2. Article

Konkrētais tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Konkurences likuma 1.panta 5.punkts nosaka, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Iesniedzējs Vēstulē 9/7 norāda, ka gan tūrisma aģentūras, gan Air Baltic ir konkurējoši tirgus dalībnieki attiecībā uz klientu nodrošināšanu ar aviobiļetēm. Izvērtējot Air Baltic un tūrisma aģentūru sniegto pakalpojumu būtību, KP konstatē tajos vairākas atšķirības. Tūrisma aģentūras darbojas līdzīgi kā aģenti, kas darbojas Air Baltic vārdā, realizējot biļetes tiem patērētājiem, kuri nevēlas vai tiem nav iespēju rezervēt biļeti tieši pie Air Baltic un kuri priekšroku dod biļešu rezervēšanai ar starpnieka palīdzību. Tomēr fakts, ka tūrisma aģentūras darbojas kā Air Baltic aģenti, neietekmē to, ka tās sniedz arī citus patērētājiem nepieciešamos pakalpojumus. Patērētājs izvēlas rezervēt biļeti tieši pie aviopārvadātāja, pašam meklējot izdevīgākos maršrutus un cenas, vai ar pieredzējušas tūrisma aģentūras starpniecību, kura palīdz patērētājam izvēlēties izdevīgākos aviokompāniju pakalpojumus konkrētos maršrutos, papildus sniedzot citus pakalpojumus (viesnīcu rezervēšana u.c.), par to iekasējot attiecīgu pakalpojuma maksu. Arī EK savā lēmumā1 Virgin/British Airways lietā uzsvēra, ka "tūrisma aģentūras sniegtā pakalpojuma esence un tās spēja piesaistīt klientus ir tāda, ka tūrisma aģentūras var izvēlēties jebkuru transporta veidu un jebkuru pārvadātāju", pretēji Air Baltic, kurš pārdod savus pasažieru aviopārvadātāja pakalpojumus. Minētajā situācijā piedāvājuma un pieprasījuma faktori norāda uz to, ka tūrisma aģentūru un Air Baltic pakalpojumi nav pilnībā aizvietojami. Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka Air Baltic un tūrisma aģentūras darbojas atšķirīgos tirgos, secīgi, Air Baltic - pasažieru aviopārvadājumu, bet tūrisma aģentūras - tūrisma aģentūru sniegto pakalpojumu tirgū. Ņemot vērā, ka pasažieru aviopārvadājumu biļešu rezervēšanas un tirdzniecības pakalpojumu sniegšana ir būtiska tūrisma aģentūru darbības sastāvdaļa, tūrisma aģentūru sniegto pakalpojumu tirgus un pasažieru aviopārvadājumu tirgus ir uzskatāmi par savstarpēji saistītiem. Iegādājoties biļetes, tūrisma aģentūru pieprasījums ir vērsts uz pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumu, un tā iemesla dēļ, ka Air Baltic atrodas dominējošā stāvoklī pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumu tirgū (skat. lēmuma 3.punktu), tūrisma aģentūru izvēle ir ierobežota. Atrodoties dominējošā stāvoklī pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumu tirgū, Air Baltic tirgus varu pārnes uz tūrisma aģentūru sniegto pakalpojumu tirgu. Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) pieeja konkrētā tirgus definīcijas noteikšanā aviopārvadājumu tirgū ir balstīta uz tā saucamo izlidošanas/galamērķa pāru pieeju.2 Saskaņā ar EK pieeju no patērētāju viedokļa katra izlidošanas/galamērķa kombinācija ir atsevišķs konkrētais tirgus. Vērtējot katras lietas faktiskos apstākļus, no patērētāju viedokļa konkrētās preces tirgus var tikt definēts šaurāk - ņemot vērā citu transporta veidu alternatīvas konkrētos maršrutos, vai patērētāji dodas darījuma vai izklaides braucienā (cenu atšķirības), izlidošanas laika svarīgumu u.c. KP uzskata, ka šajā Lietā nav pamata definēt šaurāku konkrēto tirgu. Atbilstoši Vēstulē 754 norādītajam Air Baltic biļetes var rezervēt divos veidos: (1) Interneta rezervēšanas sistēmā, kur biļetes pieejamas jebkurai fiziskai un juridiskai personai un (2) ar Globālās rezervēšanas sistēmas (Global Distribution System, turpmāk - GDS) palīdzību, kurā biļetes patērētājiem pieejamas tikai caur IATA3 reģistrētu tūrisma aģentūru vai aviosabiedrību biļešu kasēm. Atbilstoši EK veiktajai analīzei4 vairāki pieprasījuma faktori norāda uz to, ka pasažieru aviopārvadājumi, kuros biļetes tiek realizētas gan ar GDS palīdzību, gan pašu aviosabiedrību izplatītās biļetes, ir savstarpēji aizvietojami no patērētāju viedokļa un ietverami vienā konkrētās preces tirgū. Air Baltic pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumus Latvijā nodrošina galvenokārt uz/no starptautiskās lidostas "Rīga". Tūrisma aģentūru un patērētāju pieprasījums pēc pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumiem ir vērsts uz aviokompāniju piedāvājumu jebkuros aviopārvadājumu maršrutos, līdz ar to jebkurš maršruts (izlidošanas/galamērķa pāris), kuru nodrošina Air Baltic, var tikt izdalīts kā konkrētais tirgus. Ņemot vērā turpmāk lēmumā secināto, KP šajā lietā jautājumu par konkrēto tirgu atstāj atvērtu.