10. Article

Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Iesniedzējs, sūdzībā norādot uz atlaidēm līdz 30 procentiem un vairāk no noteiktā tarifa, kuras LP 2006. un 2007.gadā piešķīris "lielajiem" vēstuļu korespondences sūtītājiem, pauž viedokli, ka "LP ar šādām darbībām apgrūtina citus pasta komersantus, ierobežo konkurenci, īsteno dempinga politiku, kā arī pieļauj aizliegtas vienošanās ar klientiem par pasta sūtījumu piegādes tarifu veidošanas noteikumiem". SPRK 06.02.2008. lēmuma Nr.38 konstatējošās daļas 7.punktā noteikts, ka LP spēkā esošie vispārējo pasta pakalpojumu tarifi apstiprināti ar SPRK Lēmumu Nr.228, bet secinājumu daļas 1.punktā noteikts, ka LP nav pilnībā ievērojis ar SPRK 30.11.2005. lēmumu Nr.290 apstiprināto "Vispārējo pasta pakalpojumu tarifu noteikšanas metodiku", bet 10.punktā - SPRK, ņemot vērā Lēmuma Nr.228 lemjošās daļas 5.punktu, ir tiesības atzīt vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaides par nevienlīdzīgām un noteikt LP pienākumu vispārējo pasta pakalpojumu atlaides nepiemērot. SPRK 06.02.2008. lēmuma Nr.38 14.2.punktā ir noteikts, ka SPRK, "lai novērstu nevienlīdzīgo vispārējo pasta pakalpojumu tarifu piemērošanu, ir jānosaka samērīgs termiņš, kurā a/s "Latvijas Pasts" ir jāvienojas ar apjoma atlaižu lietotājiem, kuriem piemēro vispārējo pasta pakalpojumu tarifu atlaides, par šādu apjoma atlaižu nepiemērošanu". Tādējādi Konkurences padome konstatē, ka LP darbību, piemērojot klientiem vispārējos pasta pakalpojumu tarifus (ar vai bez atlaidēm), kurus ir apstiprinājusi SPRK, izvērtēšana ir SPRK kompetencē, un tādējādi šādi LP darījumi nav vērtējami atbilstoši Konkurences likuma 11.pantam. Konkurences padome 11.02.2008. Iesniedzējam nosūtīja vēstuli Nr.407, saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta otrās daļas prasībām lūdzot iesniegt dokumentāri pamatotu informāciju par: - pierādījumiem, kuri liecina par iespējamo pārkāpumu un uz kuriem pamatots iesniegums, - faktiem, kas liecina par personas pamatotu ieinteresētību likuma pārkāpuma novēršanā, - pasākumiem, kas veikti pārkāpuma izbeigšanai pirms tam, kad Konkurences padome saņēmusi iesniegumu. Iesniedzējs, atbildot uz minēto Konkurences padomes vēstuli, 18.02.2008. vēstulē Nr.2008/02 sniedza informāciju, ka "(..) Biedrība savu 2008.gada 29.janvāra vēstuli Konkurences padomei pamatojusi ar Konkurences likuma 22.panta 2.punktu un 24.pantu. Saskaņā ar Konkurences likuma 22.panta 2.punktu šā likuma iespējamā pārkāpuma izpētes lietu ierosina uz Konkurences padomes iniciatīvas pamata. Savukārt Konkurences likuma 24.pants nosaka, ka Konkurences padome var ierosināt lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja Konkurences padomei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt", papildus norādot, ka "ziņas par faktiem, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, ir pieejamas publiskajā telpā (..)". Tādējādi, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome secināja, ka Iesniegums nesatur pierādījumus par kādu no Konkurences likuma 11.pantā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmēm LP darbībās, atbilstoši Konkurences likuma 23.panta otrās daļas 2.punktam, vai vismaz informāciju par faktiem, kas liecina vai varētu liecināt par Konkurences likuma 11.panta iespējamo pārkāpumu LP darbībās.