Autortiesību likuma 63.panta piektajā daļā noteikts: "Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz: 1) publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās; 2) nomu, īri un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datubāzes un mākslas darbus); 3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raid­organizāciju tiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašas raidorganizācijas tiesības, vai tās raid­organizācijai devuši autortiesību vai blakustiesību subjekti); 4) reproducēšanu personiskai lietošanai; 5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskai lietošanai; 6) vizuālās mākslas oriģināldarbu tālākpārdošanu; 7) komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu." 2 Konkurences padomes un AKKA/LAA padomes locekļu 27.08.2007. sarunu protokols 3 WIPO Guide on the licensing of Copyright and Related rights, Geneva, 108.-109. lp. 4 Turpat, 186. lp. Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme